Dombrovskis: Arī turpmāk prioritāri jādomā par drošību

Viņš uzsvēra, ka karš Ukrainā pēc ekspertu prognozēm draud ieilgt, tādēļ jārūpējas par to, lai atbalsta sniegšana no Latvijas un citām valstīm turpinātos un nepieļautu "Ukrainas noguruma" iestāšanos.

"Tomēr nenoliedzams ir fakts, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Rietumi beidzot ir sapratuši to apdraudējumu, par kuru mēs kopā ar pārējām Austrumeiropas valstīm brīdinājām ES un NATO partnerus jau kopš iekļaušanās šajās struktūrās," uzsvēra Dombrovskis. Viņaprāt, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ne tikai sācis karu Ukrainā, bet arī atgriezis pasauli aukstā kara realitātē.

"Šobrīd pasaule ir ieraudzījusi Krievijas īsto seju," pauda politiķis, to raksturojot kā fašistisku režīmu, kas vairs necenšas slēpties aiz diplomātiskām formulām un atklāti pauž gatavību iznīcināt Ukrainu un tās tautu.

Dombrovskis uzrunā minēja, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir starp konsekventākajiem Ukrainas politiskajiem atbalstītājiem ES un starptautiskajā arēnā. Vienlaikus ES kopā ar atbalstu Ukrainas bēgļu uzņemšanai Ukrainai ir sniegusi atbalstu jau 81 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Dombrovskis pauda, ka Latvijas drošības garants ir NATO, taču valsts atrodas NATO pirmajā aizsardzības līnijā. Šāda pozīcija, Dombrovska prāt, prasa ne tikai paaugstinātu gatavību militārajā jomā, bet arī paaugstinātu mobilizācijas pakāpi gan sabiedrībā, gan ekonomikā.

Viņš uzrunā vairākkārt norādīja uz kara Ukrainā sasaisti ar ekonomiku, cita starpā uzsverot, ka viens no Ukrainas panākumu iemesliem ir pret Krieviju noteiktās sankcijas, kas kavē tās spēju nodrošināt sev nepieciešamo bruņojumu un militāro ekipējumu.

Tikmēr komentējot Latvijas ekonomikas attīstību, Dombrovskis sacīja, ka starp galvenajiem izaicinājumiem valstij ir spēja izmantot pasaulē notiekošos ekonomiskās un sociālās transformācijas procesus un ņemt vērā jauno ģeopolitisko realitāti, lai stiprinātu konkurētspēju un drošību visos tās aspektos.

"Pirmkārt, ir svarīgi novērst turpmāku strukturālu atpalikšanu kaut vai no mūsu tuvākajiem kaimiņiem," minēja politiķis, atzīmējot, ka otrs lielais izaicinājums Latvijai ir saistīts ar zaļo un digitālo transformāciju, kas ir gan finansiāli, gan kvalificētu cilvēkresursu ietilpīgs process.

LETA jau vēstīja, ka sestdien notiek partiju apvienības "Vienotība" kongress, kurā tiks vēlēta partijas vadība.

Izmaiņas politiskā spēka vadībā varētu gaidīt vien tās valdes sastāvā, jo priekšsēdētāja amatam izvirzīts tikai līdzšinējais partijas līderis - finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikmēr uz pārējām 14 vietām valdē pieteikti 25 kandidāti.

Uz partijas Domes vadību pretendē jau pašlaik šajos amatos esošie - Domes priekšsēdētājs, veselības ministrs Hosams Abu Meri un Domes priekšsēdētāja vietniece, JV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Agnese Krasta.

"Vienotības" valdē kopā ir 15 cilvēki - valdes priekšsēdētājs un vēl 14 pārstāvji.

Uz pārējiem 14 valdes amatiem kandidē Viktorija Baire, Anda Čakša, Raimonds Čudars, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ints Dālderis, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Krišjānis Kariņš, Dace Kļaviņa, Rihards Kozlovskis, Vilnis Ķirsis, Atis Labucis, Ainars Latkovskis, Dace Lebeda, Gatis Liepiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Olafs Pulks, Jānis Reirs, Jānis Rozenbergs, Māris Rozenbergs, Aigars Rublis, Evika Siliņa, Kārlis Šadurskis, Didzis Šēnbergs un Inese Vaidere.