FM rosina izņemt no budžeta likumu paketes izmaiņas iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmā

FM pirmdien rosinās valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka, ņemot vērā, ka vispārējās ienākumu deklarēšanas koncepts ir ļoti nozīmīgs jautājums visai Latvijas sabiedrībai, rosinās par tā saturu un ieviešanu nodrošināt plašākas diskusijas un konsultācijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī izņemt šos likuma grozījumus no nākamā gada valsts budžeta paketes.

Ašeradens uzskata, ka plānotie grozījumi Saeimā būtu jāizskata vispārējā kārtībā jeb trijos lasījumos pēc valsts budžeta apstiprināšanas.

Sagatavotie likuma grozījumi izstrādāti atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022.gadam izvirzītajam uzdevumam - izstrādāt normatīvo regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu. Likumprojekts paredz pilnveidot pašlaik likumā ietverto vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu.

Jau ziņots, ka ikgadējs vispārējs iedzīvotāju ienākumu deklarēšanās pienākums būtu spēkā no 2025.gada par 2024. taksācijas gadu, paredzēja valdības 9.oktobrī atbalstītie grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, ar kuriem plānots pilnveidot vispārējo ienākumu deklarēšanas sistēmu.

Tā kā likumprojekts vēl nav izskatīts Saeimā, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA nevarēja sniegt detalizētu informāciju ne par VID darba apjoma iespējamo pieaugumu, ne šī procesa nodrošināšanas izmaksām.

VID pārstāvji skaidroja, ka šobrīd obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju ir noteikts konkrētai nodokļu maksātāju grupai, piemēram, ja ir reģistrēta saimnieciskā darbība, rodas pienākums nodokli piemaksāt rezumējošā kārtībā saistībā ar progresīvo likmi un/vai diferencēto neapliekamo minimumu, jūrniekam. Pieņemot minētos grozījumus, to nodokļu maksātāju skaits, kuriem būs pienākums obligāti iesniegt deklarāciju, palielināsies.

Vienlaikus VID pārstāvji aģentūrai LETA atzina, ka jebkuras jaunas prasības, jauni nosacījumi, tostarp grozījumi, kas paredz visu gūto ienākumu deklarēšanu, raisa jautājumus sabiedrībai, un tos ir nepieciešams skaidrot. Arī šos grozījumus, kad tie tiks pieņemti, būs jāskaidro gan publiski, gan sniedzot individuālas atbildes Latvijas iedzīvotājiem.

Līdz ar to VID pieļauj, ka, iespējams, palielināsies darba apmērs, kas nepieciešams konsultēšanai, kā arī saziņai ar iedzīvotājiem, kuri nav Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāji. Vienlaikus šajā likumprojektā ir paredzētas arī citas izmaiņas, kas atvieglos VID darba procesus (optimizēs procesa norisi), piemēram, nodokļu atvieglojumu reģistrēšana, deklarācijas izskatīšanas termiņi.

Jau pašlaik nodokļa maksātājiem (rezidentiem) ir noteikts visaptverošs ikgadējs ienākumu deklarēšanas pienākums, no kura tie ir atbrīvoti tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no ienākuma ir ieturēts izmaksas vietā un nerodas pienākums nodokli piemaksāt rezumējošā kārtībā saistībā ar progresīvo likmi vai diferencēto neapliekamo minimumu, kā arī, ja gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas nepārsniedz 10 000 eiro vai par kuriem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir informācija.

Nodokļa maksātāji, kam nav obligāts pienākums sniegt gada ienākumu deklarāciju, to var iesniegt brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto nodokli, ja pārmaksa radusies attaisnoto izdevumu, diferencētā neapliekamā minimuma vai atvieglojumu nepilnīgas izmantošanas rezultātā.

Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka pašreizējā ienākumu deklarēšanas sistēma nenodrošina VID ar visu nepieciešamo informāciju par nodokļa maksātāja gūtajiem ienākumiem (ar nodokli apliekamajiem un neapliekamajiem ienākumiem) un nav pietiekama, lai nodrošinātu ar nodokli apliekamo ienākumu pareizu aplikšanu ar nodokli, kā arī nodrošinātu optimālu iespēju kontrolei, vai maksātāja rīcībā esošais līdzekļu apmērs neliecina par izvairīšanos no nodokļiem.

Lai nodrošinātu VID ar informāciju, kas nepieciešama ēnu ekonomikas mazināšanai un optimālai nodokļa nomaksas kontrolei, ir nepieciešams ieviest risinājumu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, tostarp ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē - ar nodokli neapliekamie ienākumi un citi.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk fiziskajām personām gada laikā gūtos ienākumus ir pienākums deklarēt deklarācijā VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). VID katra gada 1.aprīlī EDS izveidos visām personām deklarācijas sagatavi ar to informāciju, kas ir VID rīcībā.

Nodokļa maksātājs, izmantojot VID EDS, varēs apskatīt deklarācijas sagatavi ar budžetā maksājamo vai atmaksājamo nodokļa apmēru, kā arī iepazīties ar nodokļa piemaksas vai pārmaksas rašanās iemesliem. Nodokļa maksātājs var precizēt un papildināt šajās sagatavēs ietverto informāciju.

VID līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam informēs nodokļu maksātājus, kuriem VID izveidotajā deklarācijas sagatavē ir aprēķināts piemaksājamais nodoklis. Fiziskajām personām deklarācijas iesniegšanas termiņš VID būs vienots - pēctaksācijas gada 1.jūlijs.

Vispārējās ienākumu deklarēšanas koncepts paredz arī regulējumu, lai VID varētu efektīvi un ātri vērsties pret personu, kurai potenciāli ir maksājams nodoklis, bet kura nesniedz deklarāciju. Ja nodokļa maksātājs līdz pēctaksācijas gada 1.jūlijam nav iesniedzis deklarāciju, VID pēctaksācijas gada 2.jūlijā pieņem, ka nodokļa maksātājs ar deklarācijas nesniegšanas faktu apliecina, ka piekrīt deklarācijas sagatavē ietvertajai informācijai un aprēķinātajai budžetā maksājamai nodokļa summai, kā arī apstiprina deklarācijas sagatavē ietvertās informācijas patiesumu. VID pēctaksācijas gada 2.jūlijā akceptē deklarāciju un uzskata to par iesniegtu. Šādi akceptēto deklarāciju nodokļa maksātājam ir tiesības labot vai precizēt triju gadu laikā.

Ja VID akceptē deklarāciju, tad tā akceptētajā nodokļa aprēķinā no gada apliekamo ienākumu apjoma atskaita gada diferencēto neapliekamo minimumu, pensionāra neapliekamo minimumu, papildu atvieglojumus (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), atvieglojumus par apgādībā esošu personu, paša nodokļa maksātāja attaisnotos izdevumus, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, kā arī ar apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai.

FM ir izvērtējusi iespēju nodokļa aprēķinā ņemt vērā arī ārstniecības un izglītības izdevumus, tomēr secināts, ka informācija par nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem satur sensitīvus datus, nodokļa maksātājam ir tiesības, nevis pienākums iesniegt attaisnotos izdevumus, turklāt nodokļa maksātājs informāciju VID var iesniegt izlases kārtībā.

Ja arī maksātājs medicīnas pakalpojumu sniedzējam ir devis piekrišanu, nodod VID deklarācijas aizpildīšanai informāciju par tā veiktajiem maksājumiem, tam ir tiesības atsaukt piekrišanu, nodokļa maksātāja attaisnotos izdevumus var būt apmaksājušas citas personas (apdrošinātājs, darba devējs), nodokļa maksātājs var iekļaut attaisnotajos izdevumos arī attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem un VID nevar pieņemt lēmumus maksātāju vietā par to, kurš no maksātājiem attiecīgos izdevumus iekļaus attaisnotajos izdevumos.

