/nginx/o/2023/09/27/15618323t1h5bef.jpg)
1994. gada 28. septembrī Baltijas jūrā vētrainā naktī nogrima prāmis "Estonia". Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi, tostarp 29 latvieši. Traģēdijā dzīvību zaudēja vai bez vēsts pazuda 852 cilvēki. No 29 latviešiem izdzīvoja tikai seši. Pieminot 29 gadadienu kopš miera laiku lielākās traģēdijas Baltijas jūrā, "Apollo.lv" ir izveidojis apkopojumu par svarīgāko, kas šobrīd zināms par notikušo.
Neilgi pirms traģēdijas gadadienas sazinājāmies ar prāmja bojāejā izdzīvojušo Karlu Ēriku Lāntē-Reintammu. Viņš mums uzticēja stāstu par piedzīvoto un jautājumiem, kas palikuši neskaidri teju 30 gadus pēc katastrofas, ko jau drīz publicēsim portālā "Apollo.lv".
Lai izprastu kādēļ izdzīvojušie un upuri vēl 29 gadus pēc katastrofas nav guvuši mieru un skaidrību, ir būtiski saprast pēdējā laika nozīmīgākos pavērsienus prāmja "Estonia" bojāejas izmeklēšanā un izskaidrošanā.
Kopš vētrainās nakts ir pagājis ilgs laiks, un pirmie rezultāti par prāmja bojāeju pēc traģēdijas izmeklēšanas tika publicēti 1997. gadā, kad Igaunija, Zviedrija un Somija izveidoja Kopīgo negadījuma izmeklēšanas komisiju (JAIC).
Tās izmeklējumu ziņojumā secināts, ka prāmja bojāeju izraisīja stipru viļņu trieciens, kura dēļ atlūza prāmja priekšējais vizieris. Tomēr 1997. gada ziņojums nedeva atbildes uz visiem izdzīvojušo un mirušo tuvinieku jautājumiem.
Pēc pirmās oficiālās izmeklēšanas sekoja vairāk kā 20 gadu gara "taisnības" un atbilžu meklēšana, kurā savstarpēji ar traģēdijas sekām centās tikt galā izdzīvojušie, upuru tuvinieki, dažādu valstu politiķi un institūcijas, apdrošināšanas kompānijas, prāmja būvētāju advokāti un citas iesaistītās puses.
Vairāki jautājumi starp šīm iesaistītajām pusēm vēl joprojām palikuši neatrisināti. Tajā pašā laikā atsevišķu jautājumu nokārtošana radījusi arī jaunas neskaidrības.
Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.
Šī iemesla dēl lielāka daļa pasažieru un apkalpes locekļu, kas gāja bojā katastrofā, atdusas jūras dzelmē. Neliels skaits upuru tika izcelti no jūras katastrofai sekojošās cilvēku glābšanas laikā 28. septembra rītā.
2020. gadā pēc pretlikumīgās Henrika Evertsona, izdevuma "Monster" žurnālista un direktora, izmeklēšanas un dokumentālo filmu sēriju iznākšanas tika sākta jauna oficiālā izmeklēšana. Tā turpinās vēl šobrīd.
"Estonia" atbilstību iešanai jūrā šobrīd atkārtoti izvērtē Zviedrijas Negadījumu izvērtēšanas pārvalde (SHK) un Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs (OJK), balstoties uz 1997. gadā sagatavoto JAIC ziņojumu. Lēš, ka atjaunotās izpētes gala ziņojums tiks publicēts 2024. gadā.
OJK ierosināja pārskatīt sākotnējo izvērtējumu pēc tam, kad 2020. gada 28. septembrī septembrī Zviedrijas dokumentālo filmu kompānija "Monster Media Group Limited" publicēja jaunu video, kurā redzams caurums "Estonia" korpusa labajā bortā. Igaunijas puse lūdza Somijas un Zviedrijas atbildīgo institūciju palīdzību.
Filma ""Estonia" – atradums, kas mainīs visu" tika uzņemta pēc "Discovery" kanāla Norvēģijā "Discovery Norway" pasūtījuma, tās režisors ir Henriks Evertsons.
Dokumentālisti izpētes laikā atrada prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi. 26 gadus pēc katastrofas kuģa vraks bija par pāris grādiem sasvēries, atklājot šos caurumus, vēstīja laikraksts "Postimees".
