Sākotnēji strādājusi Valsts ieņēmumu dienestā, taču pavisam drīz pārgāja uz Satiksmes ministriju.
Paralēli 2001. gadā sākusi arī politisko karjeru, kad tika ievēlēta par Carnikavas pagasta domes deputāti no vietējās partijas "Par savu pagastu". Partijā viņa neuzkavējās. Jau nākamajās 2005. gada vēlēšanās startēja no Andra Šķēles Tautas partijas un atkārtoti ievēlēta domē. Arī šajā partijā Mieriņa nepalika ilgi.
Viņa gan neatceras, kad konkrēti iestājusies Latvijas Zemnieku savienībā, kuras biedre ir joprojām. 2009.gada vēlēšanās sevi pieteica kā Zaļo un zemnieku savienības, "Jaunais laiks", Partija "Visu Latvijai!" apvienības kandidāti.
Darbu domē un Satiksmes ministrijā savienojusi ar krēsliem dažādās padomēs un komisijās. Nepilnu gadu pēc stāšanās nodaļas vadītājas amatā, kļuvusi arī par "Kurzemes ceļi" padomes locekli. 2004. gadā savu portfolio papildinājusi arī ar krēslu "Elektronisko sakaru direkcijas" padomē.
Tāpat Mieriņa tolaik kļuva par locekli divās pastāvīgajās komisijās - Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un SIA "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs". Šie uzņēmumi bijuši saistīti ar skaļo digitālās televīzijas afēru.
Abas komisijas veidotas ar mērķi uzraudzīt advokātu biroju, kas pārstāvējis uzņēmumus tiesas procesā pret britu kompāniju Kempmayer Media Limited. Mieriņa tur nokļuvusi, jo ministrijā strādājusi audita nodaļā. Darbs komisijā nav bijis slikti atalgots.
Jau pirmajā gadā viņa par to saņēma 3600 latu. Alga kāpa katru gadu – 2005.gadā tie bija jau 4150 un 2006. 4343 lati.