PMLP izsūtījusi brīdinājumus 3255 Krievijas pilsoņiem

Par 73 personām noskaidrots, ka tās atrodas ārzemēs, bet vēl ap 200 ir bez deklarētās dzīvesvietas, līdz ar to Roze lēsa, ka arī viņi varbūt vairs nedzīvo Latvijā.

Roze atgādināja, ka divu gadu pagarinājums valsts valodas pārbaudījuma nokārtošanai un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir tikai tiem Krievijas pilsoņiem, kuri jau ir sākuši pieteikšanās pastāvīgās uzturēšanās atļaujai procesu un ir kārtojuši, bet vēl nav nokārtojuši valodas zināšanu pārbaudi.

"Tiem, kas nedara neko, ir jābrauc prom," piebilda Roze.

Decembrī PMLP skatīsies, kuras personas, uz kurām attiecas konkrētās likuma prasības, ir iesniegušas nepieciešamos dokumentus, kuras savukārt to nav izdarījušas.

PMLP pārbaudīs valsts reģistros, vai personas, kuras nav neko darījušas sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, ir izbraukušas no Latvijas, un, ja tas nebūs izdarīts, tad sūtīs informāciju Valsts robežsardzei, kurai būs jāpārbauda, vai personas vēl uzturas valstī, un nepieciešamības gadījumā jāveic tālākās darbības, izsniedzot izbraukšanas rīkojumu.

PMLP arī ir izplatījusi paziņojumu, kurā atgādina - ja Krievijas pilsoņi, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, ir vienu reizi nesekmīgi kārtojuši valsts valodas pārbaudi un līdz 1.septembrim pieteikušies atkārtotai pārbaudei, otrreizēja valsts valodas pārbaude ir jākārto obligāti.

Imigrācijas likuma grozījumi paredz: ja otrreizējā valsts valodas pārbaude tiks nokārtota sekmīgi, personai līdz šī gada 31.decembrim PMLP jāiesniedz dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Gadījumā, ja arī atkārtotā valsts valodas pārbaude tiks nokārtota nesekmīgi, persona varēs iesniegt dokumentus, lai pieprasītu atļauju uzturēties Latvijā uz diviem gadiem.

Arī atsevišķos gadījumos, kad valsts valodas pārbaude nebūs kārtota, persona varēs pieprasīt atļauju uzturēties Latvijā uz diviem gadiem, bet tikai tad, ja valsts valodas pārbaude nav kārtota attaisnojošu iemeslu dēļ.

Šādā gadījumā, iesniedzot dokumentus šī veida atļaujas saņemšanai, pieteikumam jāpievieno arī dokuments, kas pamato attaisnojošu iemeslu esamību valsts valodas pārbaudes nekārtošanai.

Kā ziņots, Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.

Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo iepriekš secināja, ka vairāki tūkstoši no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.

Neskatoties uz pieņemtajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja.

Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas, līdz ar to viņiem Latvijā zudīs sociālās garantijas, pilna pieeja veselības aprūpei, viņi nevarēs legāli strādāt u.tml., un PMLP viņiem sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts 90 dienu laikā.

PMLP uz portāla "Apollo.lv" jautājumiem iepriekš atbildēja – vēstuļu saturs pauž, ka personām valsts labprātīgi jāpamet 90 dienu laikā.

Pārvaldē norādīja, ka tā nekādā gadījumā nav piespiedu izraidīšana – personām valsts labprātīgi jāpamet 90 dienu laikā vai, ja tam ir pamats, jāiesniedz dokumenti uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Patlaban process, lai pieteiktos uzturēšanās atļaujas saņemšanai, vēl ir tikai sākuma posmā, norāda PMLP. Vēstuļu izsūtīšanas laikā pārvaldē tika saņemti gan daudz tālruņa zvanu, gan e-pastu, kā arī konsultāciju pieprasījumu par dokumentu iesniegšanu.

Valsts robežsardze savā komentārā arī īpaši uzsver, ka šobrīd, nosūtīto vēstuļu kontekstā, nav pieņemti lēmumi par izraidīšanu.

"Pagaidām izsūtīti lūgumi pamest valsti, kurus cilvēkiem ir tiesības pārsūdzēt. Jebkurā gadījumā, vēstuli ar lūgumu brīvprātīgi pamest valsti nevar klasificēt kā izraidīšanu.

Ir jāpieņem atsevišķs lēmums par izraidīšanu, tajā brīdī pieslēgsies robežsardze," skaidro Valsts robežsardzes pārstāve.

Valsts robežsardzē arī atzīme, ka, lai šāds lēmums taptu, var paiet vairāki mēneši.