Tā brīža Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass 2020. gadā sacīja: "Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju.
Gribam, lai patiesība nāk gaismā."
Ārlietu ministrijas pārstāvis Marts Luiks 2020. gadā atzina, ka filmas veidotāji sazinājušies ar Igaunijas varas iestādēm jau mēnesi pirms filmas oficiālā iznākšanas datuma.
"Mēs šos kadrus noskatījāmies 12. augustā un, lai gan neesmu kuģniecības speciālists, bija skaidrs, ka caurums "Estonia" labajā bortā ir kaut kas jauns," viņš sacīja.
Kadrus noskatījās arī tehniskie eksperti, kuri atzina, ka trieciens pa prāmja korpusu nācis no ārpuses un bojājumu nav izraisījis sprādziens.
"Nevar izslēgt iespēju, ka šiem bojājumiem bijusi nozīme kuģa bojāejā," atzinis norvēģu jūras tehnoloģiju profesors Jorgens Amdals no Tronheimas.
Kādreizējais katastrofas izmeklēšanas komisijas vadītājs Marguss Kurms intervijās Igaunijas medijiem izteica pieņēmumu, ka katastrofu varēja izraisīt sadursme ar zemūdeni, kas, visticamāk, bijusi zviedru.
"Pārrāvuma centrs atrodas zem ūdens līnijas. Neviens nekad nav apgalvojis, ka kopā ar prāmi būtu nogrimis vēl kāds kuģis un neviens no izdzīvojušajiem nav liecinājis, ka būtu tuvumā redzējis vēl kādu peldošu kuģi.
Līdz ar to, visticamāk, "Estonia" sadūrās ar zemūdeni," paziņoja Kurms.
2023. gada 21. septembrī OJK publicēja Tallinas Tehnoloģiju universitātes sagatavoto ziņojumu par bojājumiem kuģa vraka labajā bortā. OJK pasūtītā pētījuma izpētes centrā bija "Estonia" sadursmes ar jūras grunti modelēšana un simulācijas izveide, kā arī grunts kontakta izraisīto strukturālo deformāciju novērtējums.
Mērķis bija izmantot aprēķinus, lai noskaidrotu, kas notika ar prāmja korpusu un tā struktūru, kad kuģis ietriecas jūras dibenā, paziņojumā presei atklāja OJK eksperts un projektu vadītājs Tauri Rosipū.
Pētījumā tika izveidota "Estonia" vraka un tam apkārt esošās jūras dzelmes digitālais modelis. Papildus tika izstrādāts aprēķina modelis ar mērķi novērtēt kuģa grimšanas ātrumu jūras dibenā.
Pēc Tallinas Tehnoloģiju universitātes profesora Kristjana Tabri atzīst, ka simulācijās gūtie bojājumi lielā mērā sakrīt ar bojājumiem, kas konstatēti uz vraka. Tāpēc pētnieki var diezgan droši apgalvot, ka korpusa bojājumus izraisīja sadursme ar jūras dibenu.
Pētījuma secinājumos atzīts, ka saskaņā ar pētījumā veiktajiem aprēķiniem kuģis var gūt vērienīgus bojājumus no kontakta ar grunti pat tad, ja tas grimst gandrīz statiskā veidā.
Nogrimušā kuģa centrs guļ uz izvirzītiem cietiem pamatiežiem, bet kuģa priekšgals un pakaļgals atrodas uz mīkstākiem māliem. Pētnieki norāda, ka strukturālos bojājumus varēja radīt gan mīkstais jūras dibens, gan cietie ieži.
Nozīmīgākie strukturālie bojājumi atrodas prāmja pakaļgalā un vidusdaļā. Aprēķināto bojājumu atrašanās vieta labi sakrīt ar dokumentēto bojājuma vietu vraka korpusa labajā pusē.
Skaitliskās simulācijas liecina, ka ir ļoti iespējams scenārijs, ka korpusa labā sāna bojājumi radušies sadursmē starp kuģi un jūras gultni.
Ekspertu komanda 2023. gada 25. jūlijā no Baltijas jūras dzelmes izcēla "Estonia" priekšgala rampu. Priekšgala aizsegs jeb vizieris tika izcelts drīz pēc prāmja katastrofas, bet priekšgala rampa līdz šai vasarai joprojām atradās jūras dzelmē.
Izpētes darbus veica SHK un OJK ar Somijas varasiestāžu un Norvēģijas kompānijas "Reach Subsea" atbalstu.
Rampa ar izpētes kuģi "Viking Reach" tika nogādāta Paldisku Dienvidu ostā Igaunijā. Uz kuģa izpētes komandu veidoja Igaunijas un Zviedrijas eksperti, kā arī divi katastrofā izdzīvojušie.
Nedēļu ilgajā izpētes misijā notika darbi ūdenī, jūras dibenā un paņemti piesārņojuma paraugi pie cauruma, kas konstatēts korpusa labajā pusē. Tāpat izcelti kreisā sānu apšuvuma gabali, kurus nirēji izgrieza 1994. gadā, lai izpētītu vraka iekšpusi.
Misijas laikā izdevās izgriezt un izcelt tērauda paraugu no bojātās korpusa labās puses un izcelt salona loga stikla un blīvējuma daļas. Ar attālināti kontrolētu zemūdens robotu pārbaudīts "Estonia" automašīnu klājs, arī vizieris un rampas kontroles panelis, kas atrodas pie automašīnu klāja ieejas. Tāpat nofilmēta prāmja vraka labā puse no ārpuses un automašīnu klāja iekšpuses.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas izmeklētāju starpziņojumā, kas tika publicēts šī gada janvārī, norādīts, ka nepieciešamās sertifikācijas saņemšanai bija jāveic prāmja priekšgala daļu pārbaudes, tomēr tādas nebija veiktas, kas nozīmē, ka "Estonia" nevarēja doties jūrā.
Izmeklētāji pieļauj, ka gadījumā, ja būtu veikta tāda regulējumam atbilstoša pārbaude, tiktu atklātas viziera konstrukcijas nepilnības un, visticamāk, negadījums tiktu novērsts.
Sertifikātā, kā noskaidrojuši izmeklētāji, nebija pieminēts praktisku apsvērumu dēļ izveidotais risinājums, ka priekšgala rampa ir triecienstarpsienas augšējais pagarinājums. Tādējādi sertifikāts uzskatāms par nepareizu un prāmis nebija atbilstošs satiksmei maršrutā Tallina-Stokholma.
Lai gan jaunajā izmeklēšanā ir izanalizēti un joprojām tiek analizēti dažādi pētījumi un dati, nekas neliecina par būtiski jauniem atklājumiem salīdzinājumā ar 1997. gada 3. decembrī publicēto ziņojumu.
Starpziņojumā secināts, ka "Estonia" vraka stāvoklis ir slikts ar konstrukcijas bojājumiem, korpusa deformācija atbilst nospiedumam jūras dibenā, līdz šim nav atrasti pierādījumi par sadursmi ar citu kuģi vai peldošu priekšmetu, līdz šim nav atrastas norādes, ka būtu noticis sprādziens prāmja priekšgalā.
Pirms tam, 2021. gadā, izmeklētāji ziņoja, ka uz viziera ir redzamas mehānisku bojājumu pazīmes, kas, viņaprāt, atspēko izmeklēšanas komisijas secinājumus par to, kāpēc vizieris nokrita no kuģa korpusa.
Metāla bojājumi liecina, ka vizieris tika atvērts īsā laika periodā un ļoti spēcīgā siltuma spiedienā. Ongstrēms apgalvo, ka šādus bojājumus var radīt tikai sprādziens.
"Estonia" būvētājs Vācijas uzņēmums "Meyer Werft" paudis pārliecību, ka tā izmeklētāji un tiesa Parīzē savulaik nav kļūdījusies, atzīstot, ka nedz prāmja būvētājs, nedz tam sertifikātu izsniegusī kompānija nav vainojama kuģa katastrofā.
"Meyer Werft" atteicās komentēt JAIC kopīgi veikto izmeklēšanu, kurā secināts, ka "Estonia" nedrīkstēja doties jūrā, jo nebija kuģošanai atbilstošā stāvoklī.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas izmeklētāju starpziņojumā norādīts, ka "Meyer Werft" tika pasūtīts tāljūras kuģis, tomēr uzbūvētais prāmis neatbilda tādas kategorijas kuģa prasībām. Pēc kuģa pabeigšanas klasifikācijas kompānija apstiprināja, ka tas atbilst tāljūras kuģa prasībām, lai gan realitātē tā nebija.
