VIDEO ⟩ "Aiz priekškara": Evika Siliņa kļuvusi par Kremļa propagandas jaunāko upuri (23)

Uzbrūk Evikai Siliņai

Lai arī galvenie propagandas raidījumi, kā jau minēts, koncentrējās uz Izraēlu, tomēr televīzijas kanāla "Первый" raidījums "Куклы наследника Тутти", kas vērsts uz Rietumvalstu līderu diskreditāciju, tos attēlojot kā ASV marionetes, pilnībā bija veltīts Latvijas premjerei Evikai Siliņai un viņas nomelnošanai.

Tur gan nebija nekā jauna vai sensacionāla, jo par visiem raidījuma "atklātajiem faktiem" vēl pirms valdības apstiprināšanas rakstīja ar pretrunīgu slavu apveltītais publicists Lato Lapsa.

Tādi portāli kā "pietiek.com" un "nra.lv" publicēja tieši to pašu, ko tagad atgremo krievu propagandisti.

Raidījums sākās ar tā vadītājas apgalvojumu, ka Siliņa jaunībā ir filmējusies pornofilmās ar vārdu Evita. Tika rādīta intervija ar jaunu meiteni Evitu, ar kuru sarunājās intervētājs (intervija notika angļu valodā) par viņas darbu pornoindustrijā.

Tālāk tika salīdzināta šīs Evitas seja ar Siliņas, un pieaicinātais fizionoms jeb eksperts par sejas līniju noteikšanu apgalvoja: lai gan Siliņai esot veikta plastiskā operācija, tomēr ar ļoti augstu ticamības pakāpi varot apgalvot, ka Siliņa un Evita ir viena un tā pati persona.

Tālāk jau tika iztirzāta Siliņas biogrāfija. Tika stāstīts par viņas darbu zvērināta advokāta Guntara Antoma birojā, kura klientu starpā bija arī kriminālā autoritāte Klops jeb Jānis Kaļva. Raidījuma vadītāja apgalvoja, ka Siliņu ar Klopu esot saistījušas romantiskas attiecības.

Savu komentāru izteica arī uz Krieviju dzīvot aizbraukušais politiķis Andrejs Mamikins, kurš apgalvoja, ka Siliņa neesot pirmā valsts vadītāja ar pārtaisītu biogrāfiju. Tāds pats esot bijis kādreizējais premjers Einārs Repše, kurš esot bijis "šiziķis", taču īsi pirms viņa premjerēšanas sākuma no Psihiatriskās slimnīcas viņa biezā lieta vienkārši esot pazudusi.

Krievija uzdodas par palestīniešu aizstāvi 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un līdz ar viņu visa apkalpojošā ideoloģiskā svīta tiražēja apgalvojumus, ka Izraēlā notiekošajā vainojama ir ASV un tās neveiksmīgā politika Tuvajos Austrumos, jo Amerika neesot ņēmusi vērā palestīniešu intereses.

Putins arī uzsvēra, ka pašlaik Krievija esot vienīgā lielvalsts, kas esot pieņemama gan Izraēlai, gan palestīniešiem, līdz ar to tikai Krievija varot būt mediators starp abām karojošajām pusēm. Putins paziņoja, ka vienīgais pieņemamais risinājums esot neatkarīgas Palestīnas valsts izveide ar galvaspilsētu Austrumjeruzalemē.

Propagandisti aizrunājās pat tik tālu, ka "Hamas" uzbrukumus esot izprovocējusi ASV, jo tā esot zaudējusi (профукала) karu Ukrainā un valdošajam establišmentam steidzīgi esot vajadzīga uzvara, kas būšot "Hamas" sakaušana.

Propagandists Vladimirs Solovjovs arī paziņoja, ka neticot neviena rietumvalstu politiķa sērām par noslepkavotajiem izraēliešu bērniem, jo par nogalinātajiem Donbasa bērniem visiem esot bijis nospļauties.

Par ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu Solovjovs kliedza, ka viņš savā līdzjūtībā Izraēlai esot liekulis, jo amerikāņu nogalināto Irākas un Afganistānas bērnu gan viņam neesot bijis žēl.

Lai gan propagandisti savas runas par karu Izraēlā sāka ar teikumu, kurā nosodīja "Hamas" uzbrukumus civiliedzīvotājiem, tālāk sekoja vienīgi žēlabas par to, cik briesmīgi Izraēla izrīkojas ar Gazas joslā dzīvojošajiem, ka palestīnieši tiekot iznīcināti tikai par to, ka viņi ir palestīnieši.

Faktiski, cilvēkam, kas informāciju gūst tikai no televīzijas, ir skaidrs priekšstats, ka Izraēla, kurai "druscīt" uzbruka, ir sākusi genocīdu pret Gazas joslā dzīvojošajiem, kuru atbalsta visa Rietumu pasaule, un Krievija ir vienīgā lielvalsts, kurai rūp nevainīgu civiliedzīvotāju liktenis.

