IZM nav rēķinājusi, cik īsti izmaksās augstskolu apvienošana (1)

2021.gadā noslēgts pēdējais starptautiskais augstskolu novērtējums Latvijā. Tas uzrādījis salīdzinoši drūmus rezultātus. Dalība tajā bijusi obligāta visām valsts augstskolām un pēc vēlmes tajā varēja iesaistīties arī privātās. No 62 Latvijā reģistrētām zinātniskajām institūcijām novērtējumā piedalījās 38.

Balstoties uz novērtējuma secinājumiem, Izglītības ministrija piedāvāja mainīt augstskolu finansēšanas modeli. Lai tās motivētu sasniegt labākus rezultātus piedāvāts finansējumu saistīt ar starptautiskā novērtējuma rezultātiem. Tās, kuras novērtējumā vērtētas ar 2 vai mazāk, valsts nefinansēs nemaz.

Universitāšu apvienošana ir pēdējo gadu lielākā augstākās izglītības reforma. Visi apvienošanas plāni jau iesniegti un atrodas saskaņošanā. Kamēr tam atvēlētie 80 miljoni ir par maz, cik naudas reāli tam ir vajadzīgs neviens nezina.

Par lielo augstākās izglītības iestāžu skaitu Latvijā runā jau sen. Ik pa laikam izskan argumenti par un pret valsts finansēto augstskolu apvienošanai. Pēdējā ievērojamā apvienošana notika 2019.gadā, kad Latvijas Universitātei pievienoja Rīgas 1.medicīnas koledžu, savukārt Rīgas Tehniskajai universitātei – Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu.

Ministrija piedāvāja citām augstskolām pievienot Latvijas Jūras akadēmiju, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju, Fizikālās enerģētikas institūtu, Banku augstskolu, Liepājas universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Šīs augstskolas saņēmušas zemus punktus starptautiskajā novērtējumā.

Līdz šim jau viena apvienošana ir notikusi – pagājušā gada vasarā valdība atbalstīja Latvijas Jūras akadēmijas iekļaušanu Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā. Sarunas par to notika jau 2017.gadā, bet konkrētai rīcībai bija nepieciešams valdības lēmums.

Šī apvienošana notika salīdzinoši gludi. Citu augstskolu konsolidācija gan ir izvērtusies krietni sarežģītāka. Skaļi diskutēts par Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas, Liepājas universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas likteni.

Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija vēlas saglabāt autonomiju un nevēlas pievienoties nevienam. Tikmēr Rēzeknē un Liepājā izskanēja idejas par jaunām universitātēm - Latgales universitāti, kurā apvienotos Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Daugavpils universitāte, un Kurzemes Universitāti, kurā apvienotos Ventspils augstskola un Liepājas universitāte.

Tas nenotika un tika plānots, ka Liepājas universitāte iekļausies Rīgas Tehniskās universitātes struktūrā. Liepājā vēsturiski bijušas vairāk attīstītas humanitārās un sociālās zinātnes, taču pilsēta tiecas attīstīt industriālo sektoru. Tam nepieciešama kvalificēti profesionāļi un RTU tam labi atbilst. Tomēr arī par to vienoties nevarēja.

Tad nāca doma veidot četru universitāšu – Latvijas, Liepājas, tehniskās un Stradiņu - konsorciju. Arī tas nenotika, jo partneri neesot varējuši vienoties. Visbeidzot lēmumu iekļaut Liepājas universitāti RTU sastāvā valdība pieņēma šogad vasarā. Apvienošanai jāsākas nākamā gada martā.

Uz papīra plāni par augstskolu apvienošanu izskatās labi. Taču neviens nav vērtējis, cik īsti universitāšu apvienošana varētu izmaksāt. Ministrija uzsver, ka procesam paredzētie 80 miljoni ir par maz. Turklāt liekā daļa no naudas tiks novirzīta ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Tehniskās pārņemšanas izmaksas, piemēram, augstskolu infrastruktūras uzlabošana un sakārtošana, paliek uz katras iestādes pleciem.

RTU attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps apliecina, ka RTU ir veikusi pārņemšanas finanšu ieguldījumu un ieguvumu analīzi, taču atteicās atklāt konkrētus skaitļus. Arī Rīgas Stradiņa universitāte, kuras paspārnē drīzumā nokļūs Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija, ir veikusi savus aprēķinus. Sporta akadēmijas infrastruktūras sakārtošanā vien jāiegulda vismaz 34 miljoni eiro un vidēja termiņa finanšu rezultātu prognoze rāda zaudējumu turpmākajiem periodiem – 200 tūkstošus 23. gadā, 400 tūkstošus 24.gadā un 700 tūkstošus 25.gadā. Tātad ar esošo finansējumu nav iespējams nodrošināt līdzšinējo sporta akadēmijas darbību, pat nerunājot par infrastruktūras sakārtošanu.

Nākamā gada budžetā izglītība ir nosaukta kā viena no trim valdības prioritātēm. Lai gan izglītības ministrija prasīja papildus 306 miljonus prioritāro pasākumu īstenošanai, paredzams, ka tā saņems vien 119. No tiem augstākajai izglītībai tiks atvēlēti tikai 17 miljoni.