Apkopojums ⟩ Izmaiņas iestāžu cenrāžos un naudas sadale. Valdība pieņem daudz svarīgu lēmumu

Piešķir papildu 2 049 578 eiro pedagogu algām par darbu ar ukraiņiem

Valdība otrdien nolēma piešķirt papildu 2 049 578 eiro, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu atbilstoši aktuālajam Ukrainas civiliedzīvotāju izglītojamo skaitam, kuri uz 1. septembri reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā ar apakšstatusu "Ukrainas civiliedzīvotājs" un turpina izglītības ieguvi.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērsa uzmanību, ka finansējums pedagogu darba samaksai par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uz 2022. gada 1. septembri ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā ar apakšstatusu "Ukrainas civiliedzīvotājs", tika piešķirts un apstiprināts šī gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, līdz 31. augustam, atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju skaitam pērn 1. septembrī. Savukārt par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri VIIS reģistrēti uz šī gada 1. septembri, finansējums netika paredzēts.

Papildu finansējums nepieciešams četru mēnešu periodam no šī gada 1. septembra līdz 31. decembrim.

Papildu finansējumu iecerēts nodrošināt, veicot apropriācijas pārdali no atvēlētā finansējuma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai.

No kopējā papildus nepieciešamā finansējuma 193 046 eiro tiks novirzīti mērķdotācijām pašvaldībām izglītības pasākumiem, 1 706 083 eiro - mērķdotācijām pašvaldībām pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, 10 953 eiro - mērķdotācijām pašvaldībām pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet 139 496 eiro - dotācijām privātajām mācību iestādēm.

Šogad 1.septembrī mācības pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs uzsāka 3292 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina IZM rīcībā esošā informācija.

Labklājības ministrijai pārdala 46,9 miljonus eiro par izmaksātajiem pabalstiem

Valdība otrdien atbalstīja apropriācijas pārdali 46,9 miljonu eiro apmērā Labklājības ministrijai (LM), lai segtu izdevumus, kas radušies, izmaksājot Latvijā dzīvojošām personām pabalstus no šī gada 1. janvāra līdz 31. maijam.

Lielāki tēriņi radušies saistībā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto valsts pabalstu, kuru piešķir Latvijā dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām, apgādnieku zaudējušām personām, personām ar invaliditāti, kā arī personām, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti (10, 20 un 30 eiro apmērā).

Pēc LM sniegtās informācijas, laika posmā no šī gada 1.janvāra līdz 31.augustam pabalstus no LM pamatbudžeta jeb piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmušas 9 106 personas, savukārt pabalsti no speciālā budžeta - vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un citi - izmaksāti 423 269 personām.

LM skaidro, ka apropriācijas pārdale paredzēta no budžeta resora programmas "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai".

Valsts pētījumu programmai sporta nozarē atvēl 4,5 miljonus eiro

Valdība otrdien nolēma valsts pētījumu programmai "Sports" novirzīt 4,5 miljonus eiro, lai attīstītu pētniecību veselības un sporta nozarē.

Argumentējot naudas piešķīruma nepieciešamību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž, ka pētniecības sportā attīstībai noteicošs ir valsts pasūtījuma pieaugums caur stabilām un ilgtermiņā nodrošinātām valsts pētījumu programmām. Tas ļautu vidējā termiņā sniegt papildu finansējumu nozarei, vienlaikus nosakot valstiski nozīmīgas tematiskās prioritātes un veidojot zinātniski pamatotos datos un analīzē balstītas rekomendācijas rīcībpolitikas pilnveidošanai.

Ar programmas palīdzību plānots identificēt un pētīt tādus Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgus jautājumus, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu un noteikt zinātniskus uzdevumus.

Par programmas virsmērķi noteikta Latvijas sporta kapitāla un tā potenciāla efektīva izmantošana valsts ilgtspējīgai un sabiedriskai labklājībai, attīstot sporta zinātnisko un analītisko uz datiem balstīto bāzi, kā arī stiprinot materiālzinātnisko un medicīnisko kapacitāti ilgtspējas un efektivitātes veicināšanai sportā.

Ministrija apņēmusies attīstīt pētniecības metodes un zināšanu bāzi par sportam nepieciešamo inovatīvu inženierzinātņu un tehnoloģiju resursu ražošanā un pielietojamībā, kā arī par sportistu veselību, funkcionālām spējām, treniņu metodikām un pieejām sasniegto rezultātu efektivitātes paaugstināšanai. Tāpat iecerēts attīstīt pētniecības metodes un metodoloģisko pieeju Latvijas sporta nozares ietekmes novērtēšanai uz tautsaimniecību, lai stiprinātu saikni starp pētniecību, publisko pārvaldi un sabiedrību.

Sagaidāms, ka pētniecības rezultāti tiks prezentēti zinātniskajās konferencēs. Tāpat plānots izstrādāt ziņojumus par pētījumu programmā izmantotajām metodikām, kā arī par rīcībpolitikas ieteikumiem un tās ietekmi.

Par programmas virsmērķi, mērķi un uzdevumiem, kas nodrošinātu sporta nozares attīstību, vienojusies programmas stratēģiskā padome. Tās sastāvā ir IZM, Veselības ministrijas, Latvijas Antidopinga biroja, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas un Latvijas Universitātes pārstāvji.

Programmas aktivitātēs iecerēts iesaistīt arī doktorantus, doktora grāda pretendentus un jaunos zinātniekus.

Programmu iecerēts īstenot līdz 2026.gadam, tās vidussposma izvērtējuma laikā paredzot uzsākt darbu pie programmas pagarinājuma nākamajam periodam, lai nodrošinātu tās nepārtrauktību.

Programmas īstenošanu bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz vienam gadam, ja tas ir nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai, atzīmēja IZM.

Patentu valdes nākamā gada budžeta izdevumi plānoti 5,5 miljoni eiro

Valdība otrdien apstiprināja Patentu valdes 2024.gada budžetu, kurā ieņēmumi paredzēti 4 375 961 eiro apmērā un izdevumi - 5 506 089 eiro apmērā.

Patentu valde 2024.gadā plāno resursus izdevumu segšanai 4 375 961 eiro apmērā, tostarp, ieņēmumus no sniegtajiem maksas pakalpojumiem 3 783 655 eiro apmērā, bet ieņēmumus starptautiskās sadarbības ietvaros - 592 306 eiro apmērā.

Izdevumi plānoti 5 506 089 eiro apmērā, tostarp, atlīdzības izdevumi 2 217 572 eiro apmērā, preču un pakalpojumu izdevumi 1 629 517 eiro apmērā, izdevumi kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai 1 396 000 eiro apmērā, uzturēšanas izdevumu transferti 250 000 eiro apmērā un kapitālie izdevumi 13 000 eiro apmērā.

Pārdala 250 000 eiro pedagogu palīgu nodrošināšanai

aldība otrdien nolēma pārdalīt 250 000 eiro, lai novembrī nodrošinātu pedagogu palīgu atbalstu 1.-12.klašu izglītojamajiem galvenokārt ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām.

Izglītojamajiem atbalsts tiks nodrošināts gan saistībā ar kompetenču pieejas ieviešanu izglītībā, gan Ukrainas bēgļu uzņemšanu Latvijā, gan arī ar pāreju uz mācībām latviešu valodā. Tas tiks sniegts ne mazāk kā piecu izglītojamo grupā gan mācību stundās, gan ārpus tām dažādu mācīšanās vajadzību kompensēšanai.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošās informācijas atbalsts novembrī nepieciešams 224 vispārējās izglītības iestādēm. No tām 92 vispārējās izglītības iestādēm atbalsts ir aktuāls, ņemot vērā pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Piešķiramā papildu finansējuma apmēru IZM balstījusi uz pašvaldību aprēķiniem. Projekta īstenošanā ir iesaistītas visas pašvaldības, un, atbilstoši ministrijas paustajam, tās pozitīvi vērtē saņemto atbalstu izglītojamajiem.

Papildu finansējumu veido Eiropas Sociālā fonda finansējums 212 500 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 37 500 eiro.

Finansējums tiks pārdalīts no finansējuma ietaupījuma, kas radies, Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) kopš 2017.gada 1.janvāra īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide".

