"Lielā tīrīšana" un Donalds: kas Polijā varētu mainīties pēc vēlēšanām?

Saskaņā ar Polijas konstitūciju prezidentam jāsasauc jaunievēlētā parlamenta pirmā sēde 30 dienu laikā pēc vēlēšanām. Tad valsts galvam dotas 14 dienas premjerministra nominēšanai. Savukārt izvirzītajam kandidātam uz valdības vadītāja amatu ir 14 dienas, lai nodrošinātu sev nepieciešamo atbalstu parlamenta uzticības balsojumā. Ja prezidenta izvirzītais kandidāts uzticības balsojumu neiztur, nākamo premjeru nosauc parlaments.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Duda saglabā uzticību PiS, tad opozīcija pie jaunās valdības izveides reāli varēs ķerties tikai decembra vidū. Tas licis opozīcijas rindās izskanēt balsīm, kas aicina jau tūlīt noslēgt koalīcijas līgumu, kuru parakstītu vismaz 231 deputāts, lai tādējādi saīsinātu ilgo procedūru, liekot Dudam saprast, ka valdības veidošana ir atkarīga vienīgi no opozīcijas partijām.

Taču nonākot pie varas, līdzšinējo opozīciju negaida vieglas dienas, jo faktiski vienīgais, kas vieno šīs partijas, ir to naids pret PiS, bet to programmas un ideoloģijas ir krasi atšķirīgas.

Lai gan KO dominē bijušā premjera un Eiropadomes priekšsēdētāja Tuska liberāli konservatīvā partija "Pilsoniskā platforma" (PO), tās sastāvā ir visdažādākās liberālās un kreisās sīkpartijas, kā arī zaļie.

Savukārt TD veido agrārā Polijas Tautas partija (PSL) un televīzijas raidījumu vadītā Šimona Holovņas dibinātā konservatīvi liberālā partija "Polija 2050". Tādējādi TD, kas sliecas konservatīvisma virzienā, varētu nonākt konfliktā ar potenciālajiem koalīcijas partneriem "Jaunajiem kreisajiem" tādos jautājumos kā, piemēram, PiS valdības laikā ieviesto bargo aborta ierobežojumu atvieglošana.

Tikmēr pašu "Jauno kreiso" rindās apvienojušies vismaz trīs kreiso grupējumi, kuru savstarpējās attiecības, maigi izsakoties, var raksturot kā nedraudzīgas.

Panākt vienošanos par koalīcijas izveidi nebūs viegli, jo opozīcijas partiju un to apvienību starpā valda lielas domstarpības, sākot ar abortu legalizēšanu un sociālo politiku un beidzot ar nodokļiem.

Pat ja potenciālās koalīcijas partneriem izdosies pārvarēt savas domstarpības un kādos jautājumos panākt vienprātību, jauno valdību likumdošanas procesā negaida vieglas dienas, jo tai nebūs trīs piektdaļu vairākuma, kas nepieciešams iespējamā Dudas veto pārvarēšanai, bet līdzšinējais prezidents amatā atradīsies vēl līdz 2025.gadam.

"Lielā tīrīšana"

Pirmais jaunā kabineta darbs būs attīrīt svarīgākās pozīcijas valsts aparātā, sabiedriskajos medijos un valsts kontrolētajos uzņēmumos no PiS ielikteņiem, sola iespējamās nākamās valdības veidotāji. Polijā ir senas tradīcijas valdības lojālistus atalgot ar siltām vietiņām valsts aparātā, taču tiek apgalvots, ka PiS šādu plaksi novedis līdz tādiem mērogiem, kādi neesot pieredzēti kopš komunistiskā režīma laikiem. Tagad vairumam šo cilvēku draudēs atlaišana.

"Mēs atlaidīsim visus uzraudzības padomju un valžu direktorus. Mēs sarīkosim jaunu pieņemšanu darbā caurskatāmas konkurences kārtībā, kurā izšķiroša būs sacensība, nevis ģimenes vai partejiskās saites," teikts KO priekšvēlēšanu programmā. "Mēs izbeigsim trekno kaķu valdīšanu valsts uzņēmumos," savukārt deklarē "Jauno kreiso" programma.

