Mūziķu pāris, kas uz grimstoša kuģa izglāba simtiem cilvēku. Mosa un Treisijas stāsts

Situācija pasliktinās

Mirkli vēlāk ieslēdzās blāvās avārijas gaismas. Moss devās uz atpūtas zonu, lai pārbaudītu mūzikas instrumentus. Mikrofonu balsti un bungu šķīvji mētājās uz grīdas. Tad viņš vairs nedzirdēja ierasto kuģa dzinēju rūkoņu – 153 metrus garais "Oceanos" bija apstājies un pilnīgi milzīgo okeāna viļņu varā.

Foto: Kruīza kuģis "Oceanos"

Neilgi pēc tam noraizējušies viesi sapulcējās atpūtas zonā. Kuģim zvalstoties, puķupodi, pelnu trauki un krēsli slīdēja šurpu turpu.

Noskaņojums atpūtas zonā aizvien pasliktinājās. Moss centās nomierināt pasažierus, spēlējot ģitāru un dziedot ar pārējiem izklaidētājiem. Taču viņš sāka just, ka "Oceanos" sveras uz viena sāna. 

"Oceanos" sāk grimt. Apkalpe pamet kuģi

Moss nolēma noskaidrot, kas notiek, un kopā ar Džulianu, burvju mākslinieku no Jorkšīras, devās cauri tumsai zem klāja. Viņi redzēja kuģa apkalpes locekļus  glābšanas vestēs un ar koferiem rokās skraidām apkārt. 

"Visi izskatījās pārbijušies un panikā. Jautājām, kas noticis, bet nesaņēmām atbildes. Tā, it kā mēs vispār neeksistētu," atminas Moss.

Abi devās uz dzinēju telpu, kuģa viszemāko daļu. Biezās metāla durvis, kas nosprostoja ūdens ieplūšanu citās telpās, bija cieši aizvērtas. "Taču izklausījās, ka aiz tām durvīm mutuļo ūdens," stāstīja Moss.

"Oceanos" sāka grimt. Atpūtas telpā vēl joprojām neizskanēja nekādas instrukcijas. Moss satika kruīza vadītāju, kura teica, ka kapteinis devis pavēli visiem pamest kuģi. "Tad mēs sapratām, ka viena glābšanas laiva ar vairākiem apkalpes locekļiem jau ir prom."

Moss uzreiz saprata, ka visu pasažieru dzīvības tagad atkarīgas no viņa un pārējiem māksliniekiem. Viņiem nebija ne jausmas, kā evakuēt pasažierus un nolaist glābšanas laivas, taču uz kuģa vairs nebija palicis neviena tam kvalificēta darbinieka.

Foto: "Oceanos" pasažieri kuģa atpūtas zonā

Tomēr viņi sāka sēdināt cilvēkus laivās. Mākslinieki nezināja, kā noturēt tās līdzsvarā, tāpēc Moss improvizēja, turot vienu kāju uz laivas un otru uz klāja. Pēc tam katru sasvērušos laivu ar aptuveni 90 cilvēkiem iekšā vajadzēja ar trosēm nolaist ūdenī. Taču Mosam nebija ne jausmas, kā iedarbināt laivu dzinējus un kur atradās to atslēgas.

"Mēs laivas vienkārši palaidām ūdenī, un tās aizpeldēja milzīgajos viļņos. Cilvēkiem tur gāja šausmīgi – pilnīga tumsa, aukstums, ūdens šaltis."

Foto: Tiek palaistas "Oceanos" glābšanas laivas

Tomēr visas glābšanas laivas nolaist neizdevās, jo kuģī strauji ieplūda arvien vairāk ūdens un tas gāzās uz sāna. Palaist laivas no kuģa otras malas bija teju neiespējami. Moss saprata, ka turpināt pasažieru sēdināšanu laivās kļūst pārāk bīstami.

Taču līdz kuģa nogrimšanai atlika aizvien mazāk laika, bet uz tā vēl atradās vairāki simti cilvēku. Moss ar citiem pasažieriem devās uz kuģa komandtiltiņu, kur cerēja atrast kapteini vai vismaz kādu no komandas. Taču viņu cerības nepiepildījās.

"Iegājām iekšā un nevienu neredzējām. Tad mēs patiešām sapratām – esam palikuši vieni," teica Moss. 

Kapteinis ir šoka stāvoklī

Mosam nebija ne jausmas, kā lietot komandtiltiņā izvietoto aparatūru. Taču vajadzēja rīkoties, tāpēc viņš ar biedriem uz maiņām piesēdās pie radio, saucot pēc palīdzības.

"Es kliedzu "Mayday, Mayday, Mayday!" un cerēju, ka kāds atbildēs."

Pēc kāda laika Moss saņēma atbildi "Jā, kāds ir jūsu "Mayday"?" Moss juta atvieglojumu un izstāstīja, ka atrodas uz kruīza kuģa "Oceanos", kas strauji grimst. 

Dispečers vaicāja: "Cik ilgi jūs vēl varētu turēties virs ūdens?"

Moss: "Nezinu – viens gals ir ūdenī, veļamies uz vienu pusi, iekšā ir daudz ūdens. Mums uz klāja vēl ir apmēram 200 cilvēku," stāstīja Moss. 

Dispečers: "OK, kur jūs atrodaties?"

Moss: "Mēs esam kaut kur pusceļā starp Austrumlondonas ostu un Durbanas ostu."

Dispečers: "Nē, nē, nē, kādas ir jūsu koordinātas?"

Mosam nebija ne jausmas, kādas ir kuģa koordinātas. Dispečers tālāk jautāja: "Kāds ir jūsu rangs?" Sekoja klusuma brīdis.

"Man nav ranga, es esmu ģitārists," teica Moss.

Dispečers: "Ko jūs darāt uz komandtiltiņa?"

Moss: "Nu, te neviena cita nav."

Dispečers: "Kas ir jums blakus uz komandtiltiņa?"

Moss: "Es, mana sieva – basiste – un burvju mākslinieks..."

Galu galā dispečers Mosu savienoja ar divu mazu kuģu, kas atradās netālu no "Oceanos", apkalpes locekļiem. Viņi lika Mosam atrast kapteini Jani Avranasu, taču viņam nebija ne mazākās nojausmas, kur kapteinis varētu būt. 

Moss pārmeklēja kuģi un atrada Avranasu, kurš piķa melnā tumsā smēķēja. Moss kapteinim teica, ka viņam steidzami nepieciešama palīdzība, taču Avranasu pierunāt bija grūti.

"Viņš uz mani tukši blenza, murminot: "Tas nav vajadzīgs, tas nav vajadzīgs..." Domāju, viņš bija pamatīgā šokā."

Katrs no abiem mazajiem kuģiem blakus "Oceanos" bija aprīkots ar tikai vienu glābšanas laivu, tāpēc nevarēja uzņemt pasažierus. Tomēr viņi noskaidroja "Oceanos" koordinātas un tās nodeva Dienvidāfrikas krasta apsardzei, kas sāka organizēt glābšanas misiju no gaisa. 

Beidzot ierodas glābēji

Viļņi pieņēmās spēkā, un Moss ar Treisiju sēdēja tumsā, lūdzoties, lai glābēji ierodas pēc iespējas ātrāk. "Es domāju, ka kuģis nogrims dzelmē un mēs, visticamāk, arī," Moss teica sievai.

Viņiem bija 15 gadu veca meita Embera, kas arī iepriekš bija devusies jūrā ar "Oceanos" un ar viņiem dzīvoja Dienvidāfrikā. "Teicu Treisijai – Embera nedrīkst zaudēt abus vecākus. Lai ko mēs darītu, vismaz vienam no mums ir jātiek mājās," atminas Moss. 

Abu cerības piepildījās pēc vairāk nekā trim stundām – beidzot ieradās pirmais glābēju helikopters. 

Foto: Glābēju helikopteri nogādā kuģa pasažierus drošībā

Divi glābēji ar trosēm nolaidās uz "Oceanos" un teica, ka viņiem nepieciešami palīgi. Mosam piecu minūšu laikā izstāstīja, kā cilvēkus no klāja nogādāt helikopteros.

Viens no glābējiem organizēja cilvēku glābšanu kuģa aizmugurē, bet Moss un Treisija – priekšā. Vējš trosēs iekarinātos cilvēkus svaidīja uz visām pusēm, un daži arī atsitās pret kuģi. To redzot, Moss uz mirkli bailēs zaudēja savaldību, taču saprata, ka viņam ir jāturpina cilvēkus glābt.

Kopumā glābšanā piedalījās pieci helikopteri. Operācija noslēdzās no rīta – neviens cilvēks nepalika uz kuģa. 

Moss un Treisija bija starp pēdējiem, kurus izglāba. Kad Moss nonāca uz sauszemes, izglābtie pasažieri skrēja pie viņa un apskāva. "Es sāku raudāt. Pēc tam sabruku," atminas vīrietis. 

Foto: Moss un Treisija pēc tam, kad tika izglābti

"Oceanos" zem ūdens pazuda aptuveni 45 minūtes pēc pēdējā cilvēka izglābšanas. Visi glābšanas laivās iesēdinātie pasažieri tika drošībā blakus esošos kuģos.

Moss un Treisija tagad dzīvo Liverpūlē un vēl daudzus gadus pēc "Oceanos" nogrimšanas spēlēja koncertos uz kuģiem. Tagad Moss strādā par kruīza direktoru uzņēmumā "Silversea Cruises".

Savos ceļojumos viņš apbraukājis teju visas pasaules malas, tostarp bijis arī Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.

Moss par to, kā izvērtās "Oceanos" pasažieru glābšana, ir ļoti atvieglots. "Es neesmu neievainojams. Taču, ja es spēju tikt galā ar to, tad spēšu pieveikt jebko citu."