Lietotne "Mednis" – kādēļ tā medniekiem ir ļoti nepieciešama un kļūst arvien populārāka

“"Medņa" darbības sākumā, kopš 2021. gada jūnija, lietotāju skaits, kas izmantoja to novērojumu un postījumu iesniegšanai, nebija liels,” stāsta Latvijas valsts mežu Biznesa sistēmu risinājumu vecākā sistēmanalītiķe Alīna Čekstere. "Mednis" tika popularizēts kā digitāls datu ievākšanas rīks gan mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, konstatēto lauksaimniecības postījumu ievadei, gan arī plašai sabiedrībai novērojumu iesniegšanai par mežā sastaptiem dzīvniekiem, arī bojā gājušiem, vai to klātbūtnes pazīmēm. "Mednis" funkcionalitātē ietilpst vēl daudzu citu iespējamu darbību kopums.

Medījumu reģistrāciju ar "Medni" sākotnēji varēja izmantot brīvprātīgi, lai reģistrētu nomedītos nelimitētos dzīvniekus. Tajā laikā vēl nebija sakārtoti normatīvie akti digitālai medījumu reģistrēšanai, līdz ar to lietotnes funkcionalitāti nevarēja izmantot pilnā apmērā.

Kopš "Mednis" bija nodots lietošanā, pilnveidojās normatīvie akti, kas mainīja medījamo dzīvnieku sugu sarakstu un statusu. Proti, lūsis, kas bija medījams, no medījamo dzīvnieku saraksta tika izņemts, savukārt, stirnas un mežacūkas, kas vēl 2021. gadā bija limitētie medījamie dzīvnieki, jau 2023. gadā bija jāpārliek kā nelimitētie. Izstrādātājiem nācās izlaist jaunu "Medņa" versiju, pielāgojot to spēkā esošajiem noteikumiem.

Kļūst par obligātu

No 2023. gada 1. aprīļa "Mednis" kļuva par obligātu digitālu rīku ziņu par nomedītām mežacūkām iesniegšanai VMD. Tāpēc bija jāievieš jaunas izmaiņas esošajā risinājumā.

Līdz ar šīs prasības pieņemšanu "Medņa" lietotāju skaits strauji pieauga. Šobrīd (27.09.2023. dati) "Mednim" ir vairāk nekā 22,3 tūkstoši lietotāju. No tiem 15,5 tūkstoši Android platformas lietotāji un 6,8 tūkstoši IOS platformā.

2023./2024. gada medību sezonā, izmantojot "Medni", ir iesniegti 17 094 iesniegumi Meža valsts reģistrā par nomedīšanas faktu. Katru dienu reģistrēto vienību skaits pieaug.

Medību klubiem šajā medību sezonā bija iespēja noslēgt līgumu ar VMD par to, ka "Mednis" būs vienots iesniegšanas rīks ne tikai par mežacūkām, bet arī visām limitētām un nelimitētām medījamām sugām, un pāriet uz pilno "Medņa" funkcionalitāti.

No 1535 medību iecirkņiem, kas ir "Mednī", 124 ir pilnībā pārgājuši uz datu iesniegšanu digitāli. “No kopējā iecirkņu skaita 124 neizskatās daudz, bet datu apmaiņas mehānisma pārbaudei un uzlabošanai tas ir optimāls skaits,” saka Čekstere.

“Esam pateicīgi visiem kolektīviem, kas sadarbojas un sniedz atgriezenisko saiti par "Medņa" lietošanu.

Papildus šiem veicamajiem darbiem jūlijā tika publicēta veikalos koplīgumā esošo licenču pārdales funkcionalitāte, kas ir pieejama lietotājiem, kuri pārgāja uz "Medņa" pilno funkcionalitāti.”

