Savukārt Hrozas ciemā Ukrainas ziemeļaustrumos pēc postošā raķetes uzbrukuma bojā gāja 52 cilvēki. Raķete trāpīja pārtikas veikalam un kafejnīcai, kurā notika bēru mielasts.
Šie Krievijas terora akti, kas bija vērsti pret civiliedzīvotājiem, jo militāru objektu Hrozā nav, šokēja visu Rietumu pasauli.
Baltais nams ceturtdienas uzbrukumu kafejnīcai un pārtikas preču veikalam nosodīja kā "šausminošu", savukārt Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks sacīja, ka tas "pierāda, cik dziļā samaitātībā Krievijas spēki ir gatavi grimt".
Brīfingā pirms bojāgājušo skaita palielināšanās Baltā nama preses sekretāre Karīna Žana Pjēra sacīja: "Apstāsimies un padomāsim par to, ko mēs redzam: 49 nevainīgus cilvēkus, kuri tika nogalināti Krievijas gaisa uzlidojumā, iepērkoties pārtiku lielveikalā. Tas ir tas, ko viņi darīja".
Krievija karu neesot uzsākusi
Civilizētajās Rietumu demokrātijās nav iedomājams, ka kāda valsts lepotos ar to, ka tās līdera runa pasaulē ir izraisījusi "kodolsprādzienam līdzīgu efektu".
Taču tieši šādu salīdzinājumu lietoja Kremļa angažētie politologi, lai raksturotu Putina runu Valdaja diskusiju forumā.
Jāteic, ka par Putina runu visi propagandisti runāja vispārākajā pakāpē, uzsverot, ka Krievijas prezidents esot parādījis sevi kā izcilu stratēģi, īstu valstsvīru ar skaidru redzējumu par nākotni un vēlmi pārmainīt pasauli.
Ar Valdaja runu Putins esot pierādījis, ka ir galvastiesu pārāks par Rietumu līderiem, kas esot vien niecības (ничтожество).
Patiesībā Putina runa saturēja vienus vienīgus melus un vēlmju domāšanas iezīmes. Par Krievijas veikto iebrukumu Ukrainā Putins ciniski apgalvoja, ka tas tika darīts tādēļ, lai "karu apturētu".