Kāpēc vērts atsaukties uzaicinājumiem uz vēža skrīnīngu

Oktobri daudzviet dēvē par Krūts veselības mēnesi, bet kas kopumā ir  rūpes par sievietes veselību no jūsu skatupunkta?

Pirmais, ko vienmēr jautāju savai pacientei un kas noteikti ir jārisina ārsta kabinetā, ir sūdzības un veselības traucējumi, kas sievieti pie ārsta ir atveduši. Taču ginekologs ir ārsts, pie kura nāk arī bez sūdzībām, – šādās vizītēs noteikti izrunājam noteiktā dzīves perioda aktualitātes, piemēram, jautājumus par drošu kontracepciju un grūtniecības plānošanu. Nozīmīga sadarbība ginekologam ar savu pacienti ir bērniņa gaidīšanas laikā. Vēlākā dzīves periodā noteikti svarīgi pārrunāt veselības jautājumus, kas saistīti ar menopauzes tuvošanos un pēcmenopauzes periodu.

Sarunā ar pacienti būtiski apzināt iespējamos riskus un pievērst uzmanību tam, kā tos novērst. Piemēram, ja grūtniecības laikā sievietei bijis grūtnieču diabēts, tad ir lielāks risks, ka pusmūžā var attīstīties aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts, tādēļ veselīgs dzīvesveids, normāls ķermeņa svars ir īpaši nozīmīgs. Ja ģimenē bijuši krūts vai olnīcu vēži, īpaši pirmās pakāpes radiniecēm, sievietei var būt augstāks risks ar kādu no tiem saslimt, tāpēc jāpievērš uzmanība biežākām profilakses pārbaudēm.

Noteikti aicinu atsaukties valsts organizētajam dzemdes kakla vēža, krūts vēža un zarnu vēža skrīningam, kas sievietēm, kurām pat nav sūdzību, ļauj atklāt slimību agrīni un līdz ar to veiksmīgi ārstēt.

Tātad ne tikai onkologam, bet arī ginekologam savā darbā tomēr sanāk sarunas ar sievietē par krūts vēzi?

Ginekologa kabinetā noteikti vajadzētu būt sarunai par krūts vēzi. Latvijā ir organizēta krūts vēža skrīninga programma sievietēm, sākot no 50 gadu vecuma, kad uz deklarēto dzīves vietas adresi nosūta uzaicinājuma vēstuli veikt mamogrāfiju, un šis aicinājums tiek sūtīts reizi divos gados. Ginekologam līdzīgi ģimenes ārstam šie jautājumi par atsaukšanos skrīningam būtu jāpajautā un jāpārrunā apmeklējumu reizēs. Noteikti arī pašai sievietei būtu jāzina, ka viņai, sākot no 25 gadu vecuma, regulāri, patlaban reizi trijos gados, ir jāveic dzemdes kakla vēža skrīninga tests – tā ir iespēja atklāt pirmsvēža izmaiņas un novērst vēža attīstību pilnībā.

Vizītes laikā ginekologam vajadzētu painteresēties arī par to, vai nav bijuši kādi krūts vēža gadījumi ģimenē. Ja krūts vēzis bijis pirmās pakāpes radiniecēm, tad, iespējams, sievietei izmeklējumi ir jāveic ātrāk un ir vērts noteikt, vai krūts vēzis ir pārmantots.

Runājot par skrīningu attiecībā uz kādu no vēža veidiem, kādi ir sievietes ieguvumi?

Nozīmīgākais sievietes individuālais ieguvums ir viņas dzīves gadi. Ja runājam, piemēram, par dzemdes kakla vēža skrīningu, tad ar tiem testiem, ko mēs veicam, mēs atklājam vēl priekšvēža stāvokļus jeb vēža riska stāvokļus, kas nebūt nenozīmē, ka vēzis ir attīstījies. Mēs šo riska situāciju varam veiksmīgi ārstēt un novērst, un dzemdes kakla vēzis var neattīstīties vispār. Un tās ir sievietes 35 – 45 gadu vecuma grupā dzīves un darba spēju pilnbriedā, kurām ir savas sociālās lomas, ģimenes, karjera. Vesela sieviete ir ieguvums arī valstij.

Pašos pamatos rūpes par veselību nozīmē šīs pamata lietas – normāls ķermeņa svars, veselīgs uzturs, sportiskas aktivitātes, atturēšanās no smēķēšanas un alkohola. It kā ļoti dzirdēti, banāli faktori, bet tie ietekmē gan sirds asinsvadu slimību, gan cukura diabēta, gan arī vēža attīstības riskus.

Kāda ir kārtība dzemdes kakla vēža skrīningam un kā notiek atbildes saņemšana?

Tas ir valsts veselības aprūpes organizēts un apmaksāts skrīnings. Patlaban tas pieejams no 25 gadu vecuma līdz 69 gadu vecumam reizi trijos gados. Sieviete ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli dodas pie ginekologa, kas var būt arī valsts apmaksāts ginekologs, un tad viņai par šo apmeklējumu nav jāmaksā nekas. Ja viņa vēlas, viņa var doties pie sava ginekologa, kur, iespējams, ir jāmaksā par apmeklējumu – bet, ja sievietei ir uzaicinājuma vēstule uz skrīningu, skrīninga testu jeb analīzi tik un tā apmaksā valsts.

Kopš pagājušā gada Latvijā ir ieviesta jauna testēšanas metode, un sievietēm pēc 30 gadu vecuma atsevišķā skrīninga testā tiek noteikta cilvēka papilomas vīrusa (CPV) klātbūtne. Tas ir ļoti jutīgs un efektīvs tests, kas ļauj atklāt tās sievietes, kurām risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi ir augstāks. Mēs zinām, ka dzemdes kakla vēzi izraisa augsta riska CPV. Ja šis vīruss sievietei nav atklāts, tad viņas iespēja saslimt ar dzemdes kakla vēzi tuvākajos piecos gados ir tuvu nullei. Skrīninga analīzē līdz 30 gadu vecumam tiek izmeklētas dzemdes kakla šūnas, lai noskaidrotu, vai tajās ir notikušas izmaiņas, kas var liecināt par vēždraudes stāvokli.

Ar krūts vēža skrīningu ir līdzīgi. Katra sieviete, sākot no 50 gadiem, reizi divos gados saņem uzaicinājuma vēstuli veikt mamogrāfiju. To var veikt ārstniecības iestādēs, kurām ir līguma attiecības ar Nacionālo veselības dienestu. Parasti skrīninga uzaicinājuma vēstulē ir norādīts, kur ir dzīvesvietai tuvākās vietas, kur iespējams saņemt valsts apmaksāto pakalpojumu.

Savukārt kolorektālā vēža skrīningam ģimenes ārsts izsniedz skrīninga komplektu, lai noteiktu slēptās asinis fēcēs. Tests ir veicams mājas apstākļos. Kolorektālā vēža skrīnings būtu obligāti jāveic cilvēkiem 50-74 gadu vecuma grupā.

Es noteikti gribētu iedrošināt sievietes nebaidīties un atsaukties visiem skrīninga uzaicinājumiem un testiem. Ja izdodas noķert kādu riska situāciju, tad ārstēšanas un atveseļošanās prognozes ir ļoti labas. Ieguvums no savlaicīgas problēmas atrisināšanas būs daudz lielāks nekā no ielaistas slimības ārstēšanas.