Rēzeknes domei par jauna mēra ievēlēšanu varētu nākties lemt jau šogad

Pēc viņas teiktā, ministrijā pašlaik tiek veikts skrupulozs darbs pie Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanas tiesiskā pamatojuma, lai tas nebūtu sasteigts un būtu pārdomāts.

Pieļaujot, ka Bartaševičs varētu vērsties tiesā, šis lēmums tiek rūpīgi sagatavots.

No Bērziņas teiktā noprotams, ka Rēzeknes mēra atstādināšana faktiski ir izlemta. Viņa atzina, ka tas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā.

Pēc tam domei mēneša laikā būs jāievēlē jauns domes priekšsēdētājs.

Savukārt ministrijas darba kārtībā joprojām esot jautājums par Rēzeknes domes atlaišanu. Pašlaik notiekot Valsts kontroles revīzija, kas ilgšot līdz gada beigām.

Ja tajā tiks gūti pierādījumi, ka visa dome ir pieņēmusi pretlikumīgus lēmumus, tad tiks vērtēta iespēja rosināt domes atlaišanu.

Bērziņa uzsvēra, ka domes atlaišana ir Saeimas kompetences jautājums.

Jau ziņots, ka ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, Finanšu ministrija (FM) vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās izvērtētu Rēzeknes domes priekšsēdētāja Bartaševiča un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Rēzeknes pārstāvji esot apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023.gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro.

FM skaidro, ka, neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.

Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, skaidro FM pārstāvji.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Reaģējot uz informāciju par iespējamo finanšu stabilizācijas procesa sākšanas nepieciešamību Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā, FM izmantoja Revīzijas pakalpojuma likuma piešķirtās tiesības, vēršoties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību veikt ārkārtas kvalitātes kontroles pārbaudi zvērinātu revidentu komercsabiedrībā. Atbilstoši pašvaldības pārstāvju sniegtajai informācijai, pašvaldībai ir ilglaicīga sadarbība ar SIA "Auditorfirma Šķibele un partneri".

Tāpat FM informēs valdību par ārkārtējo finanšu situāciju pašvaldībā un konstatētajiem pārkāpumiem budžeta plānošanā. Vienlaikus, izprotot situācijas nopietnību, no kuras nevar ciest pašvaldībā strādājošie un Rēzeknes valstspilsētas iedzīvotāji, tiks piedāvāti risinājumi iespējamajām darbībām finanšu situācijas normalizēšanai. Vienlaikus ir būtisks Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultāts, kas ļaus labāk apzināt patieso finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā.

Ja pašvaldība nav gatava konstruktīvi sadarboties un veikt pasākumus finanšu situācijas uzlabošanai, finanšu ministrs atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam var pieņemt lēmumu par stabilizācijas procesa uzsākšanu, skaidro FM pārstāvji. Tāpat, ja vēl tiks konstatēti jauni fakti, kas pasliktinās jau tā smago finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā, tostarp tādi, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanu, tad stabilizācijas procesa sākšana ir neizbēgama.

Stabilizācijas procesa mērķis ir pašvaldībai, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, spēt ilgtermiņā nodrošināt likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi un neuzņemties saistības bez finansiāla seguma. Stabilizācijas procesa kritērijus un kārtību nosaka likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību".

Pašvaldībā, kurai sākts stabilizācijas process, joprojām strādā pašvaldības dome, bet pašvaldības finansiālo darbību uzrauga valsts iecelts stabilizācijas procesa uzraugs. Pašvaldības darbs notiek, stingri ievērojot apstiprināto stabilizācijas plānu, reizi ceturksnī atskaitoties FM par tā izpildi.

Jau ziņots, ka 1.septembrī FM ir iesniegts Rēzeknes domē apstiprināts finanšu stabilizācijas procesa pieteikums, kuru jāapstiprina FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Kopā Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām vajadzīgi 6 004 309 eiro.