/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/10/03/15630029t1h8444.jpg)
Pagājušajā nedēļā 46 gadu vecumā pāragri mūžībā devās režisors, videomākslinieks Pēteris Ķimelis. Sarunā ar "Kas Jauns" režisora tuva draudzene atklāja detaļas par viņa veselības problēmām.
"Viņa aiziešana nav pārsteigums." Mūžībā aizgājušā Pētera Ķimeļa draudzene par režisora veselības problēmām
Ķimelis beidzamā laikā cīnījies ar veselības problēmām, kuras tā arī uzvarēt neizdevās. 30. septembrī Rīgas 1. Meža kapu kapličā notika atvadas.
Kinorežisore un radošā direktore Una Rozenbauma, runājot par Pētera veselības problēmām, teic: "Skaidrs, ka mēs neviens nekļūstam jaunāki un tas jau reiz notiks ar visiem no mums.
Runājot par Pēteri, viņa aiziešana nav pēkšņa un pārsteigums, bet tas nemaina to, ka viņa aiziešana ir trieciens.
Mēs kaut kad vasarā, ap Jāņiem, pēdējo reizi sazvanījāmies, un tad jau viņš bija ļoti vārgs. Visu laiku bija cerība, ka viņš kaut kā izķepurosies, bet tas diemžēl nenotika. Skaidrs, ka tas ir sāpīgi, skumji un bēdīgi, un ir žēl. Tas ir tik nejēdzīgi, ka viņš tik jauns ir aizgājis, jo es nedomāju, ka viņš paspēja visu savu talantu un spējas realizēt. Tā ir visvairāk žēl!"
Pirms 1999. gadā Pēteri Ķimeli uzņēma Karaliskajā Mākslas akadēmijā Stokholmā, viņš nodarbojās ar skaņu mākslu, taču, pateicoties savam profesoram Eberhardam Holam, sāka pievērsties videomākslai.
Radošās darbības loks, kurā mākslinieks darbojies, aptvēris plašu mediju spektru: video un tīmekļa mākslu, scenogrāfiju, performances un instalāciju.
2014. gadā debitējis spēles kino žanrā ar īsfilmu "Notikums Kālija parkā", pēc pieciem gadiem uzņēmis dokumentālo filmu "Tēvi '88". Kā montāžas režisors sadarbojies ar režisoriem Vitāliju Manski ("Radinieki", 2016), Ivo Briedi ("Nacionālais pieskāriens", 2014), Alisi Zariņu ("Pēdējais zvans", 2014) un arī ar savu māti, teātra režisori Māru Ķimeli ("Filma", 2012, otrs režisors – Ivo Briedis).
Pētera Ķimeļa videodarbi iekļauti vairākos skatuves mākslas iestudējumos. Daži no tiem: Riharda Vāgnera "Klīstošais holandietis", režisors Andrejs Žagars, Latvijas Nacionālā opera, 2003. gads; Deas Loeres "Klāras sakari", režisors Gintars Varns, Dailes teātris, 2005. gads un Sergeja Prokofjeva "Pelnrušķīte", horeogrāfs Radu Poklitaru, Latvijas Nacionālā opera, 2005. gads.
"Apollo.lv" izsaka līdzjūtību Pētera Ķimeļa ģimenei un tuviniekiem.
Vairāk lasiet izdevuma "Kas Jauns" 3. oktobra numurā.