"Meyer Werft" preses pārstāvis Pēters Hakmans Igaunijas laikrakstam "Postimees" sacīja, ka kompānija uzskata par pareiziem rezultātus, kas iegūti tās kopā ar Vācijas ekspertiem veiktajā izmeklēšanā par "Estonia" katastrofu.
Viņš atgādināja, ka arī tiesa Parīzē atzina, ka kuģubūves kompānija un klasifikācijas uzņēmums nav saucami pie atbildības.
Tiesa Parīzē 2019.gadā noraidīja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieku un izdzīvojušo pasažieru prasību pret Vācijas kuģubūvētavu "Jos. L. Meyer Werft" un Francijas kompāniju "Bureau Veritas", kas izsniedza prāmja sertifikātu. Tiesa atzina, ka nav pietiekamu pierādījumu abu kompāniju vainai.
"Meyer Werft" un Vācijas eksperti iepriekš secināja, ka "Estonia" nogrima apkalpes neizdarības un sliktās kuģa uzturēšanas dēļ, nevis konstrukcijas nepilnību dēļ.
Vācijas kompānijas pārstāvis uzsvēra, ka pienācīga izmeklēšana esot bijusi jāveic uzreiz pēc katastrofas, nevis 30 gadus vēlāk. Viņš uzstāja, ka tolaik iesaistītās valstis nav atbalstījušas ierastajai praksei atbilstošu izmeklēšanu, tomēr Hakmans arī pauda cerību, ka jaunajā izmeklēšanā beidzot tiks noskaidrots katastrofas cēlonis.
2022. gada vasarā pētnieku misija ar zemūdens robota palīdzību ieguva vairāk nekā 40 000 attēlu ar "Estonia" vraku, kas palīdzēja izveidot prāmja digitālo modeli.
OJK biroja direktors Renē Arikass, kurš vadīja šo "Estonia" vraka izpētes komandu, sacīja, ka izpētes laikā atklāts, ka kuģa labā borta bojājumi ir lielāki, nekā uzskatīts iepriekš.
Pētījumos tika secināts, ka labā borta bojājumi ir vismaz 40 metrus plati un sešus metrus augsti. Bojājums ir tik liels, ka pētnieki automašīnu klājā varēja ievadīt nelielu zemūdens robotu, informēja Arikass.
OJK savā mājaslapā, kas veltīta prāmja katastrofas dokumentēšanai un ziņojumiem izveidojuši atsevišķu sadaļu, kurā pieejami prāmja un tā vraka digitālie modeļi.
Jāatzīmē, ka mājaslapā vairs nav pieejami tie digitālie modeļi, kas ļāva apskatīt no vairāk kā 40 000 uzņemtajiem fotoattēliem izveidoto kuģa vraka rekonstrukciju.
2021. gada 22. septembra rītā prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieku rīkotā ekspedīcija uzsāka neatkarīgu vraka izpēti, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni.
Izmeklēšanu veica fonds "Mare Liberum", kas tika dibināts 2021. gada jūlijā pēc upuru tuvinieku iniciatīvas, un izpētes grupas vadītājs bija Marguss Kurms, kas iepriekš vadīja katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisiju.
"Mare Liberum" rīkotajā ekspedīcijā piedalījās 43 cilvēki. 18 no viņiem ir pētniecības kuģa "Sentinel" apkalpes locekļi, seši - žurnālisti, bet pārējie ekspedīcijas dalībnieki plānoja un veica zemūdens darbus.
Kurms intervijās Igaunijas medijiem gan izteicis pieņēmumu, ka katastrofu varēja izraisīt sadursme ar kādu Zviedrijas zemūdeni.
Pēc izpētes Kurms atzina, ka "Laikapstākļi un redzamība vraka vietā bija tālu no ideāla, taču gandrīz viss plānotais tika paveikts".
Pēc Kurma teiktā, svarīgākais, kas panākts, ir tas, ka ekspedīcijas zemūdens robota operators Linuss Andersons spēja nofotografēt gandrīz visu kuģa avārijas vietu.
"Mēs varējām arī nofotografēt kuģa priekšgala, pakaļgala un labā borta bojājumus no tuva attāluma," viņš teica.
