"Būtu jāliek svaru kausā, kas tad mums ir svarīgāk - vai veseli jaunieši, kuri vēlas dibināt ģimenes un kuriem būs veseli bērni, vai mums ir svarīgāks nedaudz tas naudas cipariņš, ko mēs no prezervatīviem iegūstam, bet nu tad rēķināmies ar infekcijām. Pie tam HIV ārstēšana arī ir budžeta nauda. Ideālā gadījumā būtu jādomā par ideju, kas bija dzīva Latvijā pirms 15 gadiem, veidot jauniešu veselības centrus, kur jaunieši saņemtu izglītību, tur būtu gan vecmāte, gan māsiņa, ar kuru viņi var pārrunāt šos reproduktīvās un seksuālās veselības jautājumus. Kur viņi vienkārši var ienākt un paņemt bez maksas prezervatīvus," norāda Ķelle.
Šobrīd Igaunijā šādi centri ir jau 19, kur iespējams veikt arī bezmaksas STS testus. Bezmaksas prezervatīvus Latvijā var iegūt centros, kas domāti cilvēkiem ar narkotiku atkarībām.
Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa piekrīt, ka prezervatīvi varētu būt lētāki, bet daļa cilvēku vispār būtu jāpieradina lietot prezervatīvus. Lai prezervatīvi būtu pieejamāki, eksperte norāda, ka varētu būt vietas, kur tos dod bez maksas vai par ļoti zemu cenu - piemēram, klubos.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders skaidro, ka prezervatīvi un to cenas netiek regulētas. "Medicīnas preces atšķirībā no medikamentiem ir brīvajā tirgū, un attiecīgi tā ir ražotāja cena plus veikala uzcenojums un pievienotās vērtības nodoklis."