"Manas garās kājas, mans ķermenis nemainās." Elita Drāke lepojas ar savu izskatu (1)

Viņa lepojas, ka, gadiem ejot, nav zaudējusi dabas doto skaistumu. "Manas garās kājas, mans ķermenis nemainās. Varu uzvilkt jebko, kas man bija mugurā konkursā "Misis Elegance 1999. gadā". Tas nozīmē, ka rūpējos par savu ķermeni, kas ir manas dvēseles māja. Ka ķermenis ir saskaņā ar prātu. Man nav tā, ka kuņģis strādātu atsevišķi no visa. Un nav tā, ka visi, kas pieņēmuši kādu reliģiju, staigātu apkārt nabadzīgi un noplukuši."

"Kad Indijā gāju uz āšramu, redzēju, ka visas dāmas ir koptas, uzkrāsojušās un saposušās dārgos sari. Taču esmu gājusi baznīcā, arī nedomājot par izskatu," saka Drāke. 

Arī viņas dalība skaistumkonkursos neesot bijusi tikai savas dailes demonstrēšana. "Es skaistumkonkursu izmantoju, lai paustu kaut ko gudrāku nekā sarunas par kurpēm un kleitām. Un mani sadzirdēja – pateicoties konkursam, 2000. gadā biju Latvijā piektais slavenākais cilvēks. Tomēr šis skaistuma kults manās mājās ir bijis vienmēr. Mans tētis un mamma vienmēr bija eleganti, tāpat arī abas vecmāmiņas," uzver viņa.

"Uzskatu, ka mans garīgums kopā ar ķermeni, kuru regulāri trenēju, ir skaists. Tikpat daudz, cik strādāju ar savu izskatu, es strādāju arī ar savu mentālo pasauli."

Jau vēstīts, ka nesen tika krāšņi aizvadīti Elitas Drākes un Zanes Baranovskas kopīgi uzrakstītā romāna "Astoņas mīlestības" atvēršanas svētki.

Pilnu interviju lasiet izdevuma "Privātā Dzīve" 26. septembra numurā.