Stašinskis sacīja, ka, iespējams, cilvēki saindējas, jo sajauc ēdamās sēnes ar neēdamām. Piemēram, lasījuši bērzlapes, bet sajaukuši tās ar zaļo mušmiri. Viņš arī norādīja, ka šogad ir izteikti daudz sēņu, un tie cilvēki, kas nonāk slimnīcā, bieži vien nemaz nevar nosaukt, ar kādu sēni viņi saindējušies.
Saindēšanās gadījumā bieži vien viss sākas ar kuņģa zarnu trakta traucējumiem, proti, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, diskomfortu vai sāpēm vēderā. Stašinskis skaidroja, ka svarīgi rīkoties ātri, jo, kuņģa zarnu traukta kairinošo sēņu gadījumā pazīmes aprobežojas ar minētajām, taču indīgo sēņu gadījumā saindēšanās var papildus izraisīt aknu vai nieru bojājumus. Tad nākas cīnīties arī ar papildus nākušajiem simptomiem.
"Ja mums ir aizdomas par aknas bojājošajām sēnēm, tur ļoti no svara maksimāli agrīna informācija, lai mēs agrīni varētu uzsākt specifisku ārstēšanu, lai pasargātu aknas. Ja tas ir nokavēts, tad diemžēl iznākums var būt ļoti bēdīgs," sacīja ārsts.
Dodoties sēņot, viņš iesaka nelikt groziņā tās sēnes, kuras nepazīst. Ja prātā rodas jautājums, vai sēne ir ēdama un ko ar to dara, tas jau liecina par to, ka cilvēks to nepazīst, un grozā to likt nevajag.
Gadījumos, ja ir aizdomas par jebkura veida saindēšanos, iedzīvotāji tiek aicināti zvanīt uz Saindēšanās un zāļu informācijas centra tālruni 67042473. Centrs darbojas diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā, un tā speciālisti sniegs ieteikumus optimālai rīcībai šādā situācijā.