/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/10/06/15637412t1h3ebd.jpg)
Televīzijas personība un pasākumu vadītāja Kristīne Stakena, viesojoties sarunu šovā "Zilonis studijā" dalījās pārdomās par savu gaidību laiku.
"Man vienā brīdī pazuda identitāte." TV personība Kristīne Stakena atklāti par gaidību laiku
Kristīne nu ir māmiņa dēlam Leo. Viņa uzskata, ka sagatavot sievieti grūtniecībai un dzemdībām nevar nevieni kursi, ne arī citu sieviešu pieredzes stāsti. "Tas, ko sieviete izbauda uz sava ķermeņa, ir ļoti individuāls stāsts katrai grūtniecei. Katra grūtniecība ir citādāka un katras dzemdības ir citādākas. Tam nevar sagatavoties," saka Kristīne.
Runājot par to, kas grūtniecības periodā viņu pārsteidza visvairāk, Kristīne stāsta: "Ir liela neticība un bailes. No tā brīža, kad uzzini, ka esi stāvoklī, visus mēnešus esmu dzīvojusi ar bailēm kaut kur fonā, kādas nekad neesmu piedzīvojusi. Bailes, vai sirsniņa izdzīvos pirmos trīs mēnešus, sonogrāfijas, visas tās analīzes un NIPT testi (ģenētiskie DNS testi – red.), tev par to vēl jāsamaksā. Visa tā industrija krāmē tev virsū. Ja nebūsi tajos kursos, nemācēsi elpot, ja nebūsi tajos, nemācēsi vēl kaut ko darīt." Tās ir ārēji uzspiestas bailes, kas izvelk iekšējās bailes, jo tu jau nezini, no kā baidīties, kamēr nepasaka, no kā jābaidās."
Kristīne norāda, ka šajā dzīves periodā, kad ķermenis ļoti mainās, sievietei ir ļoti daudz neērtību, piemēram, urīna nesaturēšana, aizcietējumi. "Manuprāt, jebkura grūtniece saskaras ar to, un ir normāli un forši, ka cilvēki par to runā."
Jautāta, kādas pašai bija sajūtas, ķermenim mainoties, Kristīne stāsta, ka viņai viegli nebija pirmie trīs mēneši, tostarp arī vadīt raidījumu "900 sekundes". "Bija sliktumi, un es gribēju neapvemties tiešraidē," atklāj Kristīne.
Taču kopumā Kristīne savu grūtniecību ārkārtīgi izbaudīja. "Man ļoti patika. Man šķita interesanti, kā mainās mans ķermenis. Es tam ļoti apzināti sekoju līdzi, man tas šķita kaut kas neiedomājami skaists.
Līdz pēdējam brīdim, kad man piedzima bērns, es neticēju, ka tur iekšā ir cilvēks. Tas vispār nav aptverams. Kāds sakars?! Viņam ir lūpiņas un actiņas, un viņš ir izaudzis tavā vēderā. Pārpasaulīgā sajūta mani pārņēma kaut kādā brīdī otrajā trimestrī. Protams, man traucēja, ka, es atvainojos, zem sevis neko neredzu, bet es turpināju iet vingrot, līdz pēdējai dienai es vingroju, mācījos un gāju visādos kursikos un centos sagatavoties tam, kam nav iespējams sagatavoties, lai nomierinātu savu ļoti darbīgo prātu.
Grūtākais bija tas, ka man vienā brīdī pazuda identitāte. Es neeju uz darbu, nevadu pasākumus, esmu mājās, eju uz masāžām, eju vingrot. Kas es esmu?
Amēba, kas visu laiku ēd un kustās, un vazājas pa koncertiem? Visi tikai: "Ārprāts, tu ar to vēderu vēl kaut kur ej?" Stāvu koncertā: "Jā, eju. A kas ir? Es taču vēl esmu dzīva." Stāvoklī, dzīva, arī devītajā mēnesī vēl dzīva," uz savu grūtniecību sarunu šovā atskatās Kristīne.
Runājot par pirmajā nedēļām pēc dzemdībām, Kristīne bilst: "Es gribētu normalizēt to, ka esi apčurāts, apkakāts, netīriem matiem, viss krīt ārā no rokām, visu aizmirsti un nekur nevari aiziet, visu laiku nāk kāds raudiens – tas arī ir normāli. Galvenais zināt, ka tas pāries." Kristīne iedrošināja arī citas sievietes: "Dzemdējiet! Tas ir skaistākais noslēpums, ko pasaulē atklāt."
Vairāk skaties video!