Telefonsarunā ar “De facto” un vēlāk atsūtītā e-pastā Jargans apgalvo, ka lieta pret viņu esot politiski motivēta, un varas mērķis esot bijis viņu pazemot un iebiedēt, par ko liecinot viņa aizturēšana skolā, vadot ķīmijas stundu vidusskolēniem. Jargans nenoliedz, ka piedalījies prettiesiskās darbībās kā starpnieks, tomēr mērķis esot bijis nevis iedzīvoties, bet gan novērst Jargana skatījumā lielāku ļaunumu un netaisnību – vajadzību vakcinēties pret Covid-19.
Naudas nodošana figurējusi, jo viņam pašam neesot bijis iespēju veikt ierakstus “e-veselībā” un kontaktu ar cilvēkiem, kuri to varētu.
Lai gan no Pundiņa un Pugacevičas sprieduma izriet, ka Rimšēviču kafejnīcā saticis un naudu par sertifikātu paņēmis Jargans, viņš sarunā ar “De facto” to apstiprināt vairās: “Es personīgi naudu neņēmu, un, ja vajadzētu, kā saka, es būtu pats gatavs samaksāt, lai šiem cilvēkiem nebūtu šādā veidā jācieš, jāriskē ar savu dzīvību. (..) Par Ilmāru Rimšēviču es neko nevaru jums pateikt, ziniet.” Viņš apstiprina, ka Rimšēviču pazīst, taču abi ļoti ilgi neesot tikušies. Uz jautājumu, vai tikās ar Rimšēviču 2021. gada vasarā, Jargans paziņo: “Grūti pateikt. Es varu pateikt tā, ka man tika nodarīta ļoti spēcīga psiholoģiska trauma, no kuras es ārstējos pusotru gadu.”
Jargans norāda uz, viņaprāt, aizdomīgu sakritību – ka Rimšēvičs ir vienīgais no lietā iesaistītajiem “klientiem”, pret kuru uzsākta atsevišķa lieta, jo pret pārējiem kriminālprocess tika izbeigts. Tam gan varētu būt visai vienkāršs skaidrojums – pārējās personas varētu būt atzinušās un piekritušas prokurora priekšrakstiem par sodu. Savukārt Rimšēvičs, atzīstot vainu, iegūtu sodāmību, kas varētu pasliktināt viņa situāciju korupcijas lietā. Turklāt tādā gadījumā arī valsts budžetā varētu tikt ieskaitīta par viņu savulaik samaksātā 100 tūkstošus eiro lielā drošības nauda.
Video: "Nekā personīga" sižets