EK pieprasa "Meta" un "TikTok" informāciju par pasākumiem cīņā ar dezinformāciju

Eiropas Komisija šodien paziņoja, ka tā ir nosūtījusi "Meta" un "TikTok" oficiālus informācijas pieprasījumus, un norādīja, ka šī ir pirmā procedūra, kas sākta saskaņā ar jauno Digitālo pakalpojumu aktu (DSA).

Pagājušajā nedēļā ES sāka līdzīgu izmeklēšanu pret miljardierim Īlonam Maskam piederošo sociālo mediju platformu "X", kas agrāk bija pazīstama kā "Twitter".

EK paziņoja, ka pieprasījums "Meta" ir saistīts ar nelikumīga satura un dezinformācijas izplatīšanos saistībā ar "Hamās" un Izraēlas konfliktu. Atsevišķā paziņojumā EK norādīja, ka vēlas uzzināt vairāk par "TikTok" centieniem apkarot "teroristiska un vardarbīga satura un naida runas izplatīšanos".

EK piebilda, ka vēlas saņemt no "Meta" arī vairāk informācijas par tās pasākumiem, lai aizsargātu vēlēšanu integritāti.

"Meta" un "TikTok" ir jāatbild līdz 25.oktobrim, bet attiecībā uz mazāk steidzamiem informācijas pieprasījuma aspektiem termiņš ir 8.novembris, paziņoja EK.

Komisija norādīja, ka tā vēlas saņemt arī sīkāku informāciju par to, kā "TikTok" ievēro noteikumus par nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē.

Eiropas Savienība ar Digitālo pakalpojumu aktu (DSA) un Digitālo tirgu aktu (DTA) ir izveidojusi spēcīgu arsenālu, lai vērstos pret lielo tehnoloģiju uzņēmumu ietekmi.

ES cīņa pret dezinformāciju ir pastiprinājusies kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā. "Hamās" un Izraēlas karš to atkal ir aktualizējis.

DSA pamatā attiecas ļoti lielām platformām, tai skaitā "Meta" un "TikTok", kurām augustā Eiropā bija vairāk nekā 45 miljoni lietotāju.

DSA aizliedz nelegālu tiešsaistes saturu, draudot ar naudas sodu, kas var sasniegt pat sešus procentus no uzņēmuma globālā apgrozījuma.

Pēc "Hamās" un Izraēlas kara sākuma ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons nosūtīja vēstules lielo sociālo mediju vadītājiem, tai skaitā "Meta" vadītājam Markam Zakerbergam, "TikTok" vadītājam Šou Dziču un "YouTube" māteskompānijas "Alphabet" vadītājam Sundaram Pičajam, aicinot viņus vērsties pret nelikumīgu saturu.

"Meta" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atvēlējusi īpašus resursus cīņai ar nelegālu un problemātisku saturu, kas saistīts ar "Hamās" un Izraēlas karu.

Trešdien Bretons pauda bažas par dezinformācijas ietekmi uz ES. "Nelikumīga satura un dezinformācijas plaša izplatīšanās (..) rada nepārprotamu risku, ka var tikt stigmatizētas noteiktas kopienas, destabilizētas mūsu demokrātiskās struktūras, nemaz nerunājot par mūsu bērnu pakļaušanu vardarbīgam saturam," norādīja komisārs.

Ziņu aģentūras AFP faktu pārbaudītāji ir atraduši vairākus ierakstus sociālajos tīklos "Facebook", "TikTo" un "X", kuros popularizēts viltots Baltā nama dokuments, kurā it kā ierosināts piešķirt militārajai palīdzībai Izraēlai astoņus miljardus ASV dolāru. Un vairākās platformās lietotāji uzdevuši attēlus un video no citiem konfliktiem vai pat videospēlēm kā liecības par "Hamās" un Izraēlas karu.

Tā kā ES ir apstiprinājusi stingrākus pasākumus pret digitālajiem gigantiem, daži uzņēmumi, tai skaitā "Meta", apsver, vai piedāvāt savu pakalpojumu maksas versijas Eiropas Savienībā.