Opozīcija norāda, ka Polijas sabiedriskie mediji astoņu gadu laikā, kamēr pie varas atradies PiS, kļuvuši par valdošās partijas propagandas instrumentu līdz ar valsts kontrolētā naftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen" pārpirktajiem laikrakstiem, kuri PO līderi nesauc citādi kā par "Herr Tusk", kas esot nodevis Poliju un kalpojot Vācijas interesēm. Domājams, ka nebūs daudz tādu ļaužu šajos medijos, kas pārdzīvos jaunās varas tīrīšanas kampaņu, ja potenciālajai koalīcija izdosies īstenot nosprausto mērķi likvidēt sabiedrisko mediju uzraugu Nacionālo mediju padomi, kas sastāv no PiS lojālistiem.

Politisko pretinieku tiesiskā vajāšana

Taču darba zaudēšana nav sliktākais, kas gaida līdzšinējos valsts aparāta darbiniekus, to atbalstītājus un līdzgaitniekus. Kad Tuska vadītā partija 2007.gadā iepriekšējo reizi nomainīja neilgi pie varas pabijušo PiS veidoto valdību, uzvarētāji pret saviem politiskajiem pretiniekiem izturējās saudzīgi un faktiski neviens no tiem netika pakļauts tiesiskajai vajāšanai. Taču tagad KO savā programmā sola sodīt ikvienu, kas "pārkāpis konstitūciju un likuma varu".

Tas attiecas gan uz Dudu, gan Moravecki, gan PiS līderi Jaroslavu Kačiņski, gan līdzšinējo tieslietu ministru Zbigņevu Zjobro, gan centrālās bankas prezidentu Ādamu Glapiņski, kam tiek inkriminēta nemākulīga inflācijas apkarošana, gan uz "Orlen" vadītāju Danielu Obaiteku, kura vadībā veikta pretrunīgi vērtētā uzņēmuma daļu pārdošana ārvalstu investoriem.

Sagaidāms, ka prokuratūra ķersies pie daudzu iepriekšējo gadu skandālu izmeklēšanas, sākot ar bijušās valdības vadītājas Beātas Šidlo atteikšanos publicēt Konstitucionālā tribunāla spriedumus un beidzot ar Dudas atteikšanos pieņemt ievēlēto Konstitucionālā tribunāla tiesnešu zvērestu.

Izmeklēšanu gaida arī šaubīgie līgumi, kas slēgti Covid-19 pandēmijas sākotnējā fāzē, miljoni, kas bez parlamenta piekrišanas 2020.gadā tika tērēti, organizējot balsošanu pa pastu, valsts uzņēmumu veidotie fondi PiS atbalstīto projektu finansēšanai, kā arī kukuļošanas skandāls, kuru izsaukusi nelikumīga darba vīzu izsniegšana Polijas konsulātos Āfrikā un Āzijā potenciālajiem nelegālajiem imigrantiem.

Tiek apgalvots, ka daudzi cilvēki, kas iecelti vadošos amatos valsts uzņēmumos, daļu sava atalgojuma atmaksājuši PiS kasē, bet valsts uzņēmumu reklāmas līdzekļi novadīti valdību atbalstošajiem laikrakstiem, kamēr neatkarīgie mediji tikuši ignorēti. Visi šie darījumi, domājams, tiks vētīti, un gadījumā, ja atklāsies, ka tie bijuši pretrunā ar uzņēmumu un akcionāru interesēm, tas var novest pie jaunām kriminālapsūdzībām. Potenciālā koalīcija sola saukt pie atbildības arī tos, kas vainojami "civildienesta noziegumos".

Izlīgums ar Briseli?

Astoņus gadus pie varas atrodoties PiS, Varšavas attiecības ar Briseli kļuva arvien saspīlētākas, Eiropas Komisijai (EK) asi iebilstot pret radikālajām Polijas tiesu sistēmas reformām, kuru mērķis, pēc Briseles domām, bija tiesu pakļaušana lielākai politiskai kontrolei. Savukārt Varšava uzstāja, ka tās nepieciešamas, lai izskaustu korupciju un attīrītu tiesu sistēmu, kas vēl nav pilnībā atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.

EK iedarbinājusi tā dēvēto 7.panta procedūru, kas teorētiski varētu noslēgties ar Polijas balsstiesību ierobežošanu Eiropadomē, bloķējusi 36 miljardu izmaksu, kas Varšavai pienākas no ES tautsaimniecības atlabšanas fondiem pēc Covid-19 pandēmijas, un vērsusies pret Poliju ES tiesā. Savukārt Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis vairākas rezolūcijas, nosodot Polijas pieļauto novirzīšanos no ES demokrātijas un likuma varas principiem.

