Kompromiss arī paredzot, ka VAM nometne jauniešiem būs tikai pēc otrā mācību gada un tā būs garāka, sasniedzot 23 dienas. Nometne gan būs tikai brīvprātīgā kārtā, attiecīgi tiek lēsts, ka tajā piedalīsies 5% līdz 10% apmācāmo.
Paliekot pie šāda varianta, nebūšot iespējams "veikt uzdevumu attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un uz pilsonisko apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību, kas aktīvi līdzdarbojas un iesaistās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē", izteicās militārpersona.
"Ja tomēr notiks virzība zem 112 stundām, tad tie kursa beidzēji, kas pabeigs VAM bez nometnēm, zinās vien pamata militāro iemaņu standartu. Un tad jāceļ jautājums, vai VAM vispār nepieciešams," sprieda Mirbahs.
Tāpat tas nozīmēšot, ka VAM pārvērsties tīri par militāru mācību, lai gan, strādājot pie VAM izstrādes, bijis uzstādījums no politiķiem un IZM, ka VAM nedrīkst kļūt tikai par militāru mācību. Mirbahs atsaucās uz aptaujām, kas liecina, ka 10% Latvijas iedzīvotāju ir par Krievijas agresiju Ukrainā, bet 20% ieņem neitrālu nostāju. "Tātad visiem 100% iemācīsim militāras pamatiemaņas, bet 30% neiedosim patriotismu un viņi nezinās, kurā pusē īsti pielietot šīs iemaņas. Vai tiešām mēs gribam šo ceļu iet? Tas ir milzīgs risks, ja nenovirzīsim patriotismu uz citām nodarbībām," domā Mirbahs.
IZM Izglītības departamenta direktores vietniece Ilze Seipule savukārt klāstīja, ka, domājot par VAM ieviešanu, IZM meklējusi risinājumus par sasniedzamiem rezultātiem citos mācību priekšmetos. Vienlaikus viņa pateicās JC par rasto iespēju, ka varētu samazināt VAM uz 112 stundām pamatkursā un īstenot militārās apmācības modeli.