Politologs: Rinkēvičam ir jādistancējas no JV

Eksperts vērtēja, ka prezidentūras sākums Rinkēvičam bija intensīvs - viņš apmeklēja reģionus, parādot, ka viņš ir kopā ar tautu. Prezidents joprojām apmeklē reģionus, tiekas ar iedzīvotājiem, uzklausa pašvaldību pārstāvjus. Rajevska ieskatā, šādā aspektā sabiedrības cerības ir attaisnojušās.

Politologs norādīja, ka Rinkēviča tikšanās ar iedzīvotājiem kontrastē ar iepriekšējo Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš bijis diezgan nepieejams un izolēts.

Rinkēvičs esot parādījis, ka viņš ir pieejams, atvērts un sasniedzams. Tāpat veiksmīga bijusi prezidenta uzruna ANO Ģenerālajā asamblejā, kas notika septembrī.

"Ar runu viss bija kārtībā un tā bija atbilstošā līmenī. Jā, prezidenta uzrunai bija arī kritiķi, taču pagaidām neizskatās, ka viņi būtu sasnieguši dzirdīgas ausis un tas palicis vien cilvēku ierakstu tviterī līmenī," pauda Rajevskis.

Taujāts, kādas ir Valsts prezidenta stiprās puses, politologs atzīmēja, ka atsevišķiem iepriekšējiem prezidentiem ir bijusi problēma - viņiem nebija, ko teikt sabiedrībai, tāpēc ir notikusi pieturēšanās pie papīra lapiņas un iepriekš uzrakstītās runas, kas izskatījies gaužām slikti.

"Rinkēvičam ir viedoklis un sakāmais sabiedrībai. Domāju, ka tas lielā mērā ir saistīts ar viņa milzīgo politisko pieredzi. Politikā viņš ir pieredzējis daudz. Jāņem vērā arī tas, ka viņš bija ārlietu ministrs. Viņam bija jāskaidro cilvēkiem sarežģītā ārpolitika saprotamā veidā, kas arīdzan padarīja viņu par ieredzētu politiķi," sacīja Rajevskis.

Taujāts, kā Valsts prezidents ir sevi parādījis iekšpolitikā, politologs norādīja, ka viena no sarežģītajām lietām, kas prezidentam ir jāizdara, ir "jāatrod sevi iekšpolitiski". Rajevskis akcentēja, ka Rinkēvičs bija ārlietu ministrs, tas deva viņam iespēju zināmā mērā distancēties no iekšpolitiskiem jautājumiem.

"Jā, viņš panāca, ka Jūrmalā vairs nenotiek "Jaunais vilnis", jā, Latvijai nevēlamo personu sarakstā viņš iekļāva noteiktus Krievijas darboņus, bet tomēr viņam bija iespēja atturēties no līdzdalības iekšpolitikā. Neviens no viņa kā ārlietu ministra to neprasīja," pauda politologs.

Rajevskis norādīja, ka prezidenta amata lielāko daļu veido iekšpolitika. Valsts pirmajai personai ir jāmeklē jautājumi, problēmas, kuru risināšanā viņš var pielikt savu plecu. Tāpat Valsts prezidentam ir jāmeklē risinājumi izaicinājumiem, kurus varētu atbalstīt parlaments. Politologs uzsvēra, ka ir bezjēdzīgi cilāt jautājumus, saprotot, ka parlaments iniciatīvas neatbalstīs.

"Tas nebūtu pareizi arī no reputācijas viedokļa, ja prezidents ķertos klāt tēmām, kuras parlaments atmestu atpakaļ. Domāju, ka Rinkēviča rosinātos bargākos sodus par noziegumiem pret valsti parlamentā atbalstīs. Rinkēvičs to varēs sev pierakstīt kā labo darbu. Lielais izaicinājums ir atrast sabiedrībai svarīgus jautājumus, kurus parlaments atbalstīs," sacīja politologs.

Runājot par to, kā veidojas prezidenta sadarbība ar valdību, politologs norādīja, ka Rinkēviča aktīvā rosīšanās iekšpolitikā viņu neizbēgami ievelk valdības dzīvē. Rajevskis uzsvēra, ka prezidents nominē premjerministru, līdz ar to valsts pirmā persona ir līdzatbildīga par nominēto premjeru.