Tusks lielā mērā pats tiek uzskatīts par Briseles cilvēku. Piecus gadus pret Varšavas gribu viņš tika aizvadījis Eiropadomes priekšsēdētāja krēslā, bet pēc tam līdz 2022.gadam bijis centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) priekšsēdis. Viņš solījis, ka jau "nākamajā dienā pēc vēlēšanām dosies atbloķēt [ES] naudu".

Lai gan Tusks apgalvo, ka viss, kas tam esot nepieciešams, ir "nedaudz labās gribas un kompetences", realitātē tas var izrādīties daudz grūtāk, nekā viņš gatavs atzīt atklātībā.

Lai gan vēl līdzšinējā valdība ES līdzekļu atbloķēšanas nolūkā daļēji atcēla pašas īstenotās tiesu sistēmas reformas, attiecīgais lēmums iestrēdzis Konstitucionālajā tribunālā, kur vairākums ir ar PiS gādību ieceltajiem tiesnešiem. Turklāt jebkura jauna likuma pieņemšanai nepieciešams Dudas paraksts, savukārt bez tā EK prezidentei Urzulai fon der Leienai nebūs tiesiska pamata atzīt, ka Polija izpildījusi tai izvirzītās prasības līdzekļu atbloķēšanai.

Donalds T.

Tajā pašā laikā daži eksperti brīdina, ka Briselei un daudzajiem, pamatā kreisi noskaņotiem komentētājiem, kas jūsmīgi apsveikuši opozīcijas uzvaru, var nākties vilties.

"Pašreizējās opozīcijas nākšana pie varas nenozīmē, ka Varšavas nostāja vairākos svarīgākajos jautājumos tik dramatiski mainīsies, kā to sagaida Brisele," sarunā ar tīmekļa izdevumu "Euractiv" norāda Varšavas Universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Slavomirs Domaradzkis.

Viens no šādiem jautājumiem ir migrācija. Pašreizējā valdība kopā ar Ungāriju kategoriski noraidījusi EK piedāvātās migrācijas un patvēruma sistēmas reformas, atsakoties gan no patvēruma meklētāju uzņemšanas, gan par to maksāt, un priekšvēlēšanu kampaņas laikā PiS biedēja poļus, ka Tusks, nonākot pie varas, pakļausies EK spiedienam un piekritīs uzņemt tūkstošiem nelegālo imigrantu no citām ES dalībvalstīm.

Taču Tuska vadītā partija to noliedz. "Mēs noteikti nepiekritīsim jebkādam risinājumam, kas ved pie migrantu skaita pieauguma Polijā," intervijā "Euractiv" izteicies PO pārstāvis Jans Garbiecs. Viņš piebildis, ka, ņemot vērā to lielo ukraiņu bēgļu skaitu, ko uzņēmusi Polija, neviens nevar piespiest poļus uzņemt vēl citus migrantus.

Polijas politiskajā spektrā valda visai vienota attieksme pret migrāciju. Visi, sākot ar galēji konservatīvo "Konfederāciju" un beidzot ar "Jaunajiem kreisajiem", iebilst pret nelegālo imigrantu pārdalīšanu starp ES dalībvalstīm.

Neskatoties uz to, Tusks pēdējo mēnešu laikā ar saviem asajiem izteikumiem pret imigrāciju pārsteidzis pat savus līdzgaitniekus opozīcijas rindās. Jūlijā PO līderis apsūdzēja PiS, ka partija, neskatoties uz saviem iebildumiem pret ES migrantu pārdales shēmām, ļāvusi Polijā ieceļot tūkstošiem imigrantu no islāma valstīm. "Poļu tautai jāatgūst kontrole pār savu valsti un tās robežām," vēstīja attiecīgā Tuska reklāmas rullīša nosaukums.

Pēc videoieraksta publiskošanas citas opozīcijas partijas apsūdzēja Tusku "rasistisku aizspriedumu" uzkurināšanā. "Vai tas joprojām ir Donalds Tusks, vai, iespējams, Donalds Tramps?" tolaik ironiski vaicāja Seima deputāts Macejs Konečnijs, kurš pārstāv vienu no daudzajām kreiso sīkpartijām, kas apvienojušās "Jauno kreiso" sarakstā.

