VIDEO ⟩ Pret LIAA atbalstītu baltkrievu uzņēmēju uzsākts kriminālprocess par sankciju pārkāpšanu

Baltkrievu uzņēmējus aicina pēc protestiem

2020. gadā Baltkrieviju pārņēma protestu vilnis pēc prezidenta vēlēšanām, kurās pārliecinoši it kā uzvarējis diktators Aleksandrs Lukašenko. Simtiem tūkstoši iedzīvotāju izgāja ielās, tādā veidā pieprasot Lukašenko atkāpties. Viņš uz to atbildēja ar vardarbību pret protestētājiem un opozīcijas pārstāvju vajāšanu. Eiropas Savienība režīmam noteica dažādas sankcijas.

Video: "De Facto" sižets

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi sāka meklēt iespējas pārcelties uz kaimiņvalstīm. Viņus aicināja arī Latvija. Tā brīža ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 2020. gada septembrī par situāciju teica: “Tas ir abpusēji izdevīgs darījums. Interese ir no abām pusēm. Baltkrievijā pie esošās politiskās situācijas lielie uzņēmumi meklē sev jaunas mājas. Un Latvija sevi Covid-19 krīzes laikā ir pierādījusi kā drošu valsti gan no ekonomikas, gan veselības dimensijas puses, un tā interese ir gana liela no viņiem.”

“Tajā brīdī gan Latvija, gan Lietuva, gan arī Polija izrādīja atbalstu, lai pasargātu no represijām gan uzņēmumus, gan politiskos aktīvistus, arī mediju pārstāvjus, un šajā brīdī arī tapa šī mārketinga kampaņa,” tagad stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

LIAA Baltkrievijas uzņēmumiem sniedza dažādas konsultācijas un stāstīja par iespējām, kā uzsākt darbību Latvijā. Lai palīdzētu uzņēmumiem pārcelties, tika izveidota arī speciāla darba grupa ar iekšlietu un citu jomu iestādēm, lai koordinētu termiņuzturēšanās atļauju došanu, palīdzētu atvērt kontus bankās.

“Ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, iespējams, mums šīs procedūras bija garākas un skrupulozākas, un tas ir, iespējams, iemesls, kādēļ no uzņēmumiem viena liela daļa, kas izrādīja interesi un atsaucās, ka šo kampaņu ir ievērojuši, arī pazuda procesa laikā. 2021. gada nogalē faktiski tie vairs bija tikai 16 uzņēmumi, kas savu darbību bija reģistrējuši Latvijā,” par kampaņas rezultātiem teica Strupkāja.

Baltkrievu uzņēmējam kriminālprocess par sankciju pārkāpšanu

Viena no šīm 16 firmām ir SIA “Nordwoc”, kas pieder baltkrievu uzņēmējam Igoram Medvedam. Firma reģistrēta Audēju ielā Vecrīgā, kur tā dala pastkastīti ar vēl vairākiem desmitiem firmu. Nekas vairs neliecina, ka kompānija darbotos, jo sazvanāma tā nav, arī mājaslapa jau dažas nedēļas nestrādā. Savukārt Uzņēmumu reģistrā lasāms, ka visas firmas kapitāldaļas arestējis Valsts drošības dienests.

Arestu kapitāldaļām Valsts drošības dienests piemēro ārkārtīgi reti. “Nordwoc” gadījumā tas izdarīts jūlijā. Nekādus komentārus par to Valsts drošības dienests nesniedz. Tomēr Latvijas Televīzijai zināms, ka drošībnieki “Nordwoc” īpašnieku Igoru Medvedu tur aizdomās par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu un nelikumīgu stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanu pāri Latvijas robežai, kas izdarīta lielā apmērā un grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Tie ir smagi panti, par otro draud pat 10 gadi cietumā un mantas konfiskācija. Tāpēc arī arests kapitāldaļām piemērots.

Amatpersonas “Nordwoc” jau vairākus mēnešus nav. LTV izdevās sazināties ar pirmspēdējo valdes locekli Uģi Grigorjevu, kurš intervijai ierakstā nepiekrita, taču nenoliedza, ka uzņēmums vedis preces uz Baltkrieviju. “Nordwoc” bija arī Centrālās statistikas pārvaldes sākotnēji publicētajā eksportētāju uz Baltkrieviju sarakstā. Grigorjevs teica, ka firma piedāvājusi inženiertehniskus risinājumus un tirgojusi gaisa monitoringa iekārtas. Neko par VDD kriminālprocesu Grigorjevs nezinot, un uzņēmumu martā pametis citu iemeslu dēļ. Pēc viņa īsu brīdi valdes loceklis bija Artemijs Faļilejevs, bet ar viņu sazināties LTV neizdevās.

LIAA: Atbalsts “Nordwoc” bijis neliels

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra norāda, ka aptuveni gadu nekāda sadarbība ar SIA “Nordwoc” tai neesot. “Norwdoc” bija piešķirta vairāk nekā 20 tūkstošu eiro liela nodokļu atlaide jaunuzņēmumu atbalsta programmā, taču firma neizpildīja likuma prasības un tādēļ atbalstu beigās nesaņēma. Savukārt pērn novembrī valsts par nepilniem astoņiem tūkstošiem eiro apmaksāja “Nordwoc” iespēju reklamēties izstādē “Smart City Expo” Barselonā.

“Tur fiziski uzņēmums šo naudu savā kontā neredz, tomēr tiek uzskaitīts tā sauktais de minimis valsts atbalsts. Šajā gadījumā jā, var teikt, ka šis atbalsts tika sniegts. Tāpat esam vairākkārt uzņēmumu konsultējuši par dažādām eksporta aktivitātēm, kur arī ir bijis, tiesa, salīdzinoši neliels šis de minimis atbalsts, kas uzņēmumam ir ticis nodrošināts,” teica LIAA pārstāve Strupkāja.

Nekādas informācijas par VDD sākto kriminālprocesu LIAA rīcībā nav.

Aizdomās turētajam arī firma Čehijā

“Nordwoc” īpašniekam Medvedam Eiropas Savienībā ir arī citas firmas. Viņš ir vadītājs un īpašnieks kompānijā “Theseus Lab”, kas reģistrēta Prāgā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tās mājaslapā kā galvenie klienti norādīti daudzi Baltkrievijas uzņēmumi, arī Baltkrievijas pētniecības institūti un augstskolas. Pārdodas tiek dažādas telekomunikāciju, meteoroloģijas ierīces, arī laboratoriju aprīkojums. Vai kriminālprocesā iesaistīta arī šī firma, nav zināms, jo arī ar pašu Medvedu sazināties sižeta tapšanas laikā neizdevās.

Citi no Baltkrievijas ienākušie uzņēmumi turpina darbu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra norāda, ka no 2020. gadā kampaņā piesaistītajiem baltkrievu uzņēmumiem Latvijā aktīvi turpina strādāt aptuveni 10. Zināmākais no tiem ir “Pulsar Optics”, kam ir optisko iekārtu ražotne Daugavpilī. Šis uzņēmums ir nosodījis Krievijas karu pret Ukrainu un uzsvēris, ka iebrukuma dēļ nepārdod preces ne Krievijā, ne Baltkrievijā.