Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš sarunā ar žurnālu "Santa" atskatījās uz piedzīvoto savā karjerā.
"Esmu redzējis, kā laukumā mirst cilvēks..." Daugaviņš atskatās uz savu karjeru
Daugaviņš reiz karjerai izlasē jau lika punktu, pēc 2022. gada ziemas olimpisko spēļu turnīra pēdējā mača viņš "uz karstām oglēm" valstsvienībai teica ardievas. Tomēr šogad viņš jau atgriezās izlases rindās, palīdzot tai izcīnīt vēsturisko bronzas medaļu. Viņš uzskata, ka visa viņa izlasē pavadītā karjera uzskatāma par zaudējumu.
"Astoņpadsmit gadus Latvijas izlasē jutos, ka vienmēr zaudēju. Ar to nevar sadzīvot, to var tikai neizrādīt, bet sāp tik un tā. Lielu uzvaru dzīvē ir maz. Bet ar vienu uzvaru vari atspēlēties par zaudējumiem. Tāpēc ir svarīgs sestais spēlētājs – visas valsts mīlestība," sacījis Daugaviņš.
35 gadus vecais uzbrucējs šogad pārcēlās uz Slovākijas līgu. Tiek ziņots, ka viņš ir tās apmaksātākais hokejists. Pats Daugaviņš iepriekš ir izteicies, ka vēl nav nopietni domājis par karjeras beigām, lai arī šīs dzīves nodaļas noslēgums neizbēgami tuvojas. Atskatoties uz noieto ceļu, Daugaviņš norāda, ka savus mērķus ir sasniedzis.
"Man ir bijuši divi mērķi – būt visjaunākajam hokejistam, kas iekļuvis pieaugušo izlasē, un spēlēt NHL. Abus esmu sasniedzis.
Kopumā man ir mega laba dzīve. Tā ir prasījusi daudz veselības, man bijušas četrpadsmit operācijas, esmu redzējis, kā laukumā mirst cilvēks, esmu spēlējis ar lauztu roku un pēc spēles nonācis reanimācijā," norādījis Daugaviņš.
Vairāk lasiet izdevuma "Santa" jaunākajā numurā.