Atbilstoši faktiskajām izmaiņām pamaina noteikumus par valsts akadēmiskās izglītības standartu

Valdība otrdien pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas precizē lietoto terminoloģiju, Augstskolu likumā noteikto kredītpunktu apjomu un Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

Šobrīd valsts akadēmiskās izglītības standartu nosaka Ministru kabineta "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu". Vienlaikus kopš noteikumu spēkā stāšanās 2014.gada 16.maijā vairākkārtīgi veikti grozījumi gan Izglītības likumā, gan Augstskolu likumā, kur mainīta terminoloģija, kā arī kredītpunktu apjoms atbilstoši Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai (ECTS).

IZM kopā ar augstskolām, izglītības sektoru, tautsaimniecības nozarēm, nevalstisko sektoru plāno šī gada otrajā pusē izstrādāt vienu kopīgu valsts augstākās izglītības standartu, jo īsais, pirmais, otrais un trešais cikls ir viens vienots procedūru kopums un nebūtu mākslīgi sadalāms atsevišķos MK noteikumos.

Tāpēc līdz viena kopīga valsts izglītības standarta izstrādes dienai nepieciešams saglabāt tiesību normas, kas ir MK noteikumos par valsts akadēmiskās izglītības standartu, norādīja IZM.

Grozījumos nav noteikts valsts akadēmiskās izglītības standarts trešā cikla augstākai izglītībai, jo Saeimā atrodas likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši grozīt Augstskolu likumu, tostarp pilnveidot terminoloģiju, papildināt likuma normas par uzņemšanu doktora studiju programmā, doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgumu.

IZM izstrādātie grozījumi paredz, ka katras studiju programmas specifiskos mērķus un uzdevumus, kā arī tās studiju programmu daļas, kuras īsteno kā darba vidē balstītas mācības, augstskola nosaka atbilstoši noteikumos noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem.

Atbilstoši darba vidē balstītu mācību konceptam studiju programmas vai studiju kursa sasniedzamie mācību rezultāti noteikti tiek apgūti darba vidē. Pašreizējā regulējuma ietvaros Latvijas Universitāte īsteno darba vidē balstītu studiju programmu skolotāju sagatavošanai pēc jau apgūtas augstākās izglītības, kas nav pedagoģija, savukārt Banku augstskola ir īstenojusi sekmīgu darba vidē balstītu pilotprojektu dažādu kursu studentiem konkrētu mācību rezultātu sasniegšanai.

Detalizētāku darba vidē balstītu mācību regulējumu IZM sola izstrādāt Valsts augstākās izglītības valsts standarta sagatavošanas laikā, kas notiks šī gada rudenī.

Grozījumi MK noteikumos būs piemērojami, izstrādājot un īstenojot jaunas izglītības programmas, vienlaikus augstskolām un koledžām nevajadzēs pārstrādāt jau akreditētās studiju programmas.

Pārdalīs 451 523 eiro izglītojamo skaita palielināšanai darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos

Valdība otrdien nolēma pārdalīt 451 523 eiro, lai nodrošinātu lielāku izglītojamo skaitu, kam būs pieejamas darba vidē balstītās mācības un mācību prakses uzņēmumos.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts, ko īsteno Latvijas Darba devēju konfederācija, sniedz atbalstu izglītības iestāžu izglītojamo iesaistei darba vidē balstītās mācībās vai darba devēja vadītās praktiskās mācībās un mācību praksēs.

LDDK to īsteno sadarbībā ar izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, arodizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, un profesionālās pamatizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un uzņēmumiem, kas nodrošina darba vidē balstītu mācības un mācību prakses.

Līdz šim kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaita palielināšanai pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums bija 15 598 062 eiro, ko veidoja ESF finansējums 13 258 352 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 339 710 eiro.

Projektā izglītojamajiem tiek segtas izmaksas, saistītas ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, civiltiesisko apdrošināšanu, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu, kā arī vakcinācijas un normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas.

Tāpat, ja nepieciešams, tiek nodrošinātas transporta un dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijas izmaksas, kā arī atbalsta speciālistu - ergoterapeita, surdotulka, asistenta - un speciālā transporta pakalpojumu izmaksas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērsa uzmanību uz to, ka, neskatoties uz projekta noslēguma fāzi, uzņēmumi turpina izteikt vēlmi iesaistīties tajā. Atbilstoši LDDK sniegtajai informācijai, lai nodrošinātu savlaicīgu papildus piešķirtā finansējuma izlietojumu un iesaistītu papildus izglītojamos, jau tiek slēgti līgumi ar uzņēmumiem un izglītības iestādēm par izglītojamo iesaisti, paredzot atrunu, ka projekta finansējums būs pieejams tikai gadījumā, ja valdība atbalstīs paredzēto finanšu pārdali.