Nolūkā novērst nepamatotu nodokļa pārmaksas atmaksu gadījumu risku FM ir izvērtējusi iespēju noteikt pienākumu apdrošināšanas sabiedrībām sniegt informāciju VID par noslēgtajiem veselības apdrošināšanas līgumiem un izmaksātajām kompensācijām. FM vērsās Datu valsts inspekcijā ar jautājumu par šādas prasības noteikšanas atbilstību Datu regulas prasībām. Datu valsts inspekcijas ieskatā, nebūtu pamatoti iegūt informāciju par visām personām, kuras ir apdrošinātas, ja tikai daļa no tām deklarācijā norāda attaisnotos izdevumus. Tādā veidā tiktu apstrādāti nesamērīgi daudz personu dati, kas nemaz nav nepieciešami noteiktā mērķa sasniegšanā.

Tāpat arī piedāvātajā risinājumā, atbilstoši kuram VID saņem informāciju no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām kompensāciju izmaksām, nav saskatāms samērīgums, jo VID glabātu informāciju par visām personām, kurām izmaksātas kompensācijas vēl pirms rastos nepieciešamība pārbaudīt, vai ir nepamatoti atmaksāta nodokļu pārmaksa. Turklāt no apdrošināšanas sabiedrībām saņemtie dati tiktu glabāti nesamērīgi ilgi, ņemot vērā, ka maksātājs ir tiesīgs iesniegt attaisnotos izdevumus par pēdējiem trīs taksācijas gadiem.

Ja atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai deklarācijā fiziskajai personai ir jāveic nodokļa piemaksa, VID 30 darbadienu laikā informēs fizisko personu par tai papildus aprēķinātā nodokļa apmēru. Savukārt, ja ir izveidojusies nodokļa pārmaksa un nodokļa maksātājs ir veicis visus priekšnoteikumus, lai saņemtu nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu, VID veic nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu no pēctaksācijas gada 1.oktobra līdz 31.decembrim uz fiziskās personas norādīto kontu.

Nodokļa pārmaksas atmaksu VID atmaksās 30 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas, ja maksātājs ir rezidents, maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību, taksācijas gada ar nodokli apliekamais ienākums ir gūts tikai Latvijā, nepārsniedz likumā noteikto ienākumu progresijas slieksni, un ir ienākums, no kura izmaksas vietā ieturēts nodoklis.

Tāpat atmaksa 30 dienu laikā tiks veikta, ja nodokļa pārmaksa veidojas gada diferencētā neapliekamā minimuma, gada neapliekamā minimuma pensionāriem, nodokļa atvieglojumu vai papildu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, nodokļu pārmaksas izvērtēšanai nav nepieciešams iegūt papildus informāciju no nodokļa maksātāja vai trešās personas, nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu vai zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu.

Tādējādi vienkāršākos gadījumos, kad VID rīcībā jau ir visa nepieciešamā informācija deklarācijas pārbaudei, pārmaksātā nodokļa atmaksa notiks ātrāk nekā līdz šim - 30 dienu laikā agrāko trīs mēnešu laikā. Savukārt gadījumos, ja VID deklarācijas pārbaudei nepieciešama papildu pārbaude, kā arī jāveic manuāls darbs, līdzšinējai pārmaksātā nodokļa atmaksas termiņš tiks par mēnesi pagarināts un būs 120 dienas līdzšinējo trīs mēnešu vietā.

Likumprojektā ir noteikti izņēmumi, kas paredz atbrīvot no deklarēšanas pienākuma tās nodokļa maksātāju grupas, kurām deklarācijas iesniegšana VID nebūtu lietderīga un nesamērīgu birokrātisko slogu uzliekoša prasība. Piemēram, deklarēšanas atbrīvojums attieksies uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija, kas nesasniedz 6000 eiro gadā.

