Mieriņa pieļauj, ka igauņu valoda varētu kļūt par otro svešvalodu Latvijas pierobežā (2)

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Mieriņa pauda, ka, atsakoties no krievu valodas Latvijas skolās, otras svešvalodas vietu pierobežas reģionos valsts ziemeļos nākotnē varētu ieņemt igauņu valoda.

Savukārt Igaunijā mācītos latviešu valodu. Tas stiprinātu abu tautu nacionālās valodas iepretim citām svešvalodām un risinātu arī svešvalodu skolotāju trūkumu.

Tallinā Mieriņa viesojās Igaunijas parlamentā un tikās ar tā priekšsēdētāju Lauri Husaru.

Saeimas priekšsēdētāja aizvadīja divpusējās tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Igaunijas Ministru prezidenti Kaju Kallasu. Darba kārtībā bija abu valstu divpusējās attiecības un ekonomiskā sadarbība, reģionālās mobilitātes un enerģētikas savienojamības projekti, sadarbība drošības jomā un nelokāms atbalsts Ukrainai.

Pārrunājot militāro sadarbību, Igaunijas parlamenta spīkers Husars augstu novērtēja Latvijas un Igaunijas paveikto aizsardzības jomā, veicot kopīgus militāros iepirkumus un veidojot kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Kā uzsvēra Mieriņa, Baltijas valstis vieno izpratne, ka atbalsts Ukrainai ir izšķiroši svarīgs un Ukrainas uzvara jāpanāk pēc iespējas ātrāk.

"Mūsu atbalsts Ukrainai ir nemainīgi mērķtiecīgs. Mums ir jāturpina līderība, pārliecinot citas valstis, ka atbalsts nedrīkst atslābt," teica Mieriņa.

Puses bija vienisprātis, ka prioritāte ir efektīva sankciju īstenošana pret Krieviju, tādēļ jāstrādā kopā un jāpiesaista Eiropas Savienības resursi, lai novērstu sankciju apiešanu caur trešajām valstīm.

Latvija iestājas pret iespēju Krievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās arī zem neitrāla karoga, jo tā būtu sankciju apiešana. Mums ir kopā jāstrādā, lai mainītu atsevišķu rietumvalstu domāšanu šajā jautājumā, pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Šī ir pirmā Saeimas priekšsēdētājas ārvalstu vizīte pēc stāšanās amatā. Piektdien, 6.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja vizītē apmeklēs Lietuvu.