"Karjeras dēļ pametu novārtā bērnus." Latvijas pasta vadītājas Beātes Krauzes Čebotāres stāsts (1)

Beāte diezgan agri saprata, kā dzīvot pieaugušo cilvēku dzīvi - 16 gadu vecumā negaidīti nomira viņas māte. No tā laika visu nācās darīt patstāvīgi. Arī veidot ģimenes dzīvi un kāpt pa karjeras kāpnēm.

Ņemot vērā, ka viņai ģimenes nebija, Beātei jau salīdzinoši agri pēc iespējas ātrāk ir radusies vēlme izveidot ģimeni. Ar pirmo vīru viens no galvenajiem iemesliem, kādēl viņa bijusi kopā, esot bijuši vīra vecāki, ar kuriem sieviete joprojām uztur kontaktu. 

Straujais karjeras kāpums bija iemesls, kāpēc viņa piedzīvojusi šķiršanos. "Lēmums par šķiršanos bija mana iniciatīva. Daļēji saistīts ar to, ka katrs augām dažādos ātrumos un virzienos. [..] Bērni nevar būt vienīgā lieta, kas cilvēkus tur kopā. Ir jābūt arī sapratnei un atbalstam."

Sieviete atzina, ka ar straujo kareras izaugsmi esot aizpildījusi citu tukšumu dvēselē. "Es darbā jutu lielālu piepildījumu, nekā ģimenē. Tādas bija manas sajūtas. Man pašrealizācija lielā mērā notiek darbā. Tas man ļāva aizbēgt no ikdienas rutīnas un lietām mājās un veltīt sevi kaut kam citam."

"Neatkarīgi no vecuma un dzimuma, mēs visi gribam justies mīlēti. Varbūt es kaut kā to savu nesaņemto tēva mīlestību gribēju kompensēt ģimenē, un tur es atdūros pret to, ka es līdz galam nejutos mīlēta. Un tas ir tas no kā es bēgu," tā sieviete.

Atklājot, par ko viņa mēdz raudāt, Beāte Krauze Čebotāre atklāja: "Par to, ka es neesmu pietiekoši laba māte un karjeras dēļ pametu bērnus novārtā. Nesniedzu viņiem to, kas viņiem ir nepieciešams. Par to es diezgan nesen vēl raudāju."