Upīte ir vieta Balvu novadā, Augšlatgalē, kas neatbilst izplatītajiem stereotipiem par pierobežas mazmiestiem. Ciemā dzīvo vien nedaudz vairāk kā 100 iedzīvotāji, taču tajā kūsā aktīva kultūras dzīve - darbojas fokloras kopa, Nemateriālās kultūras muzejs, kas tikko atsācis darbu, un notiek ikgadēji svētki. Upītes kultūras dzīves centrā jau vairākas dekādes ir Slišānu ģimene, kura jau trijās paaudzēs glabā un izkopj Upītes kultūrtelpas tradīcijas.
Šobrīd Nemateriālās kultūras mantojuma centru, kurā atrodas arī Upītes bibliotēka un tautas nams, vada Andris Slišāns, dzejnieka Antona Slišāna dēls. Andris lepni izrāda Nemateriālā kultūras centra jaunās telpas, kurās atradīsies arī fondu telpa muzejam - tumša, noslēgta telpa, kurā glabās Antona savākto kultūrvēsturisko mantojumu - mutvārdu un muzikālās folkloras ierakstus.
Antons (Ontons) Slišāns (28.12.1948. – 15.12.2010.)
Antons Slišāns (1948–2010) – dzejnieks, rakstnieks, novadpētnieks, bibliotekārs, pedagogs un lauksaimnieks. Viens no viszināmākajiem latgaliešu bērnu dzejas autoriem, bet rakstījis arī dzeju un prozu pieaugušajiem. Paralēli profesionālajam darbam savu mūžu veltījis latgaliešu tradīciju apzināšanai un iedzīvināšanai, kā arī latgaliešu valodas stiprināšanai. Vācis mutvārdu un muzikālo folkloru Šķilbēnu un Baltinavas pagastā, kā arī dibinājis Rekavas un Upītes etnogrāfisko ansambli, rīkojis latgaliešu folkloras pasākumus. Saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus – Lielo folkloras gada balvu, Dzejas dienu balvu, V šķiras Atzinības krustu un latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks".
Avots: www.literatura.lv
Šķilbēnu un Baltinavas pagasta folkloras vākšanu viņa tēvs Antons sācis jau 80. gados, strādājot kopā ar sievu Irēni Slišāni (dz. Vizuli), vecāko metu Anneli un dēlu Andri. Tagad darbā iesaistījusies arī viņa sieva Ligita. Kad vaicāju, vai viņa bērni arī ieinteresēti iesaistīties Upītes kultūras dzīves izkopšanā, viņš to apstiprina, pajokojot, ka tā esot «obligātā izvēle», gluži kā B izvēles priekšmeti universitātē.