"Auto klāja izpētes rezultāti pat nedaudz pārsita cerēto. Neskatoties uz ļoti sliktu redzamību, robots spēja iekļūt automašīnu klājā aptuveni 60 metru dziļumā un konstatēja, ka divas durvis, kas ved uz apakšējiem klājiem, ir neskartas un aizvērtas.
Nākamais būs apkopotā materiāla sistematizācija, pēc kuras tas tiks nodots ekspertiem tālākai izpētei," skaidroja Kurms.
Iegūto materiālu analīzi veic doktors Andžejs Jasjonovskis no Singapūrā bāzētā uzņēmuma "SophusQuorum", kas specializējies jūras katastrofu ekspertīzē. Jasjonovskis iepriekš jau saskāries ar "Estonia" traģēdijas izmeklēšanu, pārstāvot zinātnisko konsorciju SSPA, kas darbojās no 2005. līdz 2008. gadam un veica izpēti Zviedrijas valdības pasūtījumā.
Oficiāli rezultāti par "Mare Librum" fonda veikto izpēti vai Andžeja Jasjonovska analīze par tajā ievāktajiem datiem nav atrodami. Nav izslēdzams, ka šīs misijas rezultāti tiks iekļauti 2024. gadā gaidāmajā OJK un SHK izpētes gala ziņojumā.
2022. gada nogalē Zviedrijas aizsardzības spēki atzina, ka ar prāmi "Estonia" pirms tā traģiskās nogrimšanas Baltijas jūrā tika pārvadāts vairāk militārā aprīkojuma nekā publiski ziņots iepriekš, atsaucoties uz Zviedrijas avīzi "Aftonbladet", ziņoja Igaunijas laikraksts "Postimees".
Tāda informācija iegūta, kad Zviedrijas negadījumu izmeklēšanas iestāde SHK iztaujāja valsts bruņoto spēku pārstāvjus.
Iepriekš Zviedrijas bruņotie spēki bija apliecinājuši militārā aprīkojuma pārvadāšanu ar "Estonia" 1994. gada 14. un 20.septembrī, bet SHK, aptaujājot gan esošos, gan bijušos armijas pārstāvjus, noskaidroja, ka tas noticis vēl vairākas reizes.
Zviedrijas bruņotie spēki apstiprināja, ka bez jau zināmajām militārā aprīkojuma transportēšanas ar "Estonia" reizēm bijušas vēl "dažas citas", tomēr tās nav bijušas 1994. gada septembrī. Pulkvedis Anderss Staks atzina, ka nedrīkst nosaukt precīzu skaitu vai pārvadājumu laiku.
Viņš apliecināja, ka ar prāmi tika pārvadāts tehniskais aprīkojums ar atbilstošu dokumentāciju, bet munīcija un ieroči netika vesti. SHK noskaidroja, ka aprīkojums tika pārvadāts civilās automašīnās.
Staks sarunā ar TT atteicās precizēt iemeslus tādai rīcībai, kā arī to, kādēļ Zviedrijas armija par to publiski klusējusi vairāk nekā 28 gadus. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tolaik aprīkojuma importa muitas pārbaudes bija ierobežotas.
Ņemot vērā traģēdijā bojā gājušo skaitu un neskaidrās detaļas, prāmja bojāeja bijusi laba augsne spekulācijām uz sazvērestības teorijām. Svarīgi atzīmēt, ka neapmierināti ar oficiālo ziņojumu rezultātiem ir arī katastrofā izdzīvojušie un upuru tuvinieki.
Visplašāk izplatījusies teorija, ka prāmja priekšgalu sabojāja sadursme ar zemūdeni. Izskanējušas arī teorijas, ka bojājumus izraisījis nelegāli pārvadātas militārās tehnikas sprādziens.
2020. gadā "Discovery Channel" publicētās dokumentālās sērijas par prāmja vraka izpēti izraisīja plašu ažiotāžu un radīja jaunu sazvērestības teoriju un neskaidrību vilni.
Kopš nogrimšanas līdz dokumentālā seriāla materiālu uzņemšanai vraks pasvēries par aptuveni 13 grādiem, padarot kuģa korpusā esošos caurumus redzamākus. Kā arī redzami vairāki vraka bojājumi, par kuriem it kā nebija ziņots.
