Saeimas komisijas deputāti atbalsta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu

Lēmumu atbalstīja deviņi deputāti, bet "pret" bija divi - Aleksandrs Kiršteins (NA) un Glorija Grevcova.

Sēdes laikā deputāts Didzis Šmits (AS) aktualizēja jautājumu par potenciālo vienotā sabiedriskā medija ēku, bet Kiršteins (NA) - jautājumu par valodas lietojumu medijā.

Kiršteins norādīja, ka esošā likumprojekta redakcija nav saskaņota ar Nacionālās drošības koncepcijā noteikto vienotas valsts informatīvās telpas izveidi, kas neparedz vairs turpmāk finansējumu krievu valodas saturam.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis atbildēja, ka šobrīd virzītais jautājums ir tieši par mediju apvienošanu, un viņš nevēlētos, lai šie divi jautājumi tiek jaukti kopā. Siksnim piekrita arī pieaicinātie Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji un vairāki deputāti, tostarp Edmunds Jurēvics (JV), Linda Liepiņa (LPV) un Leila Rasima (Progresīvie).

Papildus tam deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) uzsvēra, ka arī "jautājums par ēkām ir svarīgs, bet sekundārs". Viņa ieskatā primārais ir izveidot vienoto mediju, tostarp, ņemot vērā arī joprojām pastāvošās, nelielās Latvijas Radio bažas par finansējuma pietiekamību.

KM parlamentārā sekretāre Agnese Lāce sacīja, ka šobrīd ir panākts nozīmīgs sabiedrisko mediju bāzes finansējuma pieaugums, kā arī "finansējums konkurētspējīgam medijam ir un arī turpmāk būs KM prioritāte".

Deputāti vienojās jautājumu neskatīt steidzamības kārtā, bet trīs Saeimas lasījumos. Provizoriskais gala termiņš, kurā jautājums par sabiedrisko mediju apvienošanu varētu tik izskatīts, ir februāris.

Jau ziņots, ka SEPLP aicina politiķus turpināt darbu pie vienota sabiedriskā medija izveides, lai tas sāktu strādāt 2025.gada janvārī, kā paredz padomes izstrādātā koncepcija par Latvijas Radio un LTV apvienošanu.

SEPLP sagatavotā likumprojekta anotācijā minēts, ka līdz apvienošanai 2024. un 2025.gada laikā nepieciešams veikt virkni darbību reorganizācijas procesa īstenošanai, kam nepieciešami 384 437 eiro, no tiem 301 412 eiro 2024.gadā, bet 83 025 eiro 2025.gadā.

Finansējums 2024. un 2025.gadam ir atbalstīts Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdē, un ir iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".