Apkopojot šos procesus, to izpausmes un nemainīgos fizikas likumus, vajadzētu tapt skaidram, kādēļ debesīs aiz lidmašīnām redzam mākoņiem līdzīgās sliedes un kādēļ tās mēdz būt atšķirīgas.
"Pirmkārt, gaisā pastāvīgi ir mainīgi mitruma, temperatūras un spiediena apstākļi.
Otrkārt, debesīs ir maz potenciālo kondensācijas "starteru" – ir iespējams iegūt pārdzesētu gaisu. Taču mirklī, kad cauri šādam gaisam izlido lidmašīna, pārdzesētais gaiss var acumirklī kondensēties, veidojot raksturīgās sliedes.
Atkarībā no apstākļu kopuma sliedes var būt ļoti izteiktas, īsas vai neveidoties vispār – to nosaka tās dienas atmosfēras stāvoklis," Brieža mīklu atrisina fiziķis.
Protams, Zāģerim šī sazvērestības teorijai par "ķīmiju trasēm" nav nekāds jaunums, un fiziķis arī apzinās, ka tā ir visai izplatīta. Tomēr viņš mierina, ka nopietna pamata uztraukumam nav, jo "lai arī sazvērestības teorijai par lidmašīnu sliedēm ir relatīvi liela popularitāte, pētniecībā par šo jautājumu līdz šim nav konstatēts nekas, ko nebūtu iespējams izskaidrot ar vienkāršākiem dabaszinātniskiem skaidrojumiem."
Tātad, atbildot uz Maira Brieža viedokli, ka "izskatās, ka katru dienu fizikas likumi mūsu debesīs strādā savādāk"…
… Nē, fizikas likumi nemainās, bet mainās apstākļi, kas ietekmē to izpaušanos, – temperatūra, spiediens, mitrums u.c. Laikam nebūs lieki arī piebilst, ka debesu plašumi virs mums ir pietiekami lieli, lai vienlaicīgi varētu novērot vietas ar atšķirīgiem apstākļiem, piemēram, ka augstāk atmosfērā ir zemāks spiediens.
Citējot vienu no komentētāju atbildēm Brieža ierakstam: "Mācies fiziku un ņem vērā mainīgos!"