"Tā ir paradoksāla situācija. Prezidents var nominēt premjeru, bet nevar atcelt. Nominējot Ministru prezidentus un esot aktīvs iekšpolitiski, Rinkēvičs daļēji uzņemas atbildību arī par to, kas notiek valdībā. Domāju, ka Valsts prezidents grib kaut kādā veidā demonstrēt - ja viņš zināmā mērā ir līdzatbildīgs par valdību, prezidents grib saprast, kas valdībā notiek un kādas ir sviras, kā viņš var ietekmēt to, lai valdība strādātu efektīvāk," pauda politologs.

Rajevska ieskatā, Rinkēvičs ir dilemmas priekšā. Viņš bija viens no redzamākajiem "Jaunās vienotības" politiķiem.

Rinkēvičs kļuva par prezidentu laikā, kad "Jaunā vienotība" bija vienā no augstākajiem popularitātes punktiem. Pēc politologa paustā, pastāv priekšstats, ka Rinkēviča ievēlēšanas prezidenta amatā dēļ notika valdības krīze un koalīcijas maiņa.

"Mēs redzam, ka divu mēnešu laikā "Jaunajai vienotībai" reitings ir graujoši krities. Manuprāt, neskatoties uz to, ka Rinkēvičs ir aizgājis no "Jaunās vienotības", viņam vēl joprojām zināmā mērā ir atbildība par to, kas notiek partijā, valdībā un koalīcijā. Domāju, ka iknedēļas tikšanās ar premjeri demonstrē, ka viņš grib iesaistīties un kaut kādā veidā palīdzēt, ietekmēt, lai tas viss funkcionētu efektīvāk un nepārvērstos par politisku fiasko," sacīja politologs.

Taujāts, vai Rinkēvičam izdosies iegūt tādu popularitāti, kāda bija kādreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, politologs norādīja, ka Rinkēvičam ir jādistancējas no savas bijušās partijas "Jaunā Vienotība". Rajevskis vērsa uzmanību uz to, ka Vīķe-Freiberga nebija politiķe un viņai ar šādām problēmām nebija jāsakaras.

Viņa ieskatā, ņemot vērā, ka Rinkēvičs bija viens no "Jaunās vienotības" populārākajiem un redzamākajiem politiķiem, distancēšanās būs sarežģīta, bet šis uzdevums ir jāīsteno.

Vienlaikus prezidentam ir jāspēj piepildīt sabiedrības gaidas, proti, ka viņš ietekmēs valsts politiku uz labu.

"Sabiedrībā ir vienprātība, ka valdība un valsts aparāts nestrādā sabiedrības un valsts attīstības interesēs. Sabiedrībai Rinkēvičs patīk, viņu atbalsta, bet cilvēki grib, lai viņš kaut ko reāli arī izdarītu. Rinkēvičs nevar tika runāt par to, kas viņu neapmierina, vai arī paust kritiku. Kritizēšanai ir robežas, jo vienā mirklī visi paliks imūni pret kritizēšanu un neņems to galvā. Prezidentam jāspēj parādīt, ka viņš ne tikai spēj kritizēt, bet arī parādīt, ka kritikai ir sekas. Šis ir vēl smagāks uzdevums, nekā pirmais, kas ir distancēšanās no partijas," uzsvēra politologs.

Rinkēvičs stājās amatā 8. jūlijā. Viņš ir septītais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un 11. prezidents kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Saeima 31. maijā Saeima Rinkēviču ievēlēja par Valsts prezidentu. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti - "Jaunā vienotība" un opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie".Tās pašas dienas vakarā Rinkēvičs nosūtīja iesniegumu "Jaunajā vienotībā" ietilpstošās "Vienotības" valdei, lūdzot pārtraukt viņa darbību partijā.

Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā nomainīja Egilu Levitu, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja 2019. gada 28. maijā. Par Levitu toreiz nobalsoja 61 deputāts, bet pārvēlēšanai uz otro termiņu viņam balsu Saeimā nepietika, tāpēc Levits izvēlējās nekandidēt.