VIDEO ⟩ Vairāki ķīniešu uzņēmēji Latvijā dibina aizdomīgus uzņēmumus (1)

Vairāki desmiti ķīniešu uzņēmumos investējuši identisku summu - 50000 eiro. Tas ir minimālais investīciju apjoms, lai varētu pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Video: "Nekā personīga" sižets

Pagājušā gada augustā Latvijas izstājās no 16+1 sadarbības formāta ar Ķīnu. Kopš Krievijas asiņainā iebrukuma Ukrainā, pasaules uzmanība ir pievērsta Ķīnai, kā agresora lielākajam un spēcīgākajam partnerim, kuram ir iespēja piespiest Putinu pārtraukt kara noziegumus.

Latvija ir viena no tām valstīm Austrumu un centrālās Eiropas kontekstā, kura ir skaidri pateikusi, ka Latvijas un Ķīnas attiecības lielā mērā nosaka Ķīnas pozīcija attiecībā uz Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, norāda RSU Ķīnas studiju centra direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

Kad kļuva skaidrs, ka Ķīna ar Putinu nekonfliktēs, Eiropa lēma par distancēšanos no Ķīnas. Gan Eiropā, gan Latvijā Ķīnas vārds nemitīgi izskan kā potenciāls apdraudējums. Ķīna cenšas iesaistīties svarīgu projektu realizēšanā.

Latvijā Ķīna centusies piedalīties Rail Baltica projektā. Par to brīdināja gan valsts drošības iestādes, gan eksperti, uzsverot, ka Ķīnai nevar uzticēties.

Neraugoties uz to, pēdējo 10 gadu laikā Ķīnai pastāvīgi izdevies ierindoties Latvijas lielāko importa partneru top 10. Šogad imports sarucis. Taču valsts joprojām tiek uzskatīta par pietiekami nozīmīgu sadarbības partneri. "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka uzreiz pēc Ārlietu ministrijas paziņojuma par izstāšanos no 16+1 sadarbības formāta, Satiksmes ministrija steidza apliecināt Ķīnas partneriem, ka tas neietekmēs valstu savstarpējo sadarbību. Esot svarīgi saglabāt pragmatiskas attiecības.

Kopš 2020.gada ievērojami pieaugušas Ķīnas tiešās investīcijas Latvijā. Ja 2019. un 2020. gadā tās bija 22 miljoni, tad 2021.gadā palēcās līdz 104 miljoniem. Pērn investēts nedaudz mazāk – 77 miljoni. Jau iepriekš dažādas valstis nonākušas Ķīnas slazdos tās piekoptās parādu diplomātijas dēļ.

Ķīniešu uzņēmumos Latvijā ir kāda kopīga iezīme - daudziem šī gada laikā vien izdevies piesaistīt vairākus ķīniešu investorus, kuri teju visi investējuši pa 50000 eiro. Tā ir minimālā nepieciešamā summa, lai pretendētu uz termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.

"Nekā Personīga" izdevies identificēt divus ķīniešu uzņēmējus, kuri šādā veidā darbojas Latvijā. Viens nepilna gada laikā dibinājis deviņus uzņēmumus. Četriem no tiem juridiskā adrese ir kāda privātmāja Jūrmalā, pārējiem – māja Dobeles novadā.

Šajā mājā oficiāli reģistrēti četri uzņēmumi, kurus dibinājis ķīniešu izcelsmes britu uzņēmējs vārdā Kai Dai. Īrijā viņš pazīstams, kā viens no lielākajiem vīzu starpniekiem un šobrīd tur tiek apsūdzēts par imigrantu investoru programmas noteikumu pārkāpšanu.

Firmas.lv pieejamā informācija liecina, ka Kai Dai ir Lielbritānijas pilsonība, viņam ir uzņēmumi Lielbritānijā un Īrijā. Kopš pagājušā gada īru laikraksts “Business post” ir daudz ziņojis par uzņēmēju un viņam piederošās kompānijas “Huawen Foundation” darbībām.

Uzņēmums darbojies kā vīzu starpnieks Īrijas Imigrantu investoru programmā. Tā ieviesta 2012. gadā, lai piesaistītu ārvalstniekus, piedāvājot iegūt tā dēvēto "zelta vīzu" pret investīcijām Īrijā. Šā gada sākumā programma pārtraukta.