Problemātiski var arī izrādīties Tuska sociāli liberālie apsolījumi, kas nodrošināja opozīcijai daudzu sieviešu un jauniešu balsis, kuras šajās vēlēšanās izrādījās izšķirošas. Lielu uzsvaru savā kampaņā KO lika uz PiS ieviestā gandrīz pilnīgā abortu aizlieguma atcelšanu, ko Tusks apņēmies panākt jau pirmo 100 dienu laikā pēc sēšanās premjera krēslā. Taču nebūt nav garantēts, ka viņam izdosies to izdabūt caur parlamentu, ņemot vērā to, ka arī daudzi no potenciālajiem koalīcijas partneriem šo ideju neatbalsta. Tas pats sakāms arī par solījumiem legalizēt viendzimuma laulības un nostiprināt nošķīrumu starp valsti un baznīcu.

Attiecības ar Berlīni

PiS varas gados parādījies arī vērā ņemams saspīlējums attiecībās ar Vāciju. Kačiņskis apsūdz Berlīni Polijas neatkarības apdraudēšanā un gatavībā noslēgt darījumu ar Krieviju, jo tas atbilst Berlīnes ekonomiskajām interesēm, kā arī "tās nacionālajam raksturam - par jebkuru cenu tiekties pēc dominēšanas".

Kačiņskis un citi PiS politiķi pastāvīgi atgādina Berlīnei arī par reparācijām, kas Polijai pienākoties par zaudējumiem, ko tai Otrā pasaules kara laikā nodarījusi nacistiskā Vācija.

Lai gan iepriekš viņam bijušas visai draudzīgas attiecības ar Berlīni, priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tusks piesardzīgi centies apiet šo jautājumu, baidoties, ka tas varētu kaitēt viņa partijas izredzēm vēlēšanās. Kāda būs viņa nostāja pēc vēlēšanām, vēl nav zināma, īpaši ņemot vērā to, ka viņam nāksies rēķināties ne tikai ar iespējamo koalīcijas partneru viedokli, bet arī ar plašākas poļu sabiedrības noskaņojumu.

Katrā gadījumā Polija vismaz Eiropas mērogā pretendē uz lielvalsts statusu, un neatkarīgi no valdības, kas atrodas pie varas Varšavā, citu Eiropas valstu galvaspilsētām, kā arī Briselei nāksies ar to rēķināties.

Tuska piedāvājums ekonomikā

Līdzīgi kā ar migrāciju, Tuska nostāja tautsaimniecībā arī, iespējams, nesīs vienam otram pārsteigumus. PO līderim atrodoties premjerministra amatā laikā no 2007. līdz 2014.gadam, valdība jau tika pieņēmusi virkni nepopulāru lēmumu, tostarp paaugstinājusi pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem.

Kad 2015.gadā pie varas nonāca PiS, tas atkal tika pazemināts - vīriešiem līdz 65, bet sievietēm līdz 60 gadiem. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā PiS vēlētājus biedēja, ka, Tuskam atgriežoties premjera krēslā, tas atkal tikšot paaugstināts. Izskanēja arī brīdinājumi, ka opozīcijai nonākot pie varas, lielākā daļa valsts uzņēmumu tikšot izpārdoti ārzemju kompānijām.

Šīs bažas vairoja liberālā ekonomista Boguslava Grabovska izteikumi. Kādā intervijā bijušais Tuska padomnieks ekonomikā mudināja pagarināt darba nedēļas ilgumu, privatizēt valstij piederošos enerģētikas uzņēmumus un beidzot pievienoties eirozonai. Tas izsauca līdzšinējās valdības preses sekretāra Pjotra Millera apgalvojumus, ka Tusks, kļūstot par valdības vadītāju, "premjerministra kancelejas priekšā stāvēs ar plāksnīti, kas vēsta: "Polija pārdošanā"".

