Makšķerlietu tirgotājs zaudē paša rosināto tiesu pret pircēju par goda aizskārumu

Augstākās tiesas (AT) Senāts nav ierosinājis kasācijas tiesvedību par SIA "Ezergailis" sūdzību saistībā ar Rīgas apgabaltiesas 12.aprīļa spriedumu, ar kuru uzņēmuma prasība pret klientu tika noraidīta un atstāts spēkā apgabaltiesas spriedums.

"Ezergailis" vērsās tiesā ar prasību, kurā lūdza uzdot komentāra autoram to atsaukt, atvainoties prasītājiem un samaksāt kompensāciju 1000 eiro apmērā par goda un cieņas aizskārumu.

Ar iegādātās preces kvalitāti neapmierināts internetveikala pircējs platformā "Facebook" makšķernieku interešu grupā bija publicējis uzņēmumu kritizējošu komentāru, cita starpā, veltot uzņēmuma pārstāvim apzīmējumu neliterārā valodā. Pircējs interneta lietotnē bija ierakstījis komentāru, kurā, izmantojot vulgārismu, uzņēmuma pārstāvi nosaucis par "dirsēju", jo tas neesot pildījis iepriekš doto solījumu.

Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta SIA "Ezergailis" prasība pret pircēju par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un atlīdzības piedziņu.

Tiesa nolēma no prasītāja par labu atbildētājam piedzīt valsts nodevu 185 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 645 eiro. Līdz ar prasītājam būs jāšķiras kopumā no 830 eiro

No SIA "Ezergailis" par labu valstij piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,24 eiro.

AT iepriekš sniedza vairākus apsvērumus, kas tiesai jāņem vērā, līdzsvarojot uzņēmēja reputācijas un privātpersonas goda un cieņas aizsardzības intereses un pircēja vai pakalpojuma saņēmēja tiesības uz vārda brīvību, kas šādā situācijā izpaužas kā tiesības iesaistīties publiskās debatēs par jautājumu, kas skar daudzus patērētājus un interneta lietotājus.

AT norādīja, ka tiešsaistes sociālā tīkla grupās, kur kādas jomas interesenti apspriež savu pieredzi saistībā ar iegādāto preču kvalitāti un apkalpošanas servisa pieejamību, ir pieļaujama gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju jeb komentāru ievietošana, un tā ir atzīstama par ierastu un lietderīgu praksi, kas atbilst sabiedrības interesēm un šādu grupu izveidošanas mērķim.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) prakses izriet, ka principā arī vulgāri un aizskaroši izteicieni, ja tie lietoti, lai izceltu domu, uzsvērtu kādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, un ir izteikti atbilstošā forumā, attiecīgos apstākļos, var būt piemēroti. Pat ja kāds attiecīgā izteiciena lietošanu varētu uzskatīt par bezgaumīgu, tiesai būtu jāapsver, kā to uztvertu saprātīga persona, kurai ir vidusmēra jūtīguma un tolerances slieksnis.

AT norādīja, ka, vērtējot, vai neliterārā leksikā izteiktais komentārs aizskāris personas godu un cieņu, tiesai jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā sociālajā tīklā un konkrētajā lietotāju grupā. Ja šādā platformā saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi, kas var tikt uzskatīta par maldinošu un to klientiem kaitējošu, pausts kritisks komentārs, kas nav nepatiess pēc būtības, tas vien, ka komentārs izteikts vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu.

AT jau iepriekš atzinusi, ka ir svarīgi nošķirt, vai aizskarošie apgalvojumi, kas reizēm var būt izteikti arī ar rupjām vārdkopām, attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi, vai arī uz tās profesionālo darbību, un būtiski ir noskaidrot apgalvojumu publiskošanas mērķi un iemeslus, kādēļ izvēlēti aizskarošie izteikumi. Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, jāpastāv zināmam pamatam, piemēram, kādiem notikumiem, vai arī cietušajam pašam jābūt veikušam kādas darbības, kas radījušas pamatu konkrētam viņa personības vai darbības vērtējumam.