/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/09/29/15622078t1h2afa.jpg)
Līdz šim bija pieļaujama situācija, ka 9. vai 12. klases skolēnam atestātā pie sporta ir ieraksts "atbrīvots" vai "nav vērtējuma". Taču, sākot no jaunā mācību gada, tas nav vairs iespējams.
Jaunie noteikumi paredz, ka ikvienam bērnam, neatkarīgi no veselības stāvokļa vai fiziskajām spējām, vērtējumam ir jābūt, vēsta Zemgales reģionālā televīzija.
Izmaiņas paredz obligātu sporta stundu apmeklējumu. Sporta skolotājam tādējādi nāksies pašiem pielāgot individuālu programmu arī šiem jauniešiem. Tas nozīmē, ka sporta pedagogam, saņemot ārsta zīmi ar norādi, ko un kādā apmērā bērns var darīt, jāsagatavo skolēnam individuāls plāns.
Tikmēr ģimenes ārsti šīs izmaiņas novērtē atzinīgi, norādot, ka pilnībā sporta aktivitātes aizliedz ļoti reti.
"Pieņemsim, ja bērnam ir pietiekami izteikta bronhiālā astma, bērns nevar piedalīties garās distancēs, tātad skriet krosus vai kārtot ieskaites uz laiku, bet tas nenozīmē, ka viņš nevar piedalīties.
Jā, viņam sadarbībā ar sporta skolotāju būtu jāpielāgo šī slodze, lai bērns var arī piedalīties," skaidroja ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
Tomēr sporta pedagogi norādīja, ka vispirms būtu jāsakārto jaunā sistēma. Par jaunajām izmaiņām neapmierinātību sociālajos tīklos pauda arī vecāki un nozares eksperti.
Pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāja Romija Krēziņa norādīja:
"Fiziskās aktivitātes vajadzīgas visiem bērniem, taču ja sportā turpinās izlikt vērtējumus pēc aizlēktā, noskrietā un iemestā, jaunie noteikumi nepamatoti "iegāzīs" daudzus skolēnus. Īpaši tos, kuriem vajadzīgs papildu atbalsts."
Arī citi cilvēki nekavējās izteikt savu viedokli par jaunajiem noteikumiem.
Atzīmes mūsdienās gan lielākoties sportā liek labas, bet nu tā krosu dzenāšana un likšana skriet bez atpūtas ir bezjēdzīga un tikai iedveš nepatiku, dažam pat riebumu. Nu izdzenot nebūs tur pizitīva prieka par kustību. Trūks elpa, durs sānā un nepatika pret sportu.
— Ilze Sedlina (@ilze_sedlina) September 29, 2023
Kā un par ko sportā būtu jāliek vērtējumi?
— Kristaps Skutelis (@krizdabz) September 29, 2023
Tas pats par vizuālo mākslu, mūziku, teātra mākslu. Kamdēļ tur vajadzīgi vērtējumi?
— Ziema (@Ziema5) September 29, 2023
Jā, it kā normas atceltas, bērniem vēl arvien liek kārtot.
— Dr. Jana Simanovska 🏳️🌈 (@JanaSima) September 29, 2023
Faktiski teju visa modernā izglītības sistēma ir veidota pēc vidusmēra 20.gadsimta fabrikas/armijas principa. Citas nav un nebūs ļoti ilgi jo nevienam nav skaidra priekšstata kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas mūsdienu cilvēkam. Tāpēc arī visas tās dīvainās reformas.
— Rūdolfs (@RudisBitte) September 29, 2023
Varbūt, ja sportā kopējā atzīme ir slikta jāsāk prātot? Pat visi pro atlēti nav ātri/izturīgi/lokani/spēcīgi utt. Ir vājās un stiprās vietas.
— Jānis Pakalns (@JPn6) September 29, 2023
Sportu vērtēsim pēc “ierašanās”? Manā vsk laikā 80% meitenes sēdēja ar viltus ārsta zīmi.
Kā tad vērtēs, ja ne pēc rezultāta?
Man līdzīgas pārdomas arī par mūziku un mākslu. Manuprāt, svarīgi ir apgūt kaut kādus pamatus un radīt vēlmi to attīstīt, praktizēt ikdienā, bet šādi radošie (un uz fiziskām dotībām balstītie) priekšmeti vērtējami citādi.
— Elza Rāma (@miers_majas) September 29, 2023
Atbalsts vajadzīgs visos priekšmetos. Bet mēs vēl augam. Mūsu brīvvalstij atjaunotai ir tikai 30 gadi
— vaivads (@vaivads) September 29, 2023
Drīzāk otrādi - nevis iegāzīs, bet uzmetīs tos, kas dara. Viens leks acis pārgriezis uz 6, otrs tikmēr ar savu atbrīvojumu mierīgi iemācīsies basketbola noteikumus un dabūs 10; tam kuram 6 arī nebūtu problēmu iemācīties uz 10 noteikumus, bet viņam jālec, jo nav atbrīvojuma!
— vairisk (@vairisk1) September 29, 2023
Visiem. Arī ja ir astma, aptaukošanās vai invaliditāte. Katram pionierim ir jāprot ātri skriet un spēlēt basketbolu.
— Jack Love (@LovelyJeck1) September 29, 2023