Kosova apsūdz Serbiju centienos anektēt tās ziemeļdaļu

Septembra beigās aptuveni 30 serbu kaujinieki uzbruka policijas patruļai un vēlāk iebarikādējās pareizticīgo klosterī Baņskas ciemā. Apšaude starp serbu kaujiniekiem un Kosovas policiju ilga vairākas stundas un tajā tika nogalināti trīs serbu kaujinieki un viens policists. Tā bija viena no pēdējo gadu laikā nopietnākajām sadursmēm starp Kosovas policiju, ko pārsvarā veido etniskie albāņi, un serbu mazākumtautības pārstāvjiem.

Kurti pavēstīja, ka Kosovas policija konfiscējusi dokumentus, kas liecinot, ka teroristiskais uzbrukums policijai Baņskas ciemā "bija plašāka Kosovas ziemeļdaļas aneksijas plāna sastāvdaļa", koordinēti uzbrūkot desmitiem pozīciju šajā reģionā.

"Pēc tam tiktu izveidots koridors uz Serbiju, lai nodrošinātu ieroču un karaspēka piegādi," platformā "X" norādījis Kurti.

Pēc sadursmēm Kosovas varasiestādes apcietināja vairākus aizdomās turamos un konfiscēja ieročus, piebilstot, ka šo ieroču pietiktu simtu cilvēku apbruņošanai.

ASV piektdien aicināja Serbiju atsaukt armiju, kas sakoncentrēti pie robežas ar Kosovu. Savukārt Lielbritānija paziņoja, ka nosūtīs savus karavīrus palīgā NATO vadītajiem miera uzturētājiem Kosovā.

Serbijas armijas komandieris ģenerālis Milans Mojsilovičs šodien paziņoja, ka pie Kosovas robežas izvietoto Serbijas karavīru skaits ir samazināts un atkal ir normālā līmenī.

Nedēļu pēc apšaudes Kosovas ziemeļos karavīru skaits tika samazināts no 8350 līdz 4500, paziņoja Mojsilovičs.

Pēc apšaudes un tai sekojošajiem reidiem Kosovas valdība demonstrēja lielu atrasto ieroču un ekipējuma arsenālu un apsūdzēja Belgradu par incidenta atbalstīšanu.

Kosovas lielākās serbu politiskās partijas Serbu saraksta līderis Milans Radoičičs piektdien atkāpās no amata, atzīstot, ka organizējis bruņoto grupu. Tomēr viņš noliedza, ka būtu saņēmis palīdzību no Belgradas.

Sadursme Baņskas ciemā, kas notika 24.septembrī, bija kārtējais no daudzajiem incidentiem Kosovas ziemeļos, kopš Prištinas 2008.gadā pasludināja neatkarību no Serbijas. Belgrada un tās galvenās sabiedrotās Ķīna un Krievija ir atteikušās atzīt šo soli.

Neraugoties uz gadiem ilgušajām Eiropas Savienības (ES) atbalstītajām sarunām starp abām pusēm par attiecību normalizēšanu, ir panākts tikai neliels progress, un attiecības starp Kosovas etnisko albāņu vairākumu un serbu minoritāti joprojām ir saspīlētas.