VIDEO ⟩ Raidījums: Cik daudz drīkst atļauties saimnieks, kurš dzīvo mājā uz cita īpašnieka zemes?

1996. gadā Jolantas mamma nolēma uzturēt savu zemnieku saimniecību un paņēma nomā māju ar zemi no vietējās pašvaldības. Ar to brīdi arī sākās Klāviņu ģimenes saimniekošana šajā vietā.

Savukārt 1998. gadā parādījies pircējs, kurš iegādājies zemi, uz kuras atrodas viņu māja un saimniecības ēkas.

2009. gadā "Mežmalas" ir reģistrētas Zemesgrāmatā kā Jolantas īpašums – viņa tās iegādājusies par 900 latiem, bet zeme zem ēkas un tai apkārt 7,8 hektāru platībā pieder citam cilvēkam.

Jolanta raidījumam stāsta, ka līdz 2022. gada beigām bija noslēgts nomas līgums ar zemes īpašnieku.

Viņa uzsver, ka no visas platības viņa varējusi apstrādāt tikai 5,8 hektārus, jo pārējie divi hektāri nav izmantojami. Daļu aizņem servitūta ceļš un applūdusi zeme, taču nomas maksu zemes īpašnieki rēķinājuši par visiem 7,8 ha.

Jolanta nav bijusi ar to mierā, jo bioloģiskās lauksaimniecības dēļ nevar pieteikties uz "platajiem" maksājumiem.

Raidījums ziņo, ka tagad zemes īpašums uzdāvināts citam cilvēkam. Tagad jaunā zemes saimniece vēlas pati apsaimniekot zemi. 

"Pirmkārt, līgums netika lauzts, bet viņš beidzās. Bet viņa iedomājas, ka tā ir viņas zeme un ka viņa to apstrādās. Nelīdz nekādas sarunas un vēstules," raidījumam stāsta jaunā zemes saimniece.

Jolanta ar šo situāciju nav mierā, jo gadiem ilgi ir šo zemes platību attīrījusi no krūmājiem, kā arī saimniecībā 60 esošie mājlopi šo zemi padarījuši auglīgu.

Raidījums ziņo, ka jaunie zemes īpašnieki ir tik nekaunīgi, ka bez brīdinājuma staigā pa savu īpašumu, liedzot Jolantai un viņas mātei jebkādas tiesības uz privātumu. Jolantas mammai pat radušās veselības problēmas.

"Viņi ienāk sētā un, ja mēs neesam, tad piebrauc līdz tai liepai. Tālāk pat iebrauc sētā!" stāsta Jolantas mamma.

Jaunā saimniece tikmēr skaidro: "Viņas īpašumā mēs neesam. Es drīkstu izmantot [savu zemi]. Tā nav viņas zeme! Viņa drīkst dzīvot uz tās zemes, kurā atrodas viņas māja, – tie ir 0,5 ha. Šobrīd viņa apdzīvo vismaz 0,7 ha, par ko strīds nav, jo mēs atļaujam to izmantot."

Valsts zemes dienestā (VZD) skaidro, ka pēcpadomijas laiku sekas joprojām ir jūtamas. Latvijā ir daudz dalīto īpašumu, kur ēka pieder vienam īpašniekam, bet zeme zem tā – citam. 

"Tiesības izmantot un apsaimniekot savu īpašumu ir tam, kuram tas pieder. Tas nozīmē, ka izmantot zemi ir tiesības pašam īpašniekam, bet ēku īpašnieks šajā gadījumā ir kā ķīlnieks. Ēkas īpašniekam būtu jāvienojas ar zemes īpašnieku par to platību, kādu viņi izmanto. Ja nevar vienoties, kādu ēkas platību būtu jāapsaimnieko, tad tikai atliek tiesas ceļā noskaidrot, kāda ir tā platība, kas būtu jāapsaimnieko. Viennozīmīgi, ka zemes īpašnieks nevarētu liegt ēkas īpašniekam piekļūt pie tās ēkas. Jautājums, vai tas ir tieši zem ēkas pamatiem?" skaidro VZD.

Plašāk "4.studijas" sižetā: