"Dzīve nav viegla, un laulība ir dzīves daļa." Aina Poiša par to, kā pārvarēt krīzes attiecībās

Komentējot savu laulību, Poiša pastāstīja: "Visu laiku ir spriedze laulībā. Un, ja tā spiedze ir labs tonuss, tad ir dzīvīgums. Bet ja spriedze eskalējas konfliktos... Mēs visam esam gājuši cauri! Mums ir interesanta laulības dzīve. Brīžiem jau šķiet, ka vieglāk ir aiziet, bet drosme ir vajadzīga, lai paliktu. Saprast, ko no tā var mācīties un kādus jaunus pagriezienus var dabūt. 

Jaunībā mēs uz kādu mērķējam un ceram, ka trāpīsim. Tad sākam dzīvot kopā un sākam domāt – "tas ir desmitnieks, astotnieks vai trijnieks". Jo ir pāri, kuriem ir vairāk jāpieliek pūles un darbs, lai pieslīpētos, bet ir pāri, kuriem ir dabas dota saskaņa un harmonija."

Apspriežot augsto šķiršanās statistiku, Poiša dalījās pārdomās. "Dzīve nav viegla, un laulība ir dzīves daļa. Cilvēki, kas ir liberālāk noskaņoti par dažādām iespējām, pieņem, ka šķiršanās pie notāra ir risinājums pie pirmajām grūtībām, nevēlas "pamērīt temperatūru" pie pāru terapeita par to, vai tiešām visi resursi ir beigušies, vai ir vienkārši samilzušas grūtības. Līdz ar to es esmu uzmanīga, strādājot ar pāriem, kuri ir nonākuši krustcelēs - šķirties vai ne, jo tas, ka viņi ir atnākuši, tā vien jau ir laba ziņa! Jau tas vien, ja vīrs atnāk pie pāru terapeita tikai sievas dēļ, nozīmē, ka vīram ir svarīgi, kas notiek ar sievu un viņu abu savienību."

Komentējot posmu pēc bērnu dzimšanas, psihoterapeite atzina: "Paaudze, kuriem ir ap 30 gadiem, viņi ir tendēti uz to, ka viņu personiskās vajadzības ir ļoti svarīgas, un bērns ir pārbaudījums katra vecāka ego, vai viņš var to nolikt malā un sākt kalpot bērna vajadzībām. Mūsdienās tā ir nozīmīga problēma."

Cik svarīga laulībā ir intīmā attiecību daļa? 

"Jaunībā varbūt svarīgāka ir kaislība, bet ar gadiem, briedumā, ir ļoti svarīga emocionālā tuvība, kura parādās maigumā. Jo seksuālā tuvība tomēr ir ļoti būtiska, tāpat kā kvalitatīvas sarunas.

Un ja tā izvelk fokusu, kas tad ir svarīgi, ir vajadzība skatīties acīs, pieskarties, nebaidīties pavadīt laiku kopā, nerunāt tikai par sadzīves problēmām. Runāt par mums! Tas ir labākais, ko varam darīt, lai mēs justu vēlmi un tieksmi pēc dziļākās tuvības ar otru cilvēku.

Reizēm ir tik ļoti samilzušas emocionālās vai sadzīves problēmas, ka līdz seksuālai interesei vairs netiek. Viņiem nav tam spēka. Vienkārši negribas, jo ir aizvainojumi, atsvešināšanās. Ko jaunībā dara hormoni paši par sevi, par to briedumā ir jārūpējas," norāda Poiša.