Solovjovs atkal vilka savas ierastās paralēles, ka pagājušajā gadsimtā ebrejus nogalināja tikai tāpēc, ka viņi ir ebreji, tagad visa pasaule ienīst krievus tikai tādēļ, ka viņi ir krievi un nu šim sarakstam piepulcējušies arī palestīnieši. Faktiski ar šo diskursu Krievija ideoloģiski sevi iezīmēja par palestīniešu un līdz ar to arī Irānas aizstāvi iepretī tiem naidīgajiem Rietumiem.

Plaisa starp Krieviju un Izraēlu

Starptautiskā prese ziņo, ka pēc "Hamas" negaidītā uzbrukuma Izraēlai Kremlis nav publicējis līdzjūtības vēstījumu šai valstij, kas ir diplomātisks labas gribas žests, ko Krievija regulāri sūta pasaules līderiem pēc nāvējošiem incidentiem viņu teritorijā.

Tas liecina, ka Krievijai nekādu siltu jūtu pret Izraēlu nav, lai arī šī valsts atteicās piedalīties Rietumu sankcijās pret Krieviju, ar ko ļoti apvainoja Kijivu, kas apsūdzēja Izraēlu Ukrainas ebreju ciešanu ignorēšanā.

Laikraksts "The Guardian" raksta, ka attiecības starp Krieviju un Izraēlu pasliktinājās līdz ar Putina apgalvojumiem, ka viņš Ukrainā cīnās pret "neonacismu", vienlaikus "pārvietojot savu valsti Izraēlas senā ienaidnieka Irānas orbītā".

"The Guardian" kādreizējais Maskavas galvenais rabīns Pinhas Goldsmits, kas līdz ar kara sākumu Ukrainā pameta Krieviju, izteicās, ka "siltās attiecības starp Krieviju un Izraēlu, ko mēs esam redzējuši gadiem ilgi, Putina laikā ir atdzisušas. Mēs tagad atrodamies citā pasaulē".

Laikraksts atgādina, ka spriedze abu valstu starpā aizsākās pagājušajā gadā, kad Krievijas amatpersonas apsūdzēja Izraēlu neonacistu režīma atbalstīšanā Kijivā. Tā turpināja eskalēties līdz ar Maskavas pieaugošo draudzību ar Irānu un savstarpēju ieroču piegādēm.

Savukārt "The New York Times" norāda, ka vienas no Krievijas iebrukuma Ukrainā sekām ir antisemītisma pieaugums agresorvalstī, kas pastiprinās līdz ar Krievijas draudzību ar Irānu. "Putina kunga pārmaiņām attiecībās ar Izraēlu ir skaidri ģeopolitiski iemesli.

Tuvajos Austrumos, kur Krievija jau ilgu laiku ir mēģinājusi uzņemties pelēkā kardināla lomu un veidot attiecības ar visām spēcīgākajām lielvarām, tagad Maskava ir pakļauta Irānai - Izraēlas niknākajam ienaidniekam - kā vienai no galvenajām ieroču piegādātājām karam Ukrainā," raksta "The New York Times".

Vienlaikus tiek minēts, ka Putina nepatikai pret Izraēlu ir arī personiski iemesli. Proti, pēc raksta autora domām, Putins ir apvainojies, ka Izraēla netic un neatbalsta viņa vēstījumu, ka Krievija Ukrainā cīnās pret nacistiem.

"Neviens Kremlī nesteidzas izrādīt līdzjūtību "Hamas" iebrukuma Izraēlā upuriem," laikrakstam sacīja Kārnegi Krievijas Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabujevs. Viņš uzskata, ka Krievijas emocionālā attieksme pret notikumiem Izraēlā ir raksturojama ar vārdu "neapmierinātība".

"Daudzi komentētāji ņirgājās par desmitiem tūkstošu Krievijas ebreju, kuri bija aizbēguši uz Izraēlu pēc Putina iebrukuma Ukrainā - dažos gadījumos, lai izvairītos no iesaukšanas Krievijas armijā - un kuri tagad atrodas cita kara vidū.

"Skatīsimies, kā viņš tagad ieies Gazā ar ieroci rokās," kāds sarunu šova viesis sacīja par Krievijas tehnoloģiju magnātu Arkādiju Voložu, kurš pārcēlies uz Izraēlu un iestājās pret iebrukumu Ukrainā," raksta "The New York Times". Laikraksts arī atsaucas uz propagandistes Olgas Skabejevas teikto, ka neuzvaramā Izraēlas cietokšņa tēls ir sagruvis.

Tajā pašā laikā Rietumu analītiķi uzsver, ka Krievija noteikti ir ieguvēja no kara Izraēlā, jo tagad ASV nāksies samazināt ieroču piegādes, īpaši pretgaisa aizsardzības sistēmas, Ukrainai, jo būs jāpalīdz Izraēlai. 

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2023