Telefonkrāpnieki aizvien biežāk sarunājas latviski, brīdina banka

Pēdējā laikā arvien biežāk "SEB Banka" saņem informāciju no klientiem, kuri norāda, ka krāpnieki, kuri zvana pa telefonu, runā latviski. Pēdējā laika tendence - klientu iebiedēšana ar to, ka viņu dati kļuvuši zināmi trešajām personām, tāpēc steidzami jārīkojas un jāpasargā sava nauda, pārskaitot to uz drošu kontu.

"Jau kādu laiku varam novērot, ka teksti, ko klienti saņem no krāpniekiem īsziņās vai e-pastos, kļūst arvien pareizāki, kļūdu mazāk, formulējumi atbilstošāki. Tāpēc atpazīt tos ir arvien grūtāk - jāpievērš īpaša uzmanība gan sūtītāja adresei, gan saitei, kas parasti ir iekļauta tekstā. Savukārt pēdējās nedēļās sākām saņemt informāciju no klientiem, ka arvien biežāk arī zvanītāji sarunās ar potenciāliem upuriem izmanto latviešu valodu," norādījis "SEB Bankas" Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.

Pēc viņa teiktā, pēdējā laikā izplatītākā krāpnieku shēma izskatās tā, ka zvanītājs stādās priekšā kā oficiālas organizācijas pārstāvis, piemēram, Valsts policijas vai Latvijas Bankas, vai kādas komercbankas darbinieks. Otrkārt, zvanītājs informē, ka klienta dati ir tapuši zināmi trešajām personām un klienta naudas līdzekļi šobrīd nav drošībā.

Lai izvairītos no naudas līdzekļu pazaudēšanas, zvanītājs aicina klientus vai nu pašiem veikt pārskaitījumu uz "drošāku kontu" vai sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai zvanītāji paši veiktu maksājumus klienta vārdā.

Tāpat zvanītājs var aicināt izņemt summu skaidrā naudā, lai vēlāk to nodotu "apdrošinātāja" vai "policijas kurjera" rokās, aizbildinoties, ka situācija ir nopietna un slepena, un par šo zina tikai neliels iesaistīto personu loks.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijā informēja, ka šogad deviņos mēnešos kopējais zaudējums, ko radījuši šāda veida noziedznieki, ir seši miljoni eiro.

Šogad populārākais krāpšanas veids ir pikšķerēšana, kas nozīmē, ka krāpnieki piezvanot stādās priekšā kā policijas, bankas darbinieki vai citu nozaru pārstāvji un informējot par šķietamām nelikumībām norēķinu kontos mēģina izkrāpt naudu.

Kopumā šogad policijā reģistrēti 569 šādi gadījumi ar kopējo zaudējumu 3 115 000 eiro apmērā.

Otrajā vietā ierindojas investīciju krāpšana ar 271 gadījumu, radot 2,5 miljonu eiro zaudējumus. Šajā jomā parasti krāpnieks darbojas ilgstošā laika periodā, un ir konstatēti gadījumi, kuros krāpnieka saziņa ar upuri ilgusi pat divus un vairāk gadus, lai pārliecinātu cietušo investēt naudu.

Nākamā pozīcija krāpšanas veidos ir tā dēvētā īsziņu krāpšana, kad upurim īsziņu veidā tiek nosūtītas vietnes, lai iegūtu viņu datus un piekļūtu cietušā norēķinu kontam. Kopumā šogad reģistrēti 342 šādi gadījumi, radot 319 000 eiro lielus zaudējumus.

Ceturto vietu ieņem krāpšanas veids, izsūtot uz e-pastiem krāpnieciska rakstura informāciju ar dažādām vietnēm, lai iegūtu cietušā datus un piekļūtu norēķinu kontam.