Tāpat izņēmums attieksies uz fiziskajām personām, kuras taksācijas gadā vienīgos ienākumus guvušas kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, vai kapitāla pieauguma veidā, jo minētie ienākumi tiek deklarēti VID iesniegtajā deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma un mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā.

Deklarēt nevajadzēs arī ar nodokli neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, kas taksācijas gadā kopā nepārsniedz 10 000 eiro.

Bez tam, lai novērstu nesamērīgu sloga uzlikšanu nodokļa maksātājiem, tostarp nepilngadīgiem bērniem, liekot uzskaitīt visas saņemtās mazās dāvanas un citas lietas, kā arī noteikt tām tirgus vērtību, ar likumprojektu noteikts, ka deklarācija nebūs jāsniedz, ja no citas fiziskās personas taksācijas gadā būs saņemti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas nepārsniedz 100 eiro.

Ienākumu deklarēšanas atbrīvojums tiek saglabāts arī ienākumiem, no kuriem tiek maksāts Eiropas Kopienas nodoklis, kā arī ienākumiem, kas gūti sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem.

Tāpat ar likumprojektu noteikts, ka tad, ja VID rīcībā nav informācijas, kas apliecina maksātāja tiesības uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, bet maksātājs vēlas to piemērot par attiecīgo taksācijas gadu, maksātājam līdz šajā likumā noteiktajam deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšanas termiņam vai dienai, kad tiek iesniegta precizētā deklarācija, jāiesniedz VID informāciju, kas pamato nodokļa atvieglojumu vai nodokļa papildu atvieglojumu piemērošanu.

Likums līdz šim noteica atšķirīgus nodokļa deklarēšanas termiņus, tādējādi arī atšķīrās nodokļa nomaksas termiņš nodokļa maksātājiem, kas bija solidaritātes nodokļa maksātāji, un pārējiem nodokļa maksātājiem. Pilnveidojot vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu un ieviešot vienotu deklarācijas iesniegšanas termiņu, bija nepieciešams noteikt arī vienotu nodokļa samaksas termiņu.

Tāpat likums pašlaik paredz, ka, ja piemaksājamā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, nodokļa maksājumu var sadalīt trīs atsevišķos maksājumos. Šī regulējuma mērķis bija aizsargāt nodokļa maksātāju, lai tam vienā reizē nav jāveic liels nodokļa maksājums. Minētā summa 640 eiro nav mainīta ļoti ilgu laika periodu un neatbilst šodienas situācijai, norāda FM.

Likumprojekts paredz visiem nodokļa maksātājiem noteikt vienotu deklarācijas iesniegšanas termiņu - pēctaksācijas gada 1.jūliju, un vienotu nodokļa samaksas termiņu līdz pēctaksācijas gada 23.augustam. Tāpat likumprojekts paredz līdz 900 eiro palielināt nodokļa summu, kuru nodokļa maksātājs iemaksā vienotajā nodokļu kontā trijās reizēs (līdz pēctaksācijas gada 23.augustam, 23.septembrim un 23.oktobrim), katru reizi iemaksājot trešo daļu no aprēķinātās nodokļa summas.

Tāpat likumprojekts paredz, ka solidaritātes nodokļa maksātāji, kuriem taksācijas gadā piemērota zemāka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme nekā Solidaritātes nodokļa likumā noteiktā, solidaritātes nodokļa daļu, kas veidojas solidaritātes nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes starpības rezultātā, budžetā piemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma veidā rezumējošā kārtībā, iesniedzot deklarāciju.

Likumprojekts arī nosaka, ja nodokļa pārmaksa ir mazāka par vienu eiro, VID pārmaksas atmaksu maksātājam neveic. Nosacījums par atmaksājamo nodokļa pārmaksas apmēru ir attiecināms arī uz nodokļa pārmaksām, kas notiek, veicot pārmaksātā nodokļa automātisko atmaksu.