Jau pieminētais Magnuss Kurms kurš vadīja valdības izmeklēšanu no 2005. līdz 2009. gadam, ir viens no pazīstamākajiem JAIC un OJK izmeklēšanu secinājumu skeptiķiem.
Vēl 2019. gadā viņš sacīja: "Saistībā ar negadījumu ir daudzas nianses, ko varētu izmeklēt bezgalīgi, bet cilvēkus visvairāk satrauc nelaimes cēlonis un tas, vai rampa bija bojāta vai nē."
Viņaprāt, prāmja "Estonia" nogrimšanas oficiālais iemesls var tikt apšaubīts, galvenokārt tādēļ, ka daudzi izdzīvojušie apkalpes locekļi apgalvo, ka prāmja vizieris nav ticis nolauzts un rampa nav bijusi atrauta vaļā.
"Oficiālā versija ir tāda, ka viļņi nolauza viziera slēdzenes, tas atdalījās no priekšgala un atvērās rampa un pa lūzuma vietu sāka ieplūst ūdens un kuģis nogrima, aptuveni 35 minūšu laikā," sacīja Kurms.
"Korpusam nav bojājumu [šajā stāsta versijā], un nav cauruma; viss tika izraisīts, ūdenim ieplūstot caur rampu," viņš turpināja.
"[Apkalpes locekļi] redzēja pret rampu pavērstā kamerā, ka rampa bija aizvērta. Kamēr ūdens sūcās pie malām, tā principā bija savā vietā, priekšā rampai," Kurms papildināja.
Karls Ēriks Lantē-Reintamms ir viens no katastrofā izdzīvojušajiem, ko izmeklēšanas laikā iztaujāja Magnuss Kurms.
Bijušais diplomāts un katastrofā izdzīvojušais Karls Ēriks uzsver, ka joprojām par katastrofu un tai sekojošajiem notikumiem ir ļoti daudz neskaidrību. Atbildes meklē gan izdzīvojušie, gan upuru tuvinieki.
Karls Ēriks pēdējos 29 gadus ir aktīvi sekojis līdzi prāmja katastrofas izmeklēšanai un identificējis vairākas problēmas jau sākot ar pirmajiem glābšanas darbiem un tai uzreiz sekojošās izmeklēšanas.
Zvanu no policijas Karls Ēriks saņēma jau dienu vai divas pēc izglābšanas. Likumsargs lūdza vīrieša liecību par notikumiem, ko tobrīd 26 gadus vecais jaunietis pēc tam nesaņēma pārskatīšanai.
Vēlāk Karls Ēriks uzzināja, ka viņa liecība, kas tika sniegta teju uzreiz pēc katastrofas. Publiski pieejama visiem. Tikai tajā brīdī viņš varēja iepazīties ar tās saturu.
"Es redzēju savā liecībā, ko sniedzu Zviedrijas policijai, daudzas sagrozītas detaļas," pauda izdzīvojušais.
Pēdējo 29 gadu laikā izdzīvojušais arī ticies ne tikai ar citiem izglābtajiem, bet arī upuru tuviniekiem, kurus māc dažādi jautājumi.
Tie ietver, piemēram, likumu par bojāgājušo mieru, ko parakstīja Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Dānija, Krievija un dīvainā kārtā arī Lielbritāniju, kurai nav acīmredzamas saistības ar Baltijas jūru. Šī likuma dēļ netika veikta mirušo izcelšana no jūras dzelmes.
Protams, izdzīvojušie arī vairākkārt liecinājuši, ka kuģa grimšana notika ļoti strauji, kam tā nebūtu bijis jānotiek saskaņā ar JAIC pirmo ziņojumu un sekojošajām valdību versijām.
Karls Ēriks arī norādīja, ka ir vairāki jautājumi par to, kā tika veikta katastrofai sekojošā kompensāciju izmaksa.
Kā arī interesanti atzīmēt, ka oficiālajos avotos notikušais tiek saukts par "negadījumu", nevis traģēdiju, uz ko arī norāda vairākas valdību izveidotās negadījuma izpētes komisijas.
Šis ir tikai dažas no neskaidrībām, kas nomāc Karlu Ēriku un citus izdzīvojušos. Detalizētāk par viņa pārdomām un secinājumiem 29 gadus pēc katastrofas būs iespējams lasīt "Apollo.lv" jau drīzumā.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)