Saeimas priekšsēdētāja: Atbalstā Ukrainai nedrīkst vilcināties ne minūti

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas preses dienestā, vizītes laikā Mieriņa tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu, Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi, kā arī Lietuvas parlamenta deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Latvijas parlamentu vadītāju Ķēstuti Masjuli.

Preses dienestā norāda, ka Latvijas un Lietuvas spīkeres bija vienisprātis, ka jāturpina sniegt visa veida atbalsts Ukrainai, lai pēc iespējas tuvinātu tās uzvaru. Čmilīte-Nilsena atzinusi, ka Latvija ar Lietuvu ir ne tikai labi kaimiņi, bet arī cieši sabiedrotie, tostarp arī nelokamajā atbalstā Ukrainai.

"Mēs, baltieši, to labi saprotam un esam tie vēstneši, kas pārliecina sabiedrotos rīkoties līdzīgi. Mums ir jāraida signāls arī sabiedrībai, ka mēs neatslābstam un nepagurstam," vīzītē pauda Mieriņa.

Tāpat preses dienestā norāda, ka vizītē nostiprināts, ka abu valstu kopīgā prioritāte ir drošība. "Mums ir jāvirzās uz lielāku valsts aizsardzības budžetu, un esam vienojušies, ka šī valdība ies uz pakāpenisku šī budžeta palielināšanu līdz trim procentiem no iekšzemes kopprodukta," norādīja Mieriņa.

Vienlaikus vizītē Mieriņa augsti novērtējusi Lietuvas solidaritāti un praktisko atbalstu, palīdzot veidot pretsparu hibrīdajam uzbrukumam pāri Baltkrievijas robežai, tostarp Lietuvai palīdzot ar saviem robežsargiem.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka iedzīvotāju mobilitāte Latvijai ir svarīga gan iekšēji, veicinot savienojamību starp reģioniem, gan ar tuvākajām kaimiņvalstīm.

Kā svarīgāko Baltijas reģiona savienojamības projektu Latvijas un Lietuvas parlamentārieši izcēluši "Rail Baltica" dzelzceļa līniju, kam nepieciešams meklēt papildu finansējumu. Mieriņa aicinājusi kolēģus kopīgi runāt ar Eiropas Komisiju par iespējām finansēt projekta izmaksu pieaugumu.

Vienlaikus puses bijušas vienisprātis, ka Latviju un Lietuvu var tuvināt vēl vairāk, ieviešot kaimiņu valodas apmācību pierobežas skolās. Tas būtu labs risinājums, Latvija nolemjot atteikties no krievu valodas kā otras svešvalodas apmācības, norāda Saeimas Preses dienestā.

Jau ziņots, ka Baltijas kaimiņvalstis ir pirmās, ko Mieriņa apmeklē pēc stāšanās Saeimas priekšsēdētājas amatā. Otrdien Latvijas politiķe viesojās Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, kur tikās ar Igaunijas augstākajām amatpersonām, bet piektdien - Lietuvā.