VIDEO ⟩ Rīgas dome veikusi aizdomīgu iepirkumu par bezsaimnieku kaķu aprūpēšanu

Klaiņojošie suņi un kaķi Rīgā ir gadiem neatrisināta problēma. Dažādas dzīvnieku aizsardzības organizācijas rēķina, ka galvaspilsētā mitinās līdz pat 160 tūkstošiem bezsaimnieku kaķu. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir iestāde, kas šo jomu uzrauga.

Video: "Nekā personīga" sižets

Departaments sludina iepirkumus, lai atlasītu vetārstu klīnikas, kas nodrošina klaiņojošo dzīvnieku sterilizāciju un negadījumos cietušo vai slimo mājdzīvnieku eitanāziju. Arī dzīvnieku līķu savākšanu un utilizāciju. Vēl atsevišķā iepirkumā meklē Rīgā dzīvojošo bebru piebarotājus. Nila Ušakova laikā Pierīgas mednieku klubs nodrošināja mežacūku ķeršanu un izvešanu no galvaspilsētas.

Septembrī Mājokļu un vides departaments izsludināja kārtējo iepirkumu par Rīgā izķerto bez saimnieka palikušo kaķu izmitināšanu un aprūpi dzīvnieku patversmēs. Šāda atlase notiek reizi piecos gados, lai aprūpētu kaķus, kuru saimnieki miruši, nonākuši slimnīcā vai citu iemeslu dēļ uz laiku vai pavisam vairs nespēj par saviem mīluļiem parūpēties. Iepriekš iepirkumā uzvarēja biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele".

Ulubeles vadītāja stāsta, ka šogad galvaspilsētas iepirkumā piedalīties viņi nevar. Rīgas domes departaments uzrakstījis nolikumu, kas uzlicis vairākus ierobežojumus. Galvenais - bez saimniekiem palikušos kaķus aprūpēt varēs tikai tās patversmes, kas darbojas Rīgas pilsētā. Ulubele atrodas dažus kilometrus aiz Rīgas robežas pie ciemata Līči.

Šī nav vienīgā pašvaldība, ko Ulubele apkalpo. Līdzīgus pakalpojumus vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā tā sniedz Ropažu, Ķekavas un Salaspils pašvaldībām.

"Mēs esam sešus kilometrus aiz Rīgas teritorijas robežas. Un atbilde bija, ka, tā kā ir pretenzijas no rīdziniekiem, ka līdz patversmei nevar aizbraukt pakaļ dzīvniekiem ar sabiedrisko transportu, tad ir izvēlēts šāds kritērijs. Ja mēs ņemam kaķu skaitu, kam brauc pakaļ saimnieki, tad tas ir gada laikā uz vienas rokas pirkstiem skaitāms. Jo saimnieku kaķi patversmē nonāk ļoti, ļoti reti," stāsta biedrības "Dzīvnieku pansija Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone. 

Rīgas pilsētā ir trīs oficiāli reģistrētas patversmes, kas aprūpē arī kaķus.

Viena no tām ir kaķu palīdzības centrs "Remi". Bet tas reģistrēts 2021. gadā un neatbilst vēl vienai domes prasībai, ka patversmei jādarbojas kopš 2020. gada.

Patversme "Dzīvnieku draugs" Rīgā, Fridriha Candera ielā nekad domes iepirkumos nav piedalījusies un naudu iegūst tikai ar ziedotāju piesaisti.

Trešais un faktiski vienīgais pretendents, kurš atbilst visām domes prasībām ir biedrība "Labās mājas" Juglā. Ilze Džonsone uzskata, ka konkurss tapis šīs patversmes interesēs.

Rīgas domes mājokļu un vides departamenta vadītājs apgalvo, ka prasības noteiktas samērīgi. Esot saņemti zvani no iedzīvotājiem, kuri iebilduši pret esošo sadarbību ar patversmi Ulubele. Tāpēc nolikumā noteikts, ka tām jāatrodas tieši Rīgas pašvaldībā. Gan Edijs Pelšs, gan viņa padotie gan nespēj pateikt, cik šādu sūdzību no iedzīvotājiem departaments saņēmis.

Būtiskas izmaiņas konkursa nolikumā ir arī dienu skaits, cik ilgi patversmēs bez saimnieka palikušo kaķu uzturēšanu Rīga nodrošinās. Tās ir 2 nedēļas jeb 14 dienas. Kā rakstīts konkursa atlases dokumentos - pēc tam patversme varot lemt, ko ar kaķiem darīt tālāk. Kā viena no iespējām minēta arī dzīvnieku likvidēšana.

Šis iepirkums uzskatāmi atklāj jau gadiem pastāvējušo konfliktu, kas radies vairāku dzīvnieku aizstāvju organizāciju, patversmju turētāju un vetārstu starpā, sadalot tos nosacīti divās savstarpēji karojošās frontēs.

Viena ir Ilzes Džonsones Ulubele, kas ar sadarbības partneriem protestē pret Saeimā gatavotajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Un pārmet, ka nosacīti pretējā nometne - patversme "Labās mājas", Latvijas vetārstu biedrība un viņu pārstāvētie suņu un kaķu audzētāji atbalsta mājdzīvnieku tirgotāju intereses un nevēlas sakārtot nelegālo dzīvnieku tirdzniecības tīklu, kura ieņēmumus gadā rēķina vairāku miljonu eiro apmērā.

Astrīda Kārkliņa savukārt to dēvē par nomelnošanas kampaņu. Arī pārmetumiem, ka viņu patversme atbalsta dzīvnieku eitanāziju, Kārkliņa nepiekrīt.

Piektdienas pēcpusdienā Rīgas domes mājokļu un vides departaments noslēdza iepirkumu par Rīgā izķerto bez saimnieka palikušo kaķu izmitināšanu un aprūpi dzīvnieku patversmēs. Un tajā bija tikai divi pretendenti.

Patversme Ulubele startēja ar simbolisku summu - 70 eiro un 50 centiem, jo domes prasību dēļ iepirkumā uzvarēt nevar. Kas nozīmē otrs kandidāts ir arī vienīgais. Un tā ir Juglas patversme "Labās mājas". Piedāvātā pakalpojumu summa 137 822 eiro ( Daugavas kreisais krasts 68 911 eiro + Daugavas labais krasts 68 911 eiro).

Dome gan uzvarētāju pasludināt nevar, jo jāgaida, kādu slēdzienu dos Iepirkumu uzraudzības birojs.

Ja tiešām ir tā, ka rīdzinieki protestē, ka šo pakalpojumu Rīgai sniedz Ulubele, tad tā ir viena lieta. Bet, ja pret to protestē kāda īpaša grupa cilvēku un izveido īpašos noteikumus, tad tā ir pavisam cita lieta, uzskata biedrības "Dzīvnieku pansija Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone.

Publiski izskanējis, ka patversme Ulubele juridiskām konsultācijām, kas saņemtas no patversmes vadītājas dzīvesbiedra, iztērēti 160 tūkstoši. Kā "Nekā personīga" informēja Rīgas domes deputāts Valters Bergs, viņš par to vērsies VID un KNAB. Ulubele gan skaidro - juridiskās konsultācijas nepieciešamas dažādu iepirkumu un grantu dokumentu gatavošanai un VID šīs darbības katru gadu esot pārbaudījušas.