Tusks gan centies norobežoties no Grabovska "personīgajiem uzskatiem", apgalvojot, ka tam nav nekāda sakara ar PO programmu un ka pēc opozīcijas uzvaras vēlēšanās pensionēšanās vecums netikšot pagarināts. Tajā pašā laikā PO līdera nostāja privatizācijas jautājumā nav skaidra. Viņš aprobežojies, piesaucot vienīgi piemērus, kad valsts uzņēmumus ārvalstniekiem pārdevusi līdzšinējā valdība. Arī "Euractiv" nav izdevies saņemt atbildes par partijas attieksmi pret privatizāciju un svarīgāko tautsaimniecības sektoru vadību, izvaicājot citus PO politiķus.

Atbalsts Ukrainai

Vēlēšanu priekšvakarā opozīcija, īpaši aiz valsts robežām, centās uzkurināt bailes, ka pie varas paliekot PiS, tikšot apdraudēts līdzšinējais nelokāmais Polijas atbalsts Ukrainai, ko šķietami apliecināja Varšavas konflikts ar Kijivu ukraiņu labības eksporta jautājumā un negaidītais un visai dīvaini formulētais Moravecka paziņojums par ieroču piegādes pārtraukšanu Ukrainai.

Daļa ekspertu to gan skaidroja ar valdošās partijas priekšvēlēšanu taktiku, cenšoties atturēt vēlētājus no piesliešanās galēji labējai "Konfederācijai", kas atklāti izrāda naidīgumu gan Ukrainai, gan pusotram miljonam ukraiņu bēgļu, kas raduši patvērumu Polijā.

Turklāt Moravecka paziņojums, kas izsauca tik plašu reakciju presē, drīzāk atspoguļoja faktu, ka Polija vienkārši izsmēlusi savas ieroču eksporta pašreizējās iespējas, nevis pēkšņu atteikšanos atbalstīt Ukrainu. Savukārt labības konflikta kontekstā jāšaubās, vai Tusks neatkarīgi no savām simpātijām pret Kijivu līdzīgā situācijā vēlētos un spētu ignorēt ietekmīgā poļu lauksaimniecības sektora intereses.

Ņemot vērā poļu gadsimtiem ilgo cīņu pret krievu imperiālismu, bažas, ka Varšavā pie varas varētu nākt prokrieviska partija, šķiet, nepamatotas. Kā nākamajā dienā pēc vēlēšanām norādījis ukraiņu ziņu aģentūras "Ukrinform" korespondents Jurijs Banahovičs, gan PiS, gan KO "atbalsta Ukrainu mūsu cīņā pret krievu agresiju".

Viņš gan piebildis, ka jebkura Tuska vadīta koalīcija, "iespējams, centīsies nogludināt tos asos stūrus, kas parādījušies Ukrainas un Polijas attiecībās priekšvēlēšanu kampaņas laikā".

Tajā pašā laikā izskan brīdinājumi, ka Tuska atgriešanās premjera krēslā Ukrainai nebūt nav tikai labas ziņas. "Mums, ja PiS atstās valdību, tās nebūs labas ziņas," sarunā ar nedēļrakstu "Newsweek" atzīst Ukrainas Augstākās Radas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Merežko, paužot pārliecību, ka pēc vēlēšanām, PiS paliekot pie varas, abu valstu attiecības atgrieztos tādā pašā stāvoklī, kāds pastāvēja pirms labības konflikta.

Merežko atzīst, ka, iespējams, nav objektīvs, jo būdams Ukrainas delegācijas loceklis Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), viņš kopā ar PiS pārstāvjiem darbojas Eiropas konservatīvo grupā un Demokrātiskajā aliansē. Tomēr neesmu vēl pārliecināts, ka Tuska vadītā valdība tikpat stingri atbalstīs Ukrainu, kā to darīja PiS administrācija, piebilst ukraiņu politiķis.

Manuprāt, PiS ir proamerikāniski noskaņota, kamēr PO ir provāciska, izsakās Merežko. "Es dodu priekšroku proamerikāniskai [partijai]. (..) Ja Vācija kādu dienu mainīs savu politiku pret Ukrainu, nezinu, kurp dosies PO." Politiķis norāda, ka vērojis PO un PiS darbību EPPA, kur PiS demonstrējusi daudz lielāku apņēmību cīņā ar Krieviju.

Tādējādi kopumā jāsecina, ka pārmaiņas Polijā pēc vēlēšanām daudzās jomās varētu nebūt ne tik straujas un ne tik krasas, kā daudzi tika cerējuši. Turklāt potenciālās jaunās valdības kursu daudzos jautājumos vēl tikai nāksies nospraust.