Ap Zemi riņķo kāds kosmosa iezis, kas jau ilgstoši licis zinātnieku pierēm saraukties. Nu jauni atklājumi liek domāt, ka tā ir Mēness daļiņa, kas atdalījusies no Mēness virsmas pirms miljoniem gadu meteorīta trieciena rezultātā, vēsta medijs "Insider".
Noslēpumainais akmens, kas jau gadsimtu riņķo ap Zemi, varētu būt Mēness daļiņa
Asteroid (469219) Kamo`oalewa, an Earth's quasi-satellite, may have originated as a lunar fragment from a meteoroid impact on the Moon
— Daniel Pomarède (@DanielPomarede) October 24, 2023
✍️ by Jose Daniel Castro-Cisneros, writing in the @SpringerNature Astronomy Community blog "Behind the Paper"https://t.co/nQUqcqQPlf pic.twitter.com/XKwhwOopOv
Objekts, kas nosaukts par "Kamo'oalewa", ir mulsinājis zinātniekus gadu desmitiem, daļēji tā īpatnējās orbītas dēļ.
Akmens, kas ir aptuveni 35-90 metrus plats, katru gadu tehniski apriņķo ap Sauli. Taču vienlaikus tas arī lēnām arī pārvietojas spirāļveida kustībā ap Zemi.
Arizonas universitātes pētnieki nākuši klajā ar jauniem pierādījumiem, ka šis akmens, iespējams, radies senas Mēness sadursmes rezultātā. Šis atklājums varētu sniegt jaunas zināšanas par bīstamiem kosmosa objektiem, kā arī tas varētu palīdzēt aizsargāt labāk mūsu planētu no to ietekmes nākotnē.
Tas riņķo ap Zemi jau gadsimtu
"Šis mazais asteroīds ir aizrāvies nelielā dejā ar Zemi," bloga ierakstā paudis NASA zinātnieks Pols Čodass.
Kosmosa iezis "ir bijis stabils Zemes kvazipavadonis gandrīz gadsimtu un turpinās sekot šim modelim kā Zemes kompanjons nākamajos gadsimtos," viņš piebilda.
In 2021, a team of astronomers suggested that a recently discovered near-Earth asteroid, Kamo`oalewa, could be a chunk of the moon. Two years after the discovery, another research group has found that a rare pathway could have enabled this to happen. https://t.co/5TrLr8mPJd
— University of Arizona (@uarizona) October 23, 2023
Pētījumā 2021. gadā, kurā tika analizēta gaisma, kas atdūrās pret akmeni, tika noskaidrots, ka objekts sastāv no daļām, kas ir ļoti līdzīgas Mēness virsmas sastāvam. Tomēr fiziķi sliecas domāt, ka Mēness objekti nevar atrast stabilas orbītas. Proti, akmeņiem, kuriem ir tik daudz enerģijas, ka tie varētu pretoties Mēness pievilkšanās spēkam, būtu jānonāk Zemes gravitācijas ietekmē un iet bojā, rakstīts Arizonas Universitātes paziņojumā.
Taču jaunākie atklājumi zinātniekiem ļāvuši secināt, ka "Kamo'oalewa" izveidojies ar īpašu nosacījumu - meteorītam ietriecoties Mēness virsmā, šī daļiņa aizsviesta prom no Mēness ar ātrumu aptuveni 2,5 kilometri sekundē.