Tehniskie izaicinājumi

Šobrīd izstrādes komanda ne tikai izstrādā jaunu funkcionalitāti, bet arī uztur lietotni, lai nodrošināt nepārtrauktu datu apmaiņu ar Meža valsts reģistru. Tas, protams, ir saistīts ar tehniskiem izaicinājumiem. Piemēram, "Medņa" funkcionalitāti daļa mednieku izmanto pilnā apmērā, daļa tikai nelimitēto dzīvnieku reģistrēšanai, ir koplīgumi, kuros daļa iecirkņu strādā ar digitālo iesniegšanu un daļa pēc vecā principa. “Visus šos gadījumus mums jāspēj nodalīt lietotāju līmenī, kurš lietotājs ko drīkst darīt, redzēt un iesniegt,” situāciju skaidro Čekstere.

"Mednis" ir integrēts Meža valsts reģistrā, kurā arī notiek nepārtraukta izstrāde un pārmaiņas, kas ietekmē arī "Medni".

Lietotnes izstrādātājiem ar Meža valsts reģistra sistēmas izstrādes pārstāvjiem ir izveidojusies laba komunikācija. Problēmas, kas rodas, diezgan ātri tiek atklātas un arī atrisinātas. Viņi ir pateicīgi arī pašiem medniekiem, kas ziņo par datu neatbilstībām, piemēram, medību iecirkņa platībās vai licenču skaitā. Pateicoties tam, tiek atklātas sistēmu nesaistes starp "Medni" un Meža valsts reģistra apmaiņas mehānismiem, un tās tiek novērstas.

Sarežģījumi un risinājumi

Jebkurā tehnoloģiju lietošanā jāņem vērā cilvēka faktors. Protams,

sarežģījumi un izaicinājumi, kas radās ar lietotni "Mednis", ir saistīti arī ar lietotāju prasmēm un zināšanām par mobilajām lietotnēm, kā arī pašiem mobilajiem telefoniem un to iestatījumiem.

Pirmie sarežģījumi, ar ko saskārās lietotāji no lietojamības puses, bija autentifikācija un VMD konta pievienošana, un biedru pievienošana iecirkņos. “Mēs no savas puses aktīvi skaidrojām, kādi soļi veicami, lai tiktu pie iecirkņa datiem, arī papildus izstrādājām "Medņa" autentifikācijas rīku WEB pārlūkā kā alternatīvu risinājumu reģistrēšanai un konta pievienošanai,” par sarežģījumiem stāsta Čekstere. “Šobrīd izskatās, ka mednieki veiksmīgi apguvuši šīs iemaņas un spēj reģistrēties un pievienot VMD kontu bez īpašām grūtībām.”

Arī datu nosūtīšanā joprojām ir gadījumi, kad lietotāji neizprot iesniegšanas soļus, dažreiz arī baidās nospiest atkārtotu nosūtīšanu vai vispār nenospiež nosūtīšanas pogu, vai, atrodoties bezsaistē, nepārliecinās, vai dati veiksmīgi ir nosūtīti, kad ir parādījies mobilo sakaru tīkls.

Visi uzlabojumi "Mednī" tiek piegādāti kā jaunākas versijas veikalos, šobrīd aktuālā versija ir 1.6.0, bet pavisam drīz tiks izlaista 2.0.0 versija. Būs jauni uzlabojumi, tai skaitā arī vizuālie, piemēram, ievadformās lietotāji redzēs, kāds ir obligāto prasību saturs datu iesniegšanai.

“Diemžēl 1/3 lietotāju aktīvi neseko atjauninājumiem un mēdz darboties ar vecām versijām, kas var arī novest pie kādas kļūdas lietošanas brīdī,” konstatē Čekstere un atgādina:

”Lūdzam visus lietotājus, kas izmanto "Medni", sekot versiju atjauninājumiem un atjaunot savos telefonos vecākās versijas uz jaunāko!”

