"Dažreiz man tas nav īsti saprotams..." Treneris Riherts asi kritizē Latvijas futbolu

FK "Metta" sestdien savā laukumā ar rezultātu 1:1 (0:0) spēlēja neizšķirti pret "Tukums 2000"/"Telms". Pēc šī mača preses konferencē Riherts ne tikai analizēja spēles gaitu un iznākumu, bet arī komentēja Latvijas futbola attīstību.

Latvijas nacionālā izlase septembrī ar 0:5 izbraukumā zaudēja pret Horvātiju un ar 0:2 mājās piekāpās Velsai. Eiropas čempionāta kvalifikācijā piecās spēlēs nav izcīnīts neviens punkts. Daudzi līdzjutēji pieprasījuši Daiņa Kazakeviča atkāpšanos no Latvijas izlases galvenā trenera amata. 

"Ja mēs sēdētu [aizsardzībā] un ar mazu nazīti kaltu, gan jau mēs tās uzvaras dabūtu. Ja skatāmies uz Latvijas futbolu kopumā, mums to kalēju ir ļoti daudz. Tomēr jāmēģina spēlētājus attīstīt, ka viņiem jāspēlē viens pret vienu – jāspēlē uzbrūkošs futbols," sacīja Riherts.

"Dainis Kazakevičs neņem uz nacionālo izlasi spēlētājus no "Mettas". Tiklīdz kāds kļūs par RFS spēlētāju, viņu uzreiz paņems. Kādu futbolu spēlē RFS un "Riga FC"? Ar bumbu [uzbrūkoši]. Kā jāspēlē izlasē? Bez bumbas. Tur loģikas nav. Teorētiski vajadzētu izlasē paņemt visu BFC "Daugavpils" komandu," ironizēja treneris.

Latvijas U-21 izlase septembrī cīnījās neizšķirti 0:0 ar Itālijas vienaudžiem, taču pēc tam ar 0:7 cieta sakāvi pret Norvēģijas jauniešu valstsvienību.

"Dažreiz man tas nav īsti saprotams, tāpat arī U-21 izlasē. Jāsaprot, ka badīties [cīnīties] vajag. Ja spēlētājs, pārejot nākamajā līmenī, to nesaprot, viņš nav tur pelnījis atrasties. Ja tu visu mūžu badīsies, izšķirt spēles nebūs iespējams, jo pārliecība būs ļoti iedragāta," sprieda Riherts.

"Tie, kuri cenšas spēlēt [uzbrūkoši], tiem ir lielāka iespēja nokļūt nākamajā līmenī, lielāka iespēja uzveikt klasi augstāku komandu. Agri vai vēlu, strādājot aizsardzībā, tev būs jāparāda arī individuālā meistarība, kas vairāk attīstās, spēlējot ar bumbu," turpināja treneris.

"Tās darbības vienkārši atrofējas – ja tev visu laiku vajag atņemt bumbu, pēc tam nevari apvest pretinieku. Kad britu salās uzsnieg sniegs, tad autovadītājiem ir ļoti grūti – ir daudz avāriju, jo riepas nav sagatavotas."

Riherts iepriekš vairākus gadus strādāja par Latvijas nacionālās izlases galvenā trenera asistentu.

"Par bezcerību nav jēgas runāt. Šajā stāvoklī mēs visu laiku esam bijuši. Mēs gribam iestāties [aizsardzības] pozā un sacensties – piekūstam, un tad ir sagrāves. Tagad ir daudz gudru vārdu – koridora operators vai apkopējs, vertikālais futbols vai sist bumbu uz priekšu," norādīja treneris.

Riherts uzskata, ka visos jaunatnes līmeņos spēlētājiem ir jāmācās spēlēt uzbrūkošu futbolu, nevis jākoncentrējas uz rezultātu.

"Tāpēc gribētos, ka mēs jauniešu izlasēs spēlējam futbolu, mācāmies to darīt. Arī dabūjam kārtīgi pa muti, taču spēlējot futbolu. Dabūt pa muti, futbolu nespēlējot, ir dubultā sāpīgi. Tas rada bezcerības sajūtu – kas tad būs tālāk? Ja tu spēlē un gadās situācijas, ka pretinieks viens pret vienu ir spēcīgāks, – tad tas vienkārši ir jāpieņem," teica treneris.

"Tas mums pietrūkst jau saknē. Par to daudz runāts jaunatnes čempionātos. Kamēr mēs to nesapratīsim un savā starpā nesacentīsimies, nespēlēsim viens pret otru kvalitatīvi, tikmēr būs diezgan grūti," uzsvēra Riherts.

"Klausos intervijas ar spēlētājiem, kuri aizbrauc uz ārzemēm, – tur visi spēlē pa zemi. Nekas jau netraucē šeit spēlēt futbolu pa zemi. Tagad laukumi ir labāki, vismaz virslīgas līmenī. Treniņprocesā iesaistīti vairāk cilvēku. 

Riherts kritizēja Latvijas izlases un "Riga FC" centra aizsargu Antoniju Černomordiju, kurš vienā no intervijām pauda, ka vajagot visiem nomierināties.

"Viens spēlētājs pateica, ka vajagot nomierināties. Drausmīga intervija, tā nevajag teikt. Vajag respektēt arī skatītājus. Pieļauju, ka ārzemēs pēc tādas intervijas viņam nāktos domāt par jaunu mašīnu. Pie mums viņš var mierīgi turpināt braukt," kritiski sacīja treneris.

"Domāju, ka viņam ir bijuši arī varianti spēlēt ārzemēs. Ja ir tik labs līgums šeit pat Latvijā, kāpēc braukt uz turieni? Futbola valstī viņam būtu problēmas. Pie mums Latvijā, kas nav futbola valsts, viņam nav nekādu problēmu. Man nav šaubu, ka viņi [izlases spēlētāji] cīnās un cenšas, taču izspiest maksimumu ir kaut kas pavisam cits."

Riherts pauda domu, ka varbūt Latvijas futbolistiem pietrūkst traku līdzjutēju, kas kaut ko pieprasa un var radīt reālus draudus.

"Mums pagājušā gadā 15 fani atnāca uz "Mettas" treniņu. Spēlētāji sajutās nedaudz dīvaini. Nebija jau nekas skarbs, viņi vienkārši sejā gribēja paprasīt, kas tad īsti notiek. Antonijam ir jāsaprot: ja grib spēlēt augstākā līmenī un kaut sasniegt ar izlasi, tad faniem ir taisnība," norādīja treneris.