Publiski izskanējis apgalvojums, ka uzņēmums pārkāpis noteikumus, jo naudu investoriem aizdevis. Sarakstē ar "Nekā Personīga" uzņēmējs noraida izskanējušos apgalvojumus.

Pirmo kompāniju Latvijā Kai Dai dibinājis pagājušā gada novembrī. Starp uzņēmuma amatpersonām pavīd arī pa kādam latviešu vārdam – kāda sieviete vārdā Svetlana Reinicāne.

Viņai arī oficiāli pieder mājoklis, kur reģistrēts šis un vēl trīs uzņēmumi. "Nekā Personīga" neizdevās sastapt ne Svetlanu, ne uzņēmuma īpašnieku.

Gandrīz visām uzņēmēja kompānijām ir norādīts viens pamatdarbības veids – sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana. Mums zināms, ka valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā nevienam no uzņēmumiem nav nostiprinātas nekādas īpašumtiesības. Tāpat nav arī nomas vai īres pieprasījumu.

Arī pats uzņēmējs apstiprina – šobrīd īpašumu Latvijā kompānijām nav. Viņš arī neslēpj, ka termiņuzturēšanās atļauju nodrošināšana ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem.

"Kamēr termiņuzturēšanās atļauju nodrošināšana ir viens no uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem, tas neraksturo mūsu biznesu pilnībā. Mūsu kompāniju primārie mērķi ir ekonomiskās izaugsmes veicināšana un darba vietu radīšana darbības reģionos," norāda uzņēmējs.

Tikpat aizdomīgas ir arī Honjana Liu dibinātās kompānijas Latvijā. Pagājušā gada septembrī viņš atvēris uzņēmumu – Latvia Investment management. Pāris mēnešus vēlāk dibināts vēl viens – Lim Travel Transport.

Abiem norādīts viens pamatdarbības veids - automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings. Maijā uzņēmējs dibinājis vēl trešo kompāniju – LIM Car Rent, kas nodarbojas ar taksometru pakalpojumiem.

Uzņēmumiem nav ne mājaslapas, ne arī tālruņa numura. Visi trīs reģistrēti vienā adresē, biroju telpā Jaunajā Teikā. Latvia Investment magement ir oficiāli reģistrētas divas automašīnas. Pārējām kompānijām – neviena.

Uzņēmuma pārstāve stāsta, ka šobrīd īpašumā viņiem ir 12 automašīnas un jau drīzumā gaidāmas vēl 14. Saskaņā ar viņas teikto, uzņēmums klientus meklē ar reklāmas starpniecību portālā ss.com, kur piedāvā taksometru šoferiem īrēt sev piederošās Toyota Corolla.

Uzņēmuma īpašnieku šobrīd nav iespējams sasniegt, jo viņš ir Ķīnā. Sieviete neslēpj, ka investīcijas tiek piesaistītas, lai nodrošinātu iespēju pieteikties termiņuzturēšanās atļaujām.

Likums paredz, ka vienā uzņēmumā par veiktajām investīcijām uzturēšanās atļauju var saņemt līdz 10 personām. Vienā no Kai Dai dibinātajiem uzņēmumiem Cantab Investment Fund ir tieši 10 investori, kuri visi investējuši tieši 50000 eiro. Tā pat ir arī Honjana dibinātajā Latvia Investment management.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maija Roze ir skeptiska, ka šādas shēmas varētu būt vērstas vienīgi uz termiņuzturēšanās atļauju nodrošināšanu. Pretendentam vēl jāiemaksā 10 tūkstoši valsts budžetā un 40 tūkstoši uzņēmumam jāsamaksā nodokļos.

Uz piesardzību aicina Ķīnas pētniece. Ņemot vērā agresīvās spiegošanas metodes, Bērziņa-Čerenkova neizslēdz, ka arī investori var darboties Ķīnas valdības labā. Tomēr tas, viņasprāt, nav lielākais apdraudējums.

"Šeit mēs saprotam, ka Ķīnas naratīvi neaug tad, ja viņiem nav labas augsnes jau šajā valstī un, protams, arī mūsu valstī ir daļa no iedzīvotājiem, kuriem šie naratīvi šķiet simpātiski, kuru pasaules uztverei tas atbilst, un šeit ir risks," akcentē Bērziņa-Čerenkova.

Neviens no uzņēmumiem vēl nav iesniedzis gada pārskatu, tāpēc nav iespējams pārliecināties, vai saimnieciskā darbība tiešām tiek veikta.