Izvērtējot savu kapacitāti, LDDK ir secinājusi, ka ar papildus finanšu resursiem iespējams papildus nodrošināt papildus 650 izglītojamo iesaisti darba vidē balstītās mācībās un 1130 izglītojamo iesaisti mācību praksēs.

Nepieciešamo papildus finansējumu pārdalīs no Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" atlikušā finansējuma.

Papildus finansējumu veido ESF finansējums 383 795 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 67 728 eiro.

Papildina Latvijas zinātnes nozaru grupu apakšnozaru sarakstu

Lai veicinātu starpnozaru pētniecību un doktorantūras attīstību, Ministru kabineta (MK) noteikumos par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm tiks iekļauta arī veselības un sporta zinātnes nozares apakšnozare "Klīniskā un veselības psiholoģija", otrdien nolēma valdība.

MK noteikumi nodrošina Latvijā zinātniskās darbības īstenošanu atbilstoši vienotiem starptautiskiem standartiem.

Līdz šim zinātnes apakšnozares "klīniskā psiholoģija" un "veselības psiholoģija" atradās zem sociālajām zinātnēm, kamēr zinātnes nozarei "Veselības un sporta zinātnes" nebija nevienas apakšnozares, kas būtu attiecināma uz veselības un klīnisko psiholoģiju, ierobežojot starpdisciplināro studiju programmu licencēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīja, ka tas arīdzan neatbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) zinātnes un tehnoloģiju nozaru klasifikatoram, kur pie veselības zinātnēm uzskaitīta arī psiho-onkoloģija jeb vēža pacientu psiholoģijas problēmu izpēte.

Kā norādīja ministrija, Latvijas gadījumā nelielās pētniecības telpas dēļ nebūtu lietderīgi iekļaut atsevišķi katras lielās diagnožu grupas pacientu psiholoģijas problēmu izpēti, tādēļ pielietots kombinēts nosaukums "klīniskā un veselības psiholoģija".

Attiecībā uz bioloģisko, biomedicīnisko un medicīnisko, kā arī sabiedrības veselības un matemātiskās modelēšanas metožu kopumu, tas ir lielā mērā analogs gan klīniskās psiholoģijas uz slimībām orientētajā sfērā, gan veselības psiholoģijā, kas vairāk vērsta uz prevenciju, pauda IZM. Attīstoties integratīvajai medicīnai, pacientu psiholoģijai un psiholoģiskā atbalsta metodēm ir pieaugoša nozīme gan garīgo, gan somatisko slimību ārstēšanā, tās kļūst par reģistrētām ārstniecības metodēm, līdz ar to organiski iekļaujas medicīnas un veselības nozaru grupā.

IZM arī pauda, ka pēdējos gados pierādījies - biomedicīnas un biofarmācijas zinātnes sasniegumi izolēti nespēj stabili uzlabot sabiedrības veselību kopumā un katra indivīda atsevišķās vajadzības.

Izaugsmi šajā jomā var panākt tikai ar mērķtiecīgām uzvedības un sociālām intervencēm, kas integrētas jaunākajos holistiskās zinātnes atklājumos. Atbilstoši ministrijas paustajam, šobrīd faktiski visām medicīnas nozarēm ir atbilstoši atvasināts klīniskās un veselības psiholoģijas virziens.

Kā piemēru IZM min Rīgas Stradiņa universitāti, kur ir izveidotas pētniecības platformas starpdisciplinaritātes sekmēšanai, koncentrējot resursus pasaules līmeņa pētījumu īstenošanai un izstrādājot metodes Eiropas Savienībā izplatītāko slimību diagnostikai un ārstēšanai. Tādējādi tiek veicināta veselības aprūpes organizācija un darba vides uzlabošana Latvijā, kā arī īstenoti sociālo zinātņu pētījumi un sniegti ieteikumi politikas veidotājiem, nozarei un sabiedrībai.

