Krievija nav sinonīms Padomju savienībai, tāpēc to nekad nevajadzēja automātiski pieņemt kā ANO Drošības padomes dalībnieci ar veto tiesībām, drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference 2023" sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, diskutējot par ANO principu nosargāšanu.
Vīķe-Freiberga: Krieviju nedrīkstēja automātiski pieņemt ANO Drošības padomē (2)
Vīķe-Freiberga norādīja, ka ANO ir iebūvēta kļūda, proti, pēc Otrā pasaules kara piešķirot veto tiesības piecām valstīm, kas bija uzvarētāju valstu aliansē. Pēc eksprezidentes domām, tas ir vecmodīgi un neloģiski. Tas ir anahronisms, kas turpina pastāvēt un bloķē Drošības padomes spēju mainīt pasauli.
Tāpat Vīķe-Freiberga pauda, ka ANO Drošības "padome ir paralizējoša institūcija". Šī iemesla dēļ pasaule var novērot, kā viens no šīs Drošības padomes locekļiem no piecām priviliģētajām nācijām ar veto tiesībām uzbrūk savai kaimiņvalstij, liedzot tās tiesības pastāvēt - "grib saplosīt, noraut Ukrainas karogu nost no karogu mastiem" ANO ēkas priekšā, apgalvojot, ka šī kaimiņvalsts nepastāvot, ka tai neesot valodas un kultūras.
Tas ir kaut kas tāds, ko gadsimtu gaitā ir teikuši kolonizatori, piebilda Vīķe-Freiberga, atzīmējot, ka tāpat kā, piemēram, darījuši krustneši, kad ieradušies Baltijā iekarot vietējās zemes.
Pēc Vīķes-Freiberga teiktā, Krievija ar šādu rīcību, uzbrūkot Ukrainai, noliedz to, par ko iestājas ANO.
Vīķe-Freiberga arī problematizēja, ka ANO iebūvētās kļūdas dēļ, kuras rezultātā ANO Drošības padomē ar veto tiesībām ir valsts, kura darbojas pret ANO apstiprinātajiem principiem, ANO kļūst par platformu, kurā var izplatīt melus, un tas tiek pieciests.
Eksprezidente arī uzsvēra, ka šajā situācijā ir kaut kas nepaciešams, un kaut kam noteiktu būs jānotiek. Šo problēmu nāksies atrisināt cilvēcei kā kopumam. "Cilvēkiem nāksies pamosties, un arī nācijām nāksies pamosties, pirms mēs varam kaut ko sasniegt."
Jau ziņots, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) piektdien un sestdien notiek ikgadējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference 2023", aģentūru LETA informēja Latvijas Transatlantiskā organizācijā (LATO).
Kopš 2006.gada konference ir viena no svarīgākajām diskusiju platformām par drošību un ārpolitiku Baltijas jūras reģionā. Šogad uzmanības centrā ir gudri vadītas kara laika ekonomikas perspektīva Eiropā, Eiropas drošība, tostarp sieviešu-līderu dienaskārtība mieram un drošībai globālu ģeopolitisku satricinājumu laikā, transatlantiskā partnerība un tās stratēģija kara pierobežā. Tāpat konferences uzmanības centrā ir NATO nākotnes plāni, mākslīgā intelekta un tehnoloģiju izaicinājumi.