Ginekoloģe skaidroja, ka ginekologam savā darbā noteikti vajadzētu būt sarunai par krūts vēzi, jo uzmanība tiešām tiek veltīta sievietes veselībai kopumā.
"Arī ginekologs ņem vērā un atgādina, ka mums Latvijā ir organizēta krūts vēža skrīninga programma sievietēm, sākot no 50 gadu vecuma, kad uz deklarēto dzīves vietas adresi nosūta uzaicinājuma vēstuli veikt mamogrāfiju, un šis aicinājums tiek sūtīts reizi divos gados," atgādināja mediķe.
Līdz ar to vizītes laikā ginekologam vajadzētu painteresēties arī par to, vai nav bijuši kādi krūts vēža gadījumi ģimenē, un, ja ir bijis krūts vēzis pirmās pakāpes radiniecēm, tad, iespējams, sievietei izmeklējumi ir jāveic ātrāk un ir vērts noteikt - vai krūts vēzis ir pārmantots. Ginekologam līdzīgi ģimenes ārstam šie jautājumi par atsaukšanos skrīningam būtu jāpajautā un jāpārrunā apmeklējumu reizēs.
Vienlaikus arī pašai sievietei būtu jāzina, ka viņai, sākot no 25 gadu vecuma, regulāri, patlaban reizi trijos gados, ir jāveic dzemdes kakla vēža skrīninga tests - tā ir iespēja atklāt pirmsvēža izmaiņas un novērst vēža attīstību pilnībā, uzsvēra Veisa.
"Ne dzemdes kakla vēzis, ne krūts vēzis nav tās diagnozes, no kurām būtu jāmirst, un attiecīgi nozīmīgākais sievietes individuālais ieguvums ir viņas dzīves gadi. Tāpat šī sieviete var turpināt būt darbspējīga, būt ekonomiski un finansiāli aktīva, rūpēties par savu ģimeni, bērniem, mazbērniem, tuviniekiem, un katrs cilvēks ir valstij svarīgs. Ja mēs runājam par dzemdes kakla vēža skrīningu, tad ar tiem testiem, ko mēs veicam, mēs atklājam vēl priekšvēža stāvokļus jeb vēža riska stāvokļus, kas nebūt nenozīmē, ka vēzis ir attīstījies. Mēs šo riska situāciju varam veiksmīgi ārstēt un novērst, un dzemdes kakla vēzis var neattīstīties vispār," sacīja Veisa.