Jūrkalnes suiti iebilst pret atkrastes vēja parka būvniecību (5)

Jūrkalnes suitu sievas uzskata, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) virzot Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka "Elwind" būvniecību, ārvalstu investoriem tiks atdota daļa no Jūrkalnes dabas un kultūras.

Pie Jūrkalnes plāno 300 metrus augstus vēja ģeneratorus. Tie atradīsies 15 kilometru (km) attālumā no krasta, kaut gan nepieciešami 50 km, lai tos neredzētu.

"Mēs dzīvojam pie jūras un mīlam dabu. Līdz pie mums ieradās LIAA, lai kopā ar ministriju ierēdņiem un zaļām organizācijām mācītu, kā pareizi dzīvot zaļi. Mēs 30 gadus ik dienu rūpējamies par vidi, bet šos ļaudis vēl nebijām manījušas sev palīgos. Varbūt tādēļ, ka mums rūp patiesas dabas vērtības, nevis zaļā nauda no Eiropas lobistiem. Varbūt tādēļ, ka tas ir mūsu dzīvesveids, nevis projekts," retoriski vaicā ansambļa sievas.

Viņas pārmet, ja LIAA, ierēdņi un zaļās organizācijas brauc uz Eiropu ar izstieptu roku, tad Eiropa brauc uz Jūrkalni. Un eiropieši stāsta, ka tieši ainava padara mūs unikālus. Tā ir neskartā daba, ko viņi meklē un atrod Jūrkalnē.

"Bez šī tūrisma magnēta mums būtu daudz grūtāk popularizēt Latvijas un suitu kultūras mantojumu.

Tāpat kā uzņēmīgiem suitu un piekrastes ļaudīm tas ir ļāvis radīt tūrisma industriju un infrastruktūru. Mūsu pludmali, stāvkrastu un saulrietu var saukt par mūsu zīmolu, bet patiesībā tas ir kas lielāks par jebkurām investīcijām," uzskata "Maģie suiti".

Turklāt ārvalstu kino producenti Jūrkalnē uzņem vēsturiskās filmas, pateicoties neskartajām dabas ainavām. Mākslinieki rīko plenērus un iestājas par dabisku saulrietu un tīru horizonta līniju. Paraplāna lidotājiem šī ir vienīgā vieta Latvijas piekrastē, kur var pacelties spārnos, bet tagad pētījumi liecina, ka vēja turbīnas tam traucēs.

Piekrastes zemju īpašnieki sadzīvo ar intensīvāko krasta erozija Latvijā, un viņi nevēlas jaunus eksperimentus, jo ar neseno Pāvilostas mola pagarināšanu pietika, lai pilsēta pazaudētu savu pludmali, skaidro vietējās iedzīvotājas.

Viņas atgādina, ka suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, piekrastes ainava - Latvijas kultūras kanonā. Jūrkalnes stāvkrasts ir noteikts par Latvijas ainavu dārgumu.

Ja Latvija ārvalstu investoriem ir gatava atdot teju dārgāko, kas Latvijai ir, tad Lietuva savu atkrastes vēja parku plāno būvēt ne jau Kuršu kāpās, bet gan tieši pie Latvijas robežas, norādīts vēstulē,

piebilstot, ka Latvijai ir 500 km jūras robeža, un Kurzemes piekrastē pretī jūrai netrūkst mežu, kur nebūtu, kam protestēt.

Šajā situācijā atkrastes vēja parkam izvēlēties vienu no Latvijas ainavu dārgumiem un Kurzemes pieprasītākajiem tūrisma galamērķiem ir absolūti muļķīgi, uzskata suitu sievas. Viņas aicina neaiztikt to, kas strādā, bet labot to, kas nestrādā.

"Maģie suiti" pauž bažas par to, ka "Elwind" balstās slepenībā un melos. Lēmumi tiek pieņemti slēgtās sēdēs ar noslepenotiem dokumentiem un melīgiem pētījumiem. Tikai igauņu atklātība esot ļāvusi par šo projektu uzzināt ko vairāk. Projekts balstoties uz it kā pētījumiem, kuros norādīts, ka Jūrkalnē nav neviena tūrisma objekta un ka Pāvilostā ir tikpat daudz cilvēku, cik tukšākajos Latvijas pagastos, lai gan realitātē šajā teritorijā esot vairāk nekā 100 dažādas naktsmītnes un desmit krogi, kafejnīcas un restorāni, turklāt vienu pašu tūrisma objektu - Jūrkalnes centra pludmali - pēdējā pusgadā ir apmeklējuši vairāk nekā 50 000 cilvēku.

"Maģie suiti" akcentē, ka viņiem rūp vietējā daba, kultūra un uzņēmēji, nevis ārvalstu investori.

"Mums rūp, kas paliks pēc mums, nevis cipari projektu tabulās. Būvējiet "Elwind", apgūstiet miljonus, mums nav žēl, bet neaiztieciet mūsu vērtības. Lieciet vēja parku tā, lai to neredz no Jūrkalnes stāvkrasta," iesaka Jūrkalnes suiti.

"Atņemot saulrietu, jūs atņemsiet mums mūsu kultūru un identitāti. Bet, ja jums šķiet, ka suitu sievām ir vien garas mēles, tad pagaidiet vēl Pāvilostas zvejniekus - viņiem būs arī gari airi. Šī slepenība un meli nav veids, kā atjaunot sabiedrības uzticību valstij," brīdina piekrastes iedzīvotāji.

Jau vēstīts, ka 2019.gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latviju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019.gada decembrī tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju.

Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam.

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts "Elwind" saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras "Cinea".