"Elwind" projekta priekšizpētē tērēti 46 140 eiro, bet iekļauti nepilnīgi dati par Latviju

"Elwind" projekta attīstītāji patlaban ir LIAA. Pagājušā gada septembrī Ministru kabinets apstiprināja projekta turpmāku virzību un nominēja LIIA kā turpmāku projekta attīstītāju

"Elwind" pirmsākumi meklējami pirms trim gadiem, kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar Igaunijas kolēģi parakstīja saprašanās memorandu par kopīga atkrastes vēja projekta attīstīšanu.Valsts veiktu visus priekšdarbus un sagatavotu elektropārvades tīklu pieslēgumu.

Ieguldītos simtus miljonus Latvija plāno atpelnīt izsolē, kurā projektu pārdotu kādam investoram. Vēja parku iecerēts pabeigt ap 2030.gadu, kad valsts apņēmusies pilnībā sevi nodrošināt ar nepieciešamajiem enerģētiskajiem resursiem.

Jūras telpiskais plānojums šādus zaļās enerģijas parkus atļauj izbūvēt piecās vietās. Priekšizpēti veica divās no tām – Kurzemes piekrastē un pie Salacgrīvas. Pētītas arī divas tuvākās teritorijas Igaunijas pusē, jo abus vēja parkus iecerēts savienot.

Iniciatīvu šiem darbiem uzņēmās Igaunija. Priekšizpēti pasūtīja Nīderlandē bāzētai kompānijai "Pondera" ar pieredzi vēja parku būvniecībā un konsultāciju firmai Igaunijā.("Hendrikson & Ko") Pētījumu pieņēma un apmaksāja arī Latvija.

Priekšizpētē par piemērotāko vietu vēja parkam atzina piekrasti pie Pāvilostas, Jūrkalnes un Sārnates. Tā pēdējos gados kļuvusi par īpaši populāru apskates un atpūtas vietu ar labi attīstītu tūrismu.

Par šādu iznākumu vietējiem nebija zināms līdz pat šai vasarai, jo "Elwind" projekts Ministru Kabinetā tika noslepenots. Vietējie pētījumu atrada Igaunijas Vides investīciju centra mājas lapā internetā. Tajā ir būtiskas kļūdas attiecībā uz Latviju.

Informatīvo ziņojumu rakstīja Ilzes Indriksones vadītā ekonomikas ministrija. Pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem, pērn novembrī valdība deva zaļo gaismu Elwind projekta tālākai virzībai.

Nīderlandes kompānijas pētnieki analizējuši, kādu iespaidu vēja parks atstātu uz vidi - ūdens gultni, kādas ir apledošanas iespējas, arī ietekmi uz roņu, sikspārņu, putnu migrācijas ceļiem. Tajā pētīts, kā tas skars piekrastes iedzīvotājus un ietekmēs svarīgas atpūtas un kultūras vietas.

Par putnu migrāciju Latvijas pusē pētījumā vispār nav datu, bet ietekme uz zvejniecību balstīta uz novecojušu informāciju. Vietējos visvairāk pārsteigusi nepilnīgā un kļūdainā informācija par apdzīvotību un tūrismu - vēja parks ietekmēšot vien 549 cilvēkus, un Pāvilostas un Jūrkalnes apkārtnē ir tikai trīs tūrisma objekti.Tas neatbilst patiesībai.

Jūrkalnes stāvkrastā ir uzstādīts skaitītājs – tikai no marta līdz šim brīdim šo vietu apmeklējuši 82 tūkstoši. Bijušais Jūrkalnes pagasta mērs ir pārliecināts, ka skaistā ainava, kas piesaista daudzos interesentus, tiks neatgriezeniski sabojāta.

Vēja apstākļi Jūrkalnes, Pāvilostas, Sārnates krastos nodrošina ūdens sporta veidu – burāšanas, sērfinga un kaitborda attīstību. Arī paraplāna lidotāji, kam šī ir vienīgā vieta Latvijas piekrastē, kur var mācīties lidot, rāda pētījumus, ka 15 un 20 km attālās vēja turbīnas viņus negatīvi ietekmēs.

"Elwind" projekta priekšizpētē ar violetu, dzeltenu un lillā krāsu iezīmētas kultūrvēsturiskas pulcēšanas vietas, piekrastes iedzīvotājiem nozīmīgas kultūras vērtības.

Ja Igaunijas pusē pie Sāremā salas tādu ir desmitiem, Kurzemes piekrastē pētījumā nav iezīmētas nevienas.

Par priekšizpēti Nīderlandes kompānijai tika samaksāti 46 tūkstoši (46 140 EUR). Pusi apmaksāja Latvija. Nedēļas laikā tā arī neviena no projektā iesaistītajām iestādēm nevarēja atbildēt uz "Nekā personīga" jautājumu, kurš no Latvijas deva datus un šādu pētījumu pieņēma. Tāpat neviens nevar atcerēties, kurš konkrēti noslepenoja pētījumu, tāpat kā Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu valdībai.

Šonedēļ šim jautājumam sasauktajā Saeimas apakškomisijā projekta īstenotāji -Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji sacīja, ka vēja parka ietekmes izpēte Pāvilostas, Jūrkalnes, Sārnates piekrastē ir pašā sākuma stadijā un tuvākos gados šajā zonā jūrā veiks vairāk nekā 20 pētījumu.

Būs ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, kas tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai. Pētījumiem jau saņemts Eiropas finansējums - vairāk nekā 18 miljonu (18, 7 miljoni) uz pusēm ar Igauniju.

Šā gada oktobra valdības rīkojums paredz projektā nākamgad ieguldīt arī vairāk nekā miljonu (1 141 837 euro ) no "Latvenergo" dividendēm un divus miljonus 2025. gadā (2 144 036 euro ) un 2026.gadā (2 057 781 euro).

"Pondera" priekšizpēte bija svarīga ar to, ka tālākie pētījumi notiks tikai vienā lokācijā, jau minētajā Kurzemes piekrastē, jo pēc LIAA pārstāvju teiktā, pārējām 4 potenciālajām vēja parka teritorijām jūrā naudas nepietiekot.

"Nekā personīga" noskaidroja, ka patlaban Dabas aizsardzības pārvalde veic LIFE REEF pētījumu. VARAM informējusi LIIA, ka ELWIND projektam domātajā zonā izbūve var būt daļēji liegta bioloģiskās daudzveidības dēļ.

No Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tagad ir atkarīgs, vai tā tērēs naudu pētījumiem visam iepriekš iezīmētajam divsimt kvadrātkilometru plašajam apgabalam jūrā, arī tajās vietās, kuras drīz var atzīt par aizsargājamām.

Iepriekš slepenajā Ekonomikas ministrijas ziņojumā, ar kuru tagad var iepazīties, savas pretenzijas izvēlētajai vietai izteikusi aizsardzības ministrija.

Tā raksta, ka vēja parka attīstība radītu būtiskus traucējumus gaisa telpas novērošanai un kontrolei, un agrīnās brīdināšanas sistēmas efektīvai darbībai. Īpaši ņemot vērā Krievijas regulāros militāros lidojumus starp Pēterburgu un Kaļiņingradu.

Aizsardzības ministrija uzskata, ka ar likuma grozījumiem jāpanāk, ka vēja parku attīstītājs kompensē jaunu radaru iegādi, vai pārvietošanu .