ES neizdodas pārliecināt Kosovu un Serbiju spert izšķirošu soli sarunās

Kosovas premjerministrs Albins Kurti un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs katrs atsevišķi Briselē tikās ar ES augstākajām amatpersonām, kā arī ar Francijas, Vācijas un Itālijas līderiem.

ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pavēstīja, ka ticis izteikts priekšlikums, kā pārvarēt galveno klupšanas akmeni, kas bremzē pamatā serbu apdzīvoto municipalitāšu apvienības izveidi Kosovas ziemeļos.

"Diemžēl puses nebija gatavas tam piekrist bez priekšnoteikumiem, kas bija nepieņemami otrai pusei," norādīja Borels, piebilstot, ka ES turpinās izdarīt spiedienu uz Prištinu un Belgradu, lai panāktu vienošanos.

Tikmēr Kurti un Vučičs sarunu neveiksmē vainoja viens otru.

"Neskatoties uz premjerministra Kurti dāsno piedāvājumu, Serbijas prezidents Vučičs atteicās parakstīt vienošanos ar Kosovu," teikts Kurti kancelejas paziņojumā.

Savukārt Vučičs paziņojis, ka esot bijis gatavs parakstīt visu, ko Priština vēlas, izņemot Kosovas uzņemšanu ANO un tās neatkarības atzīšanu.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Pagājušā gada novembrī kārtējo reizi pieauga spriedze pamatā serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļdaļā, kad vairāki simti etnisko serbu pameta savas darba vietas vietējā administrācijā, protestējot pret Prištinas jauno rīkojumu, ar ko tika aizliegts Kosovā izmantot Serbijas izdotās transporta līdzekļu numurzīmes.

Februārī ES piedāvāja desmit punktu plānu spriedzes mazināšanai, un tobrīd Kurti un Vučičs plānu visumā pieņēma, izsakot gan dažas iebildes, kuras joprojām nav novērstas.

Belgradas un Prištinas attiecības atkal saasinājās septembrī, kad Kosovas serbu kaujinieku uzbrukumā Kosovas policijas patruļai tika nogalināts Kosovas policists.