Saskata grūtības bērnu ar invaliditāti vecākiem Latvijā iekļauties darba tirgū

2022.gadā Latvijā bija 116 963 cilvēki, kuriem piešķirta invaliditātes 1. un 2. grupa. No tiem nodarbināti bija vien 17%, kas jau vairākus gadus ir bijusi nemainīga statistika. Šodien lielākā daļa šo cilvēku savu dzīvi pavada bez darba un jēgpilnas nodarbošanās. Cilvēkiem ar invaliditāti, īpaši ja funkcionālo traucējumu veids ir garīgā rakstura traucējumi, sagādā grūtības patstāvīgi meklēt darba sludinājumus, doties uz intervijām un rezultātā iegūt darba vietu, konkurējot ar tiem, kas ir spējīgāki iekļauties lielajā darba tirgū.

Ar grūtībām darba tirgū saskaras arī šo cilvēku aizbildņi, kam jādzīvo ar apziņu, ka uz viņu pleciem vienmēr paliks atbildība un rūpes arī par saviem "pieaugušajiem" bērniem, kuriem nav vietas sabiedrībā -darba tirgū iekļauties nav iespējams.

Rosne norādīja, ka lielākā daļa šīs grupas pārstāvju ir spiesta izdzīvot uz niecīgo pabalstu rēķina, jo aizbildņi ir spiesti pavadīt savu ikdienu rūpēs par aizbildināmo, kā dēļ arī paši saskaras ar nodarbinātības grūtībām.

"Pavadīt 24 stundas septiņas dienas nedēļā ar pieaugušu cilvēku, kuram ir smaga invaliditāte, kuram nav, kur iet, ar ko nodarboties, turklāt saņemot minimālu vai pat nekādu atbalstu, ir smagi," runājot par savu pilngadīgo dēlu, atklāj FAVEO" valdes priekšsēdētāja Ieva Rosne.

Viņa atzina, ka arī līdzcilvēkiem ir liels izaicinājums atrast darba vietu, kas piedāvātu elastīgu darba grafiku vai darbu no mājām, kas, piemēram, vienu dienu ļautu pastrādāt trīs stundas, otru - piecas, bet trešo nestrādāt.

Pēc funkcionālo traucējumu veida, salīdzinot ar citiem invaliditātes veidiem, viszemākais nodarbinātības līmenis ir cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - no tiem tiek nodarbināti vien 14,5% no vairāk nekā 30 000 cilvēkiem šajā grupā. Tie arī ir aizbildināmie, kuriem ikdienā līdzcilvēku rūpes ir visvairāk nepieciešamas, un kuri nevar tikt atstāti bez pieskatīšanas teju ne uz stundu iespēja saņemt sociālo pakalpojumu apmeklējot dienas centrus vai specializētās darbnīcas ir vien 1% no cilvēkiem, kuriem tas būtu vajadzīgs un statistika liecina, ka 77% turpina dzīvot ar saviem vecākiem arī pēc pilngadības sasniegšanas.

Rūpējoties par cilvēku ar smagu invaliditāti, svarīga aizbildņa loma ir emocionālā atbalsta sniegšana un labklājības nodrošināšana. Viņš ir atbildīgs par aprūpējamā izglītības, finansiālajiem, mājvietas un veselības aprūpes jautājumiem, papildus nodrošinot sociālās aktivitātes un izklaidi. Latvijā diemžēl aizbildņi valsts atbalstu nesaņem, arī dažādi atvieglojumi, kas pienākas ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, uz pieaugušajiem vairs neattiecas, lai gan pēc būtības nekas jau nemainās, vismaz uz labo pusi nē.

"Aprūpe ir grūti apvienojama ar personīgo dzīvi un darbu. Tā prasa daudz laika, naudas un spēka, tādēļ ir svarīgi nodarbināt cilvēkus ar ierobežotām iespējām, pat ja tās ir dažas stundas dienā, mēģināt rast risinājumus izaicinošām situācijām, tādējādi sniedzot iespēju pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē," uzsvēra Rosne.

Cilvēku ar invaliditāti aizbildņu nodarbinātības problemātika ir viens no jautājumiem, ko cenšas risināt jaunizveidotā nodarbinātības platforma "FAVEO", kas radīta ar mērķi dot iespēju satikties sociāli atbildīgiem darba devējiem un darba ņēmējiem - cilvēkiem ar ierobežotām iespējām. Atbalsts tiek sniegts personām ar invaliditāti, personām ar garīga rakstura traucējumiem, vecākiem vai aizbildņiem, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti, un citiem.

Nodarbinātības iespējas var būt dažādas - gan darbs uz pilnu slodzi, gan uz dažām stundām nedēļā, gan attālināts darbs no mājām. Lai pieteiktos, mājaslapā "www.faveo.lv" ir jāaizpilda darba ņēmēja vai darba devēja anketa.