Ekrānlaiks bērnam – kad ir par daudz?

Vecāku vidū bieži atšķiras viedokļi par to, cik daudz savām atvasēm ļaut skatīties ekrānā telefonā, datorā, televizorā un citās viedierīcēs. Tomēr arī Latvijā ir izstrādātas īpašas rekomendācijas no Veselības inspekcijas puses, kuras paredz konkrētu laiku, kuru bērns diennaktī drīkst pavadīt pie ekrāniem.

- Bērniem no 0 līdz 24 mēnešiem ekrānlaiks nav ieteicams;

- Bērniem no 2 līdz 4 gadu vecumam nav ieteicams pārsniegt vienu stundu mazkustīga ekrānlaika dienā; jo mazāk, jo labāk;

- Bērniem no 5 līdz 17 gadu vecumam nav ieteicams pārsniegt divas stundas brīvā laika ekrānlaika dienā.

Ieteikumi izstrādāti, saskaņā ar PVO izstrādātajām vadlīnijām un citu valstu ieteikumiem. Rekomendāciju izstrādē piedalījās Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības inspekcijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes pārstāvji, kā arī jomu speciālisti.

Veselības inspekcija uzsver, ka ekrānlaika ierobežojumu kontekstā būtisks samērīgs un jēgpilns saturs, regulāras atpūtas un dinamiskās pauzes, regulāras un pietiekamas fiziskās aktivitātes, kā arī pietiekams un kvalitatīvs miegs.

Vairākkārt dzirdēts arguments, ka arī izglītības iestādes ekrānlaiks bērniem un jauniešiem mēdz būt lielāks par norādīto, tādēļ inspekcija aicina gadījumos, ja vecāki uzskata, ka izglītības iestādes doto uzdevumu izpildei patērētais ekrānlaiks regulāri ir nesamērīgi ilgs, jautājumu steidzami pārrunāt ar izglītības iestādi.

Kādas ir rekomendācijas vecākiem drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem?

- Aktualizēt un atbilstoši vecumam skaidrot bērniem ar moderno tehnoloģiju lietošanu saistītos jautājumus, tostarp riskus, drošību, ietekmi uz veselību u.c.

- Noteikt bērna vecumam atbilstoša ekrānlaika ierobežojumus, jo īpaši bērniem līdz 5 gadu vecumam.

- Samērīgi, atbildīgi un jēgpilni pārvaldīt ekrānlaiku, ievērojot laika ierobežojumus, kontrolējot saturu utt.

- Parūpēties par bērnu drošību internetā, piemēram, kiberņirgāšanās riskiem, iespējamiem seksuālās vardarbības riskiem, vardarbīgu un vecumam neatbilstošu saturu u.c.

- Uzraudzīt bērna aktivitātes tiešsaistē, apzināties un bērniem skaidrot iespējamos riskus.

- Veicināt bērnu spēju kritiski izvērtēt informācijas avotus un to ticamību.

- Veicināt ergonomikas principu un drošības noteikumu ievērošanu.

- Pievērst uzmanību brīdinošām pazīmēm bērna uzvedībā, kas var liecināt par pārmērīgu, nekontrolētu aizraušanos ar moderno tehnoloģiju lietošanu, savlaicīgi meklējot palīdzību pie speciālistiem.

- Veicināt bērna aktivitātes un brīvā laika pavadīšanu bez moderno tehnoloģiju lietošanas, tostarp fiziskās aktivitātes.

Ar pilnu vadlīniju saturu iespējams iepazīties šeit.

Kā saprast, ka ekrānu bērna dzīvē ir par daudz?

Organizācija "Drošs internets" aicina vecākus izvērtēt, vai tiešsaistē pavadītais laiks netraucē bērnam gulēt, mācīties, sportot, uzņemt pilnvērtīgas maltītes. Kā arī vai tā ietekmē nepasliktinās savstarpējās attiecības un saskarsme ar ģimeni, draugiem vai klasesbiedriem.

Arī Veselības inspekcijas izstrādātajās vadlīnijās pie moderno tehnoloģiju negatīvās ietekmes piemēriem norāda:

- redzes, stājas pasliktināšanos, aptaukošanās risku, attīstības traucējumus;

- agresiju, aizkaitināmību, trauksmi, traucētas komunikāciju prasmes sadzīvē, procesu atkarības riskus;

- vērtību maiņu, jaunu prasmju un zināšanu trūkumu, dezinformāciju;

- miega kvalitātes pasliktināšanos;

- atjaunošanās procesu, koncentrēšanās spēju samazināšanos;

- mazkustīgumu moderno tehnoloģiju izmantošanas laikā;

- jaunu prasmju un zināšanu trūkumu;

- ergonomiski nepareizu pozīcija, kādā tiek lietota ierīce;

- procesu atkarības riskus, socializēšanās prasmju trūkumu.

"Centrs Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma uzsver, ka tā ir vecāku atbildība uzraudzīt bērnu ekrānu lietošanas paradumus, ilgumu un konsekventi sekot līdzi noteikumu ievērošanai.

Bērniem ir jāzina, ka ekrānlaikam ir konkrētas robežas, noteikumiem jābūt skaidriem un nemainīgiem. Vecāki var noteikt maksimālo ekrānlaiku dienā vai nedēļā, un ļaut bērnam pašam izvēlēties, kā viņš to iztērēs. Par to, ka ekrānlaiks drīz beigsies, vēlams bērnu pabrīdināt iepriekš – piemēram, izmantojot taimeri, pulksteni vai pasakot, ka "skatīsimies vēl vienu multenīti un tad darīsim ko citu", lai bērns netiek pārsteigts nesagatavots.