Starpdisciplinaritāte ir ļoti būtiska, lai radītu jaunas zināšanas un inovatīvus risinājumus dažādām sabiedrības veselības problēmām, uzsvēra IZM, atsaucoties uz Latvijas Veselības psiholoģijas asociācijas ekspertu sacīto, ka starpdisciplināros pētījumos gūtie rezultāti sekmēs zināšanu un pieredzes pārnesi un iestrādāšanu gan veselības aprūpes politikas plānošanas dokumentos un klīniskajās vadlīnijās, gan sekmēs iedzīvotāju veselības uzvedību un dažādu pacientu grupu līdzestības palielināšanu.

Valdība piešķir papildu 1,7 miljonus eiro pedagogu darba samaksai

Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu, valdība otrdien nolēma piešķirt papildu 1 698 454 eiro mērķdotācijām pašvaldībām.

Saskaņā ar spēkā esošo valsts budžetu, apstiprinātais finansējums pedagogu algām četriem mēnešiem - no septembra līdz decembrim - ir 181 445 721 eiro, taču atbilstoši aktuālajam izglītojamo skaitam uz šī gada 1.septembri kopumā pašvaldībām esot nepieciešami 183 144 175 eiro.

No kopējā finansējuma 21 732 110 eiro tiks novirzīti internāta pakalpojumu un speciālo pirmsskolas grupu nodrošināšanai, 131 838 366 eiro - pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības, speciālās izglītības, profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), 8 685 571 eiro - interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un VSAOI, bet 20 888 128 eiro - pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un VSAOI.

Nepieciešamais finansējums 854 173 eiro apmērā tiks rasts no piešķirtajiem līdzekļiem, veicot pārdali no finansējuma atlikuma mērķdotācijām pašvaldībām, kas pārsniedz vienu procentu no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas 2022.budžeta gadā.

Savukārt 1 698 454 eiro pēc finansējuma pārdales 1 910 082 eiro apmērā no piešķirtā finansējuma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai, bet 211 628 eiro - samazinot augusta nogalē piešķirto finansējumu pedagoga palīgiem un pagarinātās dienas grupas skolotājiem pamatizglītībā, pedagoga palīgiem un logopēdiem pirmsskolā, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem.

Nosakot nepieciešamā finansējuma apmēru pedagoga palīgiem, logopēdiem un pagarinātās dienas grupas skolotājiem pamatizglītībā, pedagoga palīgiem un logopēdiem pirmsskolā, ņemot vērā aktuālo izglītojamo skaitu uz šī gada 1.septembri, IZM secināja, ka piešķirto finanšu līdzekļu kopsumma jāsamazina par 197 242 eiro, tai skaitā palielinot summu privātajām izglītības iestādēm par 14 386 eiro un par 211 628 eiro samazinot mērķdotācijas pašvaldībām.

Ventspils pašvaldībai piešķirs 19 698 eiro pērn vētrā izglītības pārvaldes ēkai norautā jumta remontam

Šodien valdība nolēma piešķirt Ventspils pašvaldībai 19 698 eiro pērn janvāra vētrā izglītības pārvaldes ēkai norautā jumta remontam.

Finanšu ministrijai uzdots no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai minēto finansējumu pārskaitīšanai Ventspils pašvaldībai, lai kompensētu izdevumus, kas saistīti ar 2022.gada 14.janvārī vētras laikā radīto postījumu novēršanu.

Latvijas policija Ukrainas spēkiem nodos 30 automašīnas

Valdība otrdien atļāva Valsts policijai nodot Ukrainas spēkiem 30 lietotas automašīnas.

Automašīnas plānots piegādāt Ukrainas Nacionālajai policijai, Ukrainas Aizsardzības ministrijai un Ukrainas Nacionālās gvardes uzdevumu vienībai.

Ukraiņiem plānots nodot 16 "Opel Combo VAN", astoņus "Renault Master", piecas "Volkswagen Caravelle", vienu "Volkswagen Crafter", kā arī transportlīdzekļos iepildītu degvielu.

Lielākā daļa auto ražoti 2012.gadā, bet atsevišķi spēkrati - 2006.gadā.

