Rīgas domes koalīcijā atšķirīgs redzējums par Keldiša pieminekļa nakotni

Pirmdien par pieminekļa aizvākšanu lēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

"Gods kalpot Rīgai" deputāte Natālija Ābola iestājās pret šī pieminekļa pārvietošanu, uzsverot, ka Keldišs bijis pasaulē atzīts zinātnieks. Viņš esot piedalījies PSRS kodolprogrammā, taču šai programmai esot pievienojies 1946.gadā, un tas noticis pēc tam, kad ASV uzmeta atombumbas uz Japānas pilsētām, skaidroja Rīgas domes koalīcijas deputāte. Viņasprāt, esot jālepojas ar to, ka Rīgā piedzimis tik izcils zinātnieks.

Savukārt kustības "Par" pārstāvis Ivars Drulle norādīja uz pieminekļa māksliniecisko vērtību un autora Ļeva Bukovska devumu Latvijas kultūrā. Keldiša piemineklis esot nozīmīgs skarbā reālisma paraugs, un tam jābūt redzamam un publiski pieejams. Drulle atzina, ka pieminekli var pārvietot, taču to nedrīkstētu nolikt kaut kur aiz sētas, lai tas nebūtu apskatāms.

Savukārt Kaspars Spunde (NA/LRA) uzsvēra, ka jebkurš piemineklis nes vēstījumu. Šī krūšutēla vēstījums esot, ka Rīgā dzimis izcils zinātnieks, taču par katru cilvēku runājot šī cilvēka darbi. "Es nezinu, vai ir pareizi godināt zinātnieku, kurš ilgstoši darbojies lielvaras labā, būvējot tās militāro varenību," teica Spunde.

Deputāts piebilda, ka, pateicoties Keldišam, Krievija varot vicināt atombumbu un biedēt kaimiņvalstis. "Tas ir skumji, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šis piemineklis atrodas tur, kur tas atrodas," teica Spunde.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas Pieminekļu padome atbalstījusi ierosinājumu demontēt 1978.gadā uzstādīto pieminekli zinātniekam, "PSRS trīskārtējam sociālistiskā darba varonim" Keldišam, kas atrodas Rīgas kanālmalas apstādījumos.

Šodien komitejas deputāti atbalstīja lēmumprojektu, ar kuru plānots uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" pārvietot krūšutēlu uz aģentūras noliktavu noliktavu Varoņu ielā 13.

Gala lēmums par krūšutēla pārvietošanu būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Kā norādīts Rīgas pieminekļu aģentūras mājaslapā, Keldišam par sevišķiem nopelniem zinātnes un tehnikas attīstīšanā, pasaulē pirmā cilvēka pilotējamā kosmosa kuģa "Vostok" radīšanā un sekmīgā palaišanā piešķirts sociālistiskā darba varoņa tituls. Ar PSRS Augstākās Padomes prezidija 1961.gada 17.jūnija dekrētu apbalvots ar otro Zelta medaļu "Sirpis un āmurs".

Postamenta labajā pusē savulaik bijuši piestiprināti Keldiša apbalvojumu atlējumi bronzā. Tie zuduši pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Savukārt Publiskās atmiņas centra vēsturnieks Didzis Šēnbergs Latvijas Televīzijai skaidroja, ka Keldiša trīs lielākie sasniegumi PSRS militārajā kompleksā ir darbs pie kodolieročiem. Darbs pie ballistiskās raķetes Semjorkas un darbs pie spārnotajām raķetēm.

Kā ziņots, Rīgas dome pērn decembrī nolēma Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielu pārdēvēt par Brāļu Kaudzīšu ielu.