Ruks arī neslēpa, ka gadījumā, ja noziegums pastrādāts no Latvijai nedraudzīgām valstīm, saukt pie atbildības vaininiekus nebūs viegli.
Izglītības iestāžu vadītājiem Ruks atgādināja, ka šādās situācijās ir svarīgi saglabāt mieru un rīkoties racionāli, vienlaikus, protams, nezaudējot modrību un pievēršot uzmanību visiem neparastajiem gadījumiem un ziņojot policijai, ja rodas aizdomas par kādu reālu apdraudējumu.
Video: "900 sekundes" intervija ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku
Kā vēstīts, otrdien vairākās Latvijas skolās tika saņemti identiski draudu e-pasti par it kā iespējamiem drošības riskiem un no izglītības iestādēm evakuēti audzēkņi, tomēr policija norādīja, ka tie ir zema riska draudi un satraukumam nav pamata.
Līdz šim noskaidrots, ka izplatīti vismaz trīs veidu paziņojumi no vairākām adresēm, taču redzams, ka sūtītājs ir ģenerējis dažādas e-pasta adreses un visi gadījumi ir sasaistīti.
Policijā šādos gadījumos ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros skaidri definēta rīcība un riska līmeņa novērtējums.
Policijā skaidroja, ka zema riska līmeņa draudos ārkārtas pasākumu nodrošināšana izglītības objektā, piemēram, personu evakuāciju nav nepieciešams veikt. Vienlaikus aģentūra LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju daļa skolu, piemēram, Rīgas reģionā tomēr veikušas audzēkņu evakuāciju.
Valsts policija izteiktos draudus vērtēs kriminālprocesā. Kriminālprocess sākts par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu.
Policija atgādina, ka par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu paredzēta kriminālatbildība.