Tāpat valdība atļāva Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nodot Čerņihivas apgabala Korjukivkas pilsētas domei bez atlīdzības vienu ugunsdzēsības transportlīdzekli.

Apstiprināts jauns NMPD maksas pakalpojumu cenrādis

Valdība otrdien apstiprināja jauno Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādi, ko atbilstoši faktiskajām izmaksām aktualizē katru gadu, aģentūru LETA informēja NMPD Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane.

Aktualizētā informācija skar maksas pakalpojuma saņēmējus, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

Tie ir tādi maksas pakalpojumi kā, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos - koncertos, sporta sacensībās un citos -, plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības un citi pasākumi.

Cenrādī veiktas izmaiņas, jo palielinājušas NMPD resursu izmaksas, tostarp augušas degvielas un mediķu atalgojuma izmaksas. Cenrādis stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Maksas pakalpojuma cenrādis neattiecas uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu pirmsslimnīcas etapā cilvēka veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Uz NMPD ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ja ir gūta smaga trauma vai ir stipra, dzīvību apdraudoša asiņošana, ir aizdomas par infarktu vai insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.

NMPD aicina iedzīvotājus vienmēr savlaicīgi risināt radušās veselības problēmas, lai novērstu nopietnākas sekas. Vienkāršāku saslimšanu un nelielu traumu gadījumos vai saasinoties esošai slimībai, vispirms vienmēr ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu.

Savukārt nakts stundās un brīvdienās, kad ģimenes ārsta praksē darba laiks beidzies, palīdzību var saņemt zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 vai vēršoties pie dežūrārsta, steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.

Plašāka informācija par palīdzības saņemšanas alternatīvām jeb konkrētas adreses un darba laiki atrodami Nacionālā veselības dienesta mājaslapas sadaļā "Kur saņemt medicīnisko palīdzību" vai zvanot uz informatīvo tālruni 80001234.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais limits būs 115 minimālo darba algu apmērā

Valdība otrdien atbalstīja profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu 115 Latvijā noteikto minimālo mēneša darba algu apmērā.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka noteikumu projekta mērķis ir papildināt līdzšinējās noteikumos "Kārtība, kādā izveido paziņošanas komisiju, kā arī kārtība, kādā komisija pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā" noteiktās prasības, lai noteiktu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu, kā arī atlīdzināmo zaudējumu veidus Eiropas Komisijai paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām.

Vienlaikus noteikumu projekta mērķis ir precizēt kārtību attiecībā uz paziņošanas komisijas izveidi un atbilstības novērtēšanas institūciju paziņošanu, lai turpmāk Veselības ministrija varētu izveidot paziņošanas komisiju, kura pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām saistībā ar medicīnas ierīcēm.

EM norāda, ka, nosakot 115 minimālo mēneša darba algu apdrošināšanas limitu, ir ierēķināta arī pēdējo gadu inflācija. Savukārt darba likuma normas nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro, savukārt no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Tādējādi praksē paziņoto atbilstības novērtēšanas institūciju profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais limits 2023.gadā nevarēs būt mazāks par 71 300 eiro, savukārt 2024.gadā nevarēs būt mazāks par 80 500 eiro.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz Veselības ministrijai izveidot paziņošanas komisiju, kura pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu medicīnisko ierīču sfērā.

Līdz ar to, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās Veselības ministrija no Latvijas puses būs nominēta kā atbildīgā paziņojošā iestāde par paziņotajām institūcijām, kas darbojas medicīnisko ierīču un "in vitro" diagnostikas medicīnisko ierīču jomā.

Vienlaikus, noteikumi paredz, ka Veselības ministrijai ir nepieciešams paziņošanas komisijas sastāvā deleģēt vismaz trīs locekļus - viens vai divi pārstāvji no atbildīgās ministrijas un viens pārstāvis no Nacionālās akreditācijas institūcijas, kā arī komisijas sastāvā var iekļaut pārstāvjus no citas nozares ministrijas vai attiecīgajā jomā kompetentas institūcijas.

Papildus, lai darbotos Eiropas Komisijas pārvaldīto elektronisko iekšējās informācijas apmaiņas sistēmā "NANDO-Input", ir jāsazinās ar attiecīgajiem Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai nodrošinātu pieeju šai sistēmai.