Dažreiz jautājumi, kas jārisina, nav nemaz saistīti ar pašu "Medni", bet gan ar telefona iestatījumiem, lietotāja saliktām atļaujām, globālās pozicionēšanas (gps) precizitātes izvēlēm u.tml. Ik pa laikam tiek iesūtīti e-pasti par nepieciešamu atbalstu, jo "Mednis" nestrādā, viss slikti vai neko nevar izdarīt, bet, komunicējot ar lietotāju, saprotam, ka problēma nemaz nav "Mednī", bet kādā no telefona iestatījumiem, versijas neatjaunināšanā vai arī funkcionalitātes pārprašanā. Tāpēc, ja rodas neskaidrības vai neizdodas paveikt kādu darbību, vienīgais veids, kā palīdzēt un izskaidrot, kas ir jādara, ir saziņa ar lietotnes darbības atbalsta komandu.

Medījums ievainots

Kā viens no potenciāliem pārpratumu iemeslu piemēriem jāmin dzīvnieka ievainošanas fakts. Pavisam nesen sociālos tīklos bija publicēts lietotāja jautājums: kāpēc viņa iecirknī parādījies ievainošanas fakts, ja pats ievainošanu nebija atzīmējis lietotnē?

"Medņa" funkcionalitāte paredz, ka dzīvnieka ievainošanas faktu redz visi medību iecirkņa biedri. Izsekot un atrast ievainoto medījumu, kā arī iesniegt to jau kā nomedītu var arī kluba biedri, ne tikai tas mednieks, kas atzīmējis ievainošanu.

Pazīme par ievainošanu pazūd vai nu tad, kad šo dzīvnieku atradīs un nosūtīs nomedīšanas faktu, vai arī pēc 14 dienām automātiski, ja nomedīšanas fakts nebūs iesniegts.

Ne vienmēr lietotājus uztrauc tikai tehniskas dabas problēmas, kas risināmas sadarbībā ar lietotnes izstrādātājiem. Par vēl vienu situāciju, kas var potenciāli rasties un kurai var būt juridiskas sekas, izsakās "Medņa" lietotājs, mednieks ar 20 gadu stāžu no Kurzemes, Juris. "Ja briedis, medījot atļautā laikā, vakarā, kamēr vēl gaišs, tiek ievainots, bet asins pēdu nav – nav ko nofotografēt, tiek atrasts nevis divas stundas pēc saulrieta, bet gan vienos naktī, vai tad, reģistrējot lietotnē, nesanāk, ka esmu pārkāpis likumu? Vai neizskatīsies tā, ka esmu medījis neatļautā laikā?"

“Ja dzīvnieks ir ievainots – ir ievainošanas pazīmes, kas ne vienmēr ir asinis – piemēram, dzīvnieka spalvas, kaula fragmenti, tad pirms dzīvnieka izsekošanas sākšanas fakts jāreģistrē lietotnē, kur fotogrāfijas esamība nav nosacījums fakta reģistrācijai,”

juridisko niansi skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. “Tad šādi gadījumi neiekritīs riska grupā, kas primāri saistāms ar aizliegtu rīku un līdzekļu izmantošanu staltbriežu medībās. Ja mednieks rīkojas atbilstoši noteiktajai kārtībai, tad nav pamata uztraukties par laiku, kad fiksēts dzīvnieka nomedīšanas fakts lietotnē "Mednis".

Papildu ērtības

“Lietotne "Mednis" ir ļoti nepieciešama mūsdienu medniekam, jo ikdienā atvieglo un paātrina informācijas apmaiņu starp mednieku un MVR,”

saka mednieks Uvis Dambergs. Viņa viedoklis par lietotni ir pozitīvs. “Šobrīd lietoju "Medni" pilnvērtīgi, iesniedzu informāciju par nomedītajiem limitētajiem dzīvniekiem, nelimitētajiem dzīvniekiem, novērojumus un postījumus. Man tas ļoti ir atvieglojis sadarbību ar MVD, jo iepriekš bija jāsniedz papīra formā 2. pielikums, 3. pielikums, akts par vilku nomedīšanu, akts par dzīvnieku postījumiem un citi, plus visam jābrauc uz mežniecību.