Pēc nepieciešamās piekļuves nodrošināšanas "NANDO-Input" sistēmā ir nepieciešams informēt par konkrēto paziņošanas procedūru, kas izstrādāta, lai paziņotu akreditētās atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas nodarbosies ar atbilstības novērtēšanu medicīnisko ierīču un "in vitro" diagnostikas medicīnisko ierīču jomā.

Autopārvadājumos nevarēs izmantot transportlīdzekļus ar VID liegumu

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Autopārvadājumu likumā, tostarp paredzot ierobežojumus izmantot transportlīdzekļus, kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis liegumu, aģentūru LETA informēja SM.

Ministrijā norāda, ka ierobežojums izmantot transportlīdzekļi, kuram VID ir reģistrējis liegumu, noteikts, lai novērstu transportlīdzekļa pārlikšanu uz citu komersantu vai pārvadājuma veidu.

Tāpat grozījumos papildinātas prasības transportlīdzekļiem, kurus atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili, nosakot, ka šos komercpārvadājumus veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, kuram nav reģistrēts VID piemērotais liegums.

Ministrijā skaidro, ka tādējādi tiktu risinātas problēmas pasažieru komercpārvadājumu jomā saistībā ar nodokļu nomaksas disciplīnu.

Vienlaikus SM informē, ka precizētas normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu.

Lai Autotransporta direkcija (ATD) varētu izvērtēt autoostas sniegto pakalpojumu maksā, kas tiek segta no valsts līdzekļiem, iekļauto izmaksu apmēru un to veidu, Ministru kabinets noteiks autoostas pakalpojumu maksas saskaņošanai iesniedzamās informācijas apmēru un informācijas iesniegšanas termiņus, gadījumus un kritērijus, kādos ATD autoostas īpašniekam vai valdītājam neapstiprina un uzdod pārrēķināt autoostas pakalpojumu maksu.

Tāpat SM informē, ka turpmāk tiks noteikta administratīvā atbildība par kravas kabotāžas pārvadājumu veikšanu četru dienu laikā pēc pēdējā atļautā kravas kabotāžas pārvadājuma Latvijas teritorijā un par skaidru pierādījumu neiesniegšanu pārbaudes uz ceļa laikā par iepriekšējo starptautisko kravas pārvadājumu un attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentu neesamību transportlīdzeklī vai to neuzrādīšanu pārbaudes uz ceļa laikā.

Vienlaikus plānots noteikt arī sankcijas par tahogrāfa izmantošanas prasību, ja tas nav atbilstoši kalibrēts vai tajā nav attēloti to valstu simboli, kurās transportlīdzekļa vadītājs sācis un pabeidzis ikdienas darba laikposmu, vai kuru robežas transportlīdzekļu vadītājs ir šķērsojis ikdienas darba laikposmā, pārkāpšanu.

SM piebilst, ka grozījumi paredz noteikt arī administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju neiesniegšanu vai nepilnīgu aizpildīšanu, kā arī par informācijas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju neatjaunināšanu vai neuzrādīšanu.

Ministrijā norāda, ka grozījumi salāgos normas ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu, kurā jau nostiprināts princips, ka transportlīdzekļa lietošana ar mazāku oglekļa dioksīda (CO2) emisiju ir finansiāli izdevīgāka.

SM paredz, ka ierobežojuma noteikšana varētu rosināt izvērtēt autotransporta efektivitāti un stimulēt komercpārvadājumu ar taksometru sniedzējus izvēlēties videi draudzīgākus autotransporta līdzekļus ar mazāku CO2 izmešu daudzumu, tādējādi mazinot mazāk ekoloģisku autotransporta līdzekļu skaitu, kas sniedz sabiedriskas nozīmes pakalpojumus vai pastāvīgi atrodas ceļu satiksmē un ietekmē vides kvalitāti.

Paaugstinās Civilās aviācijas aģentūras pakalpojumu cenas

Valdība otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus, kas paredz palielināt Civilās aviācijas aģentūras (CVA) sniegto pakalpojumu cenas.

Ministrijā norāda, ka grozījumi CVA cenrādī nepieciešami, lai nodrošinātu ar sniegto pakalpojumu saistīto izmaksu pilnīgu segšanu.

Cita starpā maksa par amatierpilota apliecības (NAPL) izsniegšanu palielināta par 20% - līdz 60 eiro, maksa par Eiropas Savienības (ES) lidojumu apkalpes locekļa apliecības nacionālā pielikuma izsniegšanu palielināta 2,4 reizes - līdz 93 eiro, bet maksa par lidotāja inženiera apliecības izsniegšanu palielināta par 6% - līdz 190 eiro.

Savukārt maksa par amatierpilota apliecības (LAPL) izsniegšanu palielināta par 50%, tai sasniedzot 60 eiro, maksa par privātpilota apliecības izsniegšanu palielināta - par 32% - līdz 80 eiro, maksa par gaisa balona pilota apliecību izsniegšanu palielināta par 40% - 70 eiro, maksa par komercpilota apliecību izsniegšanu palielināta par 13% - līdz 186 eiro, bet maksa par aviolīniju transporta pilota apliecību izsniegšanu palielināta par 5% - līdz 210 eiro.

Vienlaikus teorētiskā eksāmena maksa par vienu priekšmetu palielināta tikai instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes saņemšanai, bet samazināta - aviolīniju transporta pilotam.

SM arī piebilst, ka CVA kā kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu apjoms ir mainīgs. Lai izvairītos no situācijas, kad maksa par sniegtajiem pakalpojumiem tiek iekasēta par vienāda rakstura uzdevumu veikšanu un rada nevienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu saņēmējiem, par pakalpojumiem, kas nav minēti cenrādī, CVA aprēķinās maksu atbilstoši cilvēkresursu stundas izmaksām 50 eiro apmērā par stundu.

Tāpat grozījumi paredz, ka no 2024.gada 1.janvāra atcelti maksas atvieglojumi, kas bija spēkā 2022. un 2023.gadā.

Ministrijā norāda, ka CVA ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 2024.gadam plānoti 1,11 miljonu eiro apmērā, 2025.gadam - 1,196 miljonu eiro apmērā, bet 2026.gadam - 1,18 miljonu eiro apmērā.

CVA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.

Atbalstam ieguldījumos ilgtspējīgai mežsaimniecībai paredzēti 15,73 miljoni eiro

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz meža īpašniekiem jaunaudžu retināšanai, meža ieaudzēšanai un mežaudžu atjaunošanai pēc postījumiem atvēlēt 15,73 miljonus eiro.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu mežsaimniecībai pasākumā "Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai".

No kopējā pieejamā finansējuma 2023.-2027.gadam, Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums paredzēts 13,37 miljonu eiro apmērā, bet valsts finansējums - 2,36 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts atbalsta pasākumos "Ieguldījumi meža ieaudzēšanai, nomaiņai, atjaunošanai un retināšanai" un "Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai".

ZM atzīmē, ka atbalsts paredzēts meža īpašniekiem meža ieaudzēšanai, meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai un jaunaudžu retināšanai vai mežaudžu nomaiņai.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējā perioda nosacījumiem, lielu atšķirību atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības nosacījumos nav. Izmaiņas skar galvenokārt dokumentu iesniegšanu un saskaņošanu.

ZM skaidro, ka turpmāk, lai pretendētu uz atbalstu, meža apsaimniekošanas atbalsta intervenču plāns būs jāsagatavo elektroniski, izmantojot Meža valsts reģistra ģeogrāfiskās informācijas sistēmu. Tāpat kā iepriekš, plāna atbilstību attiecīgās intervences īstenošanas nosacījumiem izvērtēs un lēmumu par intervenču plāna saskaņošanu vai noraidīšanu pieņems Valsts meža dienests (VMD).

Saskaņotais plāns kopā ar projekta iesniegumu pretendentam, elektroniski būs jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā.

Pēc ZM minētā, projektu iesniegumu pirmo pieņemšanas kārtu apakšpasākumos plānots izsludināt pēc noteikumu spēkā stāšanās. Informācija par projektu pieņemšanas kārtu tiks publicēta LAD mājaslapā.

Vienlaikus finansējumu plānots papildināt ar valsts papildu finansējumu pasākumos "Meža ieaudzēšana un kopšana" un "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai", kopumā 2023.-2027.gadam atvēlot 37,73 miljonus eiro.