Vēl ļoti labi ir tas, ka vienmēr var redzēt un saprast kopējo situāciju par medību iecirknī pieejamajām medību atļaujām un nomedītajām. Medību kolektīvos, kur medīju, esam pieņēmuši "Medni" un vienojušies, ka visu nomedīto dzīvnieku informāciju ievācam tieši "Mednī". Šobrīd varu kvalitatīvi, ar pierādāmiem datiem, runāt par nomedītajiem apjomiem un vietām ar zemes īpašniekiem vai apsaimniekotajiem. Operatīvi redzēt informāciju par spēkā esošajiem līgumiem MVR un sekot līdzi vai esi līguma platībās vai neesi. Tas svarīgi, vai esi likumīgās medībās, vai tomēr nezinot – nelikumīgās.

Vienmēr ir arī pieejama aktuāla informācija par Latvijas teritorijā atļauto nomedījamo vilku skaitu.

Protams, esmu saskāries ar dažādiem jautājumiem un problēmām. Lielā daļā problēma ir paša mednieka vaina vai nezināšana. Mēs pārzinām sava telefona iespējas un uzstādījumus tikai daļēji, kas arī bieži izrādās iemesls problēmām. Ir bijušas lietotnes problēmas, kas attiecas uz sadarbības līgumiem, lokācijas vietas noteikšanu, medību atļaujas norakstīšanu un citas. Bet

parasti es nebļaustos un nenoveļu vainu uz kādu, bet mēģinu situāciju atrisināt, komunicējot ar lietotnes izstrādātājiem. Vienmēr esam nonākuši pie ļoti laba galarezultāta.

Šobrīd pats svarīgākais, lai lietotne pilnvērtīgi strādā un informācija nonāk MVR."

Lai MVR informāciju saņemtu vienmēr, Čekstere atgādina: “Neskatoties uz to, ka "Mednis" darbojas arī bezsaistē, kad datu ievākšanai tīkls nav nepieciešams, ievāktie dati gaida nosūtīšanu, līdzko parādās pieejams interneta pārklājums. Taču, lai "Mednis" kaut ko nosūtītu, ir nepieciešamība lietotni arī atvērt tad, kad interneta pārklājums ir pieejams.

Ar neatvērtu lietotni telefons datus nenosūta!"

Mednieki vēlētos vēl vairāk iespēju

“Protams, mums, medniekiem, patiktu, ka "Mednī" būtu pieejama informācija par nomedītajiem dzīvniekiem, attēlotos citi mednieki un daudz kas cits,” par nākotnes iespējām spriež Dambergs. “Gan jau tam arī pienāks laiks.

Saprotams, ka lietotnes mērķis nav veidot dažādu veidu informācijas uzkrāšanu, bet rīks, ar kuru informāciju operatīvi nodot MVR.

Šobrīd es nomedīšanas apjomus un medīšanas intensitātes datus skatos un analizēju, izmantojot pieejamo informāciju MVR. Tagad ar nepacietību gaidu dzinējmedību un individuālo medību sadaļas, kuras testēsim un mēģināsim.

Varam jau teikt, ka nelietosim un mums nekas nestrādā/neiet, bet mūsdienās nekas nestāv uz vietas. Kādreiz lietojām dažāda veida papīru medību atļaujas, pēc tam savilcējus, tagad lietotni "Mednis", bet vēl pēc kādiem gadiem, iespējams, būs mākslīgais intelekts. Tāpēc

iesaku visiem pieņemt "Medni", lietot un, konstatējot kļūdas, informēt izstrādātājus. Jo mēs jau paši kā lietotnes lietotāji neapzināti veidojam "Medni".

Izstrādātāji analizē datus un veic uzlabojumus.” Mednī turpinās jaunas funkcionalitātes izstrāde, kā arī tiek veikti uzlabojumi esošajā. Čekstere informēja, ka šobrīd ar Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļiem tiek izstrādāta postījumu vizualizācija medību iecirkņos. Šī funkcionalitāte ļaus operatīvi vizuāli attēlot postījumus, kas tika fiksēti "Mednī" pēdējo 3 mēnešu laikā